Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/09/01/11356567t1h2a40.jpg)
Pēc pēdējo nedēļu asiņainajiem teroraktiem, ķīlnieku krīzes, uzspridzinātajām lidmašīnām un teroristes pašnāvnieces sprādziena dzelzceļa stacijā Maskavā, kā arī pēc skopajiem Krievijas varas iestāžu skaidrojumiem, aktuāls ir jautājums – vai notiekošais ietekmēs Krievijas politiku Čečenijā. To lūdzām komentēt bijušajam Latvijas diplomātam Krievijā Pēterim Viņķelim.
- Vai pēc šiem notikumiem kaut kas mainīsies Krievijas politikā Čečenijā? - Es esmu skeptisks. Ir izsludināts karš un šādā brīdi diez vai politika mainīsies, katrā ziņā diez vai mainīsies uz politisku risinājumu vismaz tuvākajā nākotnē. - Ārzemju analītiķi norāda, ka šī regularitāte, ka pēdējā nedēļā notikuši terorakti un brīdinājumi, ka gaidāmi vēl citi, ir vērsti patiesībā ne tik daudz varas iestādēm, kā sabiedriskajai domai. Jūsu iespaidi pēc dzīves Krievijā – sabiedrisko domu var mobilizēt, lai tā iespaidotu varu? - Jā, tas būtu iespējams, tad tik milzīga terora apstākļos kā šobrīd, kas ir ļoti labi koordinēts, un liecina par koordināciju, naudu, iespējām un Krievijas drošības iestāžu nespēju novērst. Šī nespēja vai neaizsargātības sajūta, iespējams, var ietekmēt sabiedrisko domu. Protams, pretī ir Putina valdības kontrolētie mediji, kuri darīs visu, lai šo sabiedrisko domu pavērstu pret čečeniem, pret starptautisko terorismu, trešo pasaules karu un citām lietām, nevis lai meklētu politisko atbildību valdībā vai drošības dienestos. - Vai sabiedrība negrib dzirdēt atbildes? Daudzos Krievijas televīzijas kanālos redzama informācijas cenzēšana – līdzko tiešraidē parādās asiņaini skati, vai tiek sniegta kāda cita informācija, tiešraide tiek pārtraukta. - Protams, ka grib un dabū ļoti daudzas atbildes. Šīs atbildes ir pielāgotas tam, kas ir nepieciešams Putina valdībai, vai uzskata par labāku sabiedrībai piedāvāt. Galvenos masu informācijas līdzekļus kontrolē valdība. - Pirmajās krīzes dienās rietumvalstis izteica atbalstu. Ko tas nozīmē diplomātijā? Vai tas bija domāts nopietni vai tas bija drīzāk solis, lai mudinātu Krieviju risināt krīzi? - Neapšaubāmi tā ir solidaritāte šādā smagā, traģiskā brīdī. Neapšaubāmi, ka daudzas rietumvalstis uzskata, ka bez Čečenijas jautājuma politiska noregulējuma, Čečenija būs teroristu mājvieta un avots ilgu laiku. Bet nedomāju, ka šobrīd Krievija zem liela rietumu spiediena nekavējoties mainīs politiku Čečenijā. - Kam būtu jānotiek, lai sabiedrība izdarītu tādu spiedienu, kuram Krievija nevarētu pretoties un vismaz ārēji būtu jāsāk risināt? - Es nezinu, vai tas būtu rietumu spiediens, kas to panāktu. Man šķiet, ir pazīmes un pēc lidmašīnu notriekšanas Putins vērsās ANO Drošības padomē nosodīt šos uzbrukumus. Tas bija mēģinājums atrast vainīgos un parādīt ar pirkstu uz starptautisko terorismu, kas stāv aiz šiem uzbrukumiem. No otras puses tā ir indikācija, ka Putins būtu gatavs Čečenijas jautājumā kaut kādā veidā par starpniekiem iesaistīt arī ārvalstis. Tas nav spiediena rezultātā, bet drīzāk ir bezizejas situācijas rezultātā. - Kādas ir jūsu prognozes tuvākajam laika sprīdim – vai sekos citi terorakti? - Man pilnīgi nav nekādas informācijas par to, bet izskatās šīs vietas izvēle – Ziemeļosetijā ar iespējamu ingušu piedalīšanos šajā akcijā, varētu atmodināt gadsimtiem ilgas problēmas, cīņas un sāncensības starp dažādām Kaukāza tautām. Ir zināms risks, ka konflikts varētu iet plašumā. Tas nozīmētu, ka Krievijas federālajiem spēkiem nāktos pielietot vairāk spēka plašākā teritorijā.