"Mūsu cilvēks" – Izglītības valsts inspekcijas vadītājam Zigfrīds Grinpauks

- Kas tad ir nelikumīgs maksājums un kas ir ziedojums skolai? - Gan Satversme, gan Izglītības likums ļoti precīzi pasaka - pamatizglītība un vidējā izglītība ir bezmaksas. Par programmas apguvi nedrīkst pieprasīt nekādus maksājumus, taču par skolas vai klases pasākumiem, kuriem vecāki ir piekrituši vai likums saka, ka ziedojumi ir atļauti. Šeit gan ir jāveido skolas fondi, lai apsaimniekotu šos līdzekļus. - Vai skolas fondi patiesībā nav veids kā it kā likumīgi apiet likumu? - Tā ir sabiedriska organizācija, ko likums atļauj. Ir vairāki punkti, kas nosaka, kā izmantot šos līdzekļus skolā, un sabiedriskā organizācija var rīkoties ar saviem līdzekļiem, piesaistīt līdzekļus, ziedojumus un izmantot mērķiem. - Šie ziedojumi parasti ir brīvprātīgi, taču gadījumā, ja kāds bērns nav samaksājis šos ziedojumus, jo vecāki nav tik turīgi, tad saņemam ziņas, ka bērns ir kaunināts un viņam ir publiski norādīts: "Ko tad tavi vecāki pat nevarēja krēslu skolai nopirkt." Kā šādās situācijās rīkoties? - Tāda situācija nav pieļaujama. Skolām būtu jābūt finansētām un nodrošinātām ar visu nepieciešamo, bet diemžēl tā ne vienmēr ir. Arī sabiedrība ir ļoti polarizēta ienākumu ziņā. Daži vecāki vēlas gan papildu nodarbības, gan labākus apstākļus saviem bērniem, bet ne visi to var atļauties. - Ko darīt tiem, kas nevar atļauties? - Šai problēmai vajadzētu ļoti uzmanīgi sekot līdzi un regulēt skolas vadībai, klases audzinātājiem un nepieļaut šādas situācijas, jo viņi nedrīkst radīt šādas situācijas, kad publiski vai arī savādāk bērni tiek kaunināti par to, ka kaut kas nav samaksāts, un parādīt, ka šie bērni ir no nabadzīgākām ģimenēm. - Bet ja šāda situācija veidojas un patiesībā šo situāciju sekmē paši pedagogi, vai vecākiem ir vērts iet uz jūsu inspekciju? - Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Vecākiem ir jābūt drosmei to izdarīt, mēs garantējam konfidencialitāti, taču ne vienmēr tas izdodas, jo skolā parasti tas tiek atšifrēts, jo tam ir kaut kāda priekšvēsture. Tāpēc vecāki baidās no šīm sekām, jo autoritārisms dažās skolās tomēr pastāv, direktoriem likums ir devis ļoti plašas pilnvaras. Vecāku loma likumā tomēr nav pārāk pietiekoši uzsvērta. - Vai jaunais likums būs likums uz papīra vai tomēr reāli dos vairāk tiesību vecākiem saņemt bezmaksas izglītību savam bērnam? - Attiecībā uz skolām tas ir drīzāk preventīvs pasākums, lai tomēr klases audzinātājiem nebūtu kārdinājums un padomātu vairākkārtīgi, vai viss ir kārtībā, ir likumīgi un pareizi lūgumu izsaka ziedot vai savādāk skolai palīdzēt. - Kā tas ir "pareizi izsaka"? - Respektīvi, vai šeit nav saskatāms likumpārkāpums. Kādā formā šie līdzekļi tiek prasīti un vai tie netiek prasīti par programmas apguvi. - Kā būs ar privātstundām? Ir skolas, kurās skolotāji saka: "Diemžēl jūsu atvase netiek līdzi parastajās stundās. Es varētu pamācīt privāti." Tas ir likumīgi? - Šāda institūcija – privātskolotāji pastāv. Tas ir legāli. Taču licenci izņēmuši ir ļoti neliels skaits skolotāju. Šeit ir pirmkārt ētikas jautājums. Skolotājs nedrīkst privātstundas pasniegt saviem skolēniem. Par to nav nekādas sankcijas paredzētas. Tas ir legāls un likumīgs ceļš, kā sekmes uzlabot, to vecāki izmanto. Es nedomāju, ka tas ir pareizi, jo skolai vajadzētu nodrošināt pietiekošu kvalitāti programmas apguvei. - Par papildu stundām, ja bērnam būs par lielu slodze, atkal varēs sodīt skolu vai skolotāju. Situācija ir tāda, ka puse klases vecāku vēlas, lai bērni mācās vairāk, direktors izvēlas, ka mācīsies vairāk, bet otra vecāku puse ies sūdzēties. Kā šādā situācijā jūs šķirsiet strīdu? - Ir licencēta programma, kurā ir noteikts mācību stundu apjoms. Ja stundu skaits tiek pārsniegts programmas ietvaros, tad tas ir pārkāpums. Ja tas notiek citas programmas ietvaros, piemēram, interešu izglītības programmas ietvaros, to likums atļauj. - Bet tā jau atkal ir taciņa apkārt likumam. Varbūt ir jāmaina stundu apjoms? Ir ļoti daudz interešu izglītības fakultatīvo nodarbību, kas patiesībā ir obligātas atsevišķās skolās. - Daudzos jautājumos, arī šajos, sabiedrība ir ļoti polarizējusies. Ir daļa, kas ļoti aktīvi iestājas par to, ka ir pārslodze, bet ir daļa, kas ir tieši pretēji, ka bērni nav pietiekoši noslogoti. Vairāk ir jāpanāk mehānismi, kas būtu vērsti uz bērna īpašajām vajadzībām, nevis tikai uz klasi, jo bērni ir ļoti dažādi. Masveida stundu palielināšanas nedos rezultātu. - Bet likumpārkāpums? - Likumpārkāpums ir likumpārkāpums, ja tiek konstatēts, un par to ir paredzētas attiecīgas sankcijas. Mēs izvērtējam situāciju un tikai tad nosakām sodu. Administratīva skolotāju sodīšana nav paredzēta kā masveida pasākums, tas ir izņēmums. Šie grozījumi vairāk vērsti uz augstskolu sistēmas sakārtošanu. - Es gribētu jautāt par kādu jūsu izteikumu, kas radīja diskusijas. Kādā medijā tika teikts, atreferējot jūs, ka tagad ir pasludināts tāds nosacīts moratorijs izglītības reformai mazākumtautību skolās. Ko jūs ar šo domājāt? Kas ir šis moratorijs? - Šajā konkrētajā gadījumā žurnālists pārcentās, interpretējot manis teikto. Es tā neesmu teicis. 19. augustā, kad mazākumtautību skolu direktori tikās ar Ministru prezidentu, šis viedoklis tika publicēts, ka represiju sākumā nebūs. Ir jānomierinās un jāsāk normāls darbs. Civilizētās valstīs likumiem ir jādod adaptācijas periods. - Cik ilgs Latvijā būs šis adaptācijas periods? - Gadījumos, kad būs informācija, ka tiek pārkāpts likums, mēs reaģēsim nekavējoties. Procesu mēs uzraugām jau no pirmās dienas. Visām skolām ir zināms, ka novembrī būs pirmā pārbaude, iepazīšanās ar situāciju un pavasarī būs vispusīga pārbaude.