"Šī man bijusi ļoti spraiga nedēļa," tā aizvadītās septiņas dienas vērtē Madara Repše. Šonedēļ viņa piedzīvojusi ugunskristības izrādē "Mūzikas skaņas", spēlējot Līzas lomu.
Madeiras nedēļa (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sestdiena Ja vien varu atļauties, brīvdienās parasti guļu līdz divpadsmitiem un ilgāk. Arī šajā sestdienā. Centos noskaņoties izrādei, tāpēc visu laiku klausījos ērģeļmūziku. Man vakarā bija pirmā lielā izrāde manā mūžā, satraukums tirdīja mani, tāpēc centos relaksēties, kūpinot vīraku. Ērģeļmūzika un vīraks man ir jau pārbaudīta vērtība. Piecos – Ķīpsalā, septiņos sākās izrāde "Mūzikas skaņas". Sākumā jau ceļgali un balss trīcēja, bet kaut kā tiku tam pāri, arī pateicoties ļoti atsaucīgajai publikai. Pēc izrādes, protams, man bija ļoti, ļoti daudz pozitīvu emociju, kuras vairoja skatītāju kopmplimenti… Mans ļoti labs draugs, kas bija atbraucis no Itālijas, svinēja savu dzimšanas dienu Vecrīgas krodziņā kopā ar saviem draugiem no Latvijas, Lielbritānijas, Itālijas, pat speciāli atbraukušiem no Somijas. Ļoti labs vakara nobeigums starptautiskā vidē. Līdz septiņiem rītā. Svētdiena Jau desmitos pamodos – saule logos iekšā… Aizgāju ciemos pie mammas māsas un mazās māsīcas, kas dzīvo desmit minūšu attālumā. Ap pieciem atgriezos, lūzu jau nost, jo biju pārāk maz gulējusi, tomēr noskatījos Eirovīzijas fināla atkārtojumu. Jā, esmu priecīga par pirmo piecnieku, lai gan es pirmo vietu būtu devusi Melnkalnei, bet arī ukrainiete bija okei. Pirmdiena Lielo formalitāšu diena. Skraidīju apkārt, kārtojot dažādus maksājumus, kas man bija sakrājušies "Mūzikas skaņu" iestudēšanas periodā. Pēcpusdienā beidzot satikos ar draugiem, jauki pasēdējām vasaras kafejnīcā Vecrīgā. Atšķirībā no citiem vakariem mājās, kad klausos mūziku vai lasu, nodevos ģitārspēlei. Jau ilgāku laiku gribēju to iemācīties. Kad beigsies "Mūzikas skaņu" izrādes, noteikti meklēšu sev skolotāju. Otrdiena No rīta pavadīju mammu uz lidostu, viņa uz nedēļu devās uz Vāciju. Tad devos meklēt dāvanu draudzenei, jo draugi man bija deleģējuši tās izvēli un iegādi. Atšķirībā no citiem, kam nepatīk meklēt dāvanas pat Ziemassvētku laikā, man tās ļoti patīk gan pirkt, gan dāvināt. Pēcpusdienā devos uz interviju. Kad dzīvoju Smiltenē, mājās bija kaķis, kad dzīvoju ar mammu Rīgā, māsai bija pundurtrusis, tagad, kad man ir pašai savs dzīvoklis, jau sen vēlējos kaķīti. Beidzot kopā ar mammas māsu un māsīcu braucām to skatīties. Pēc īsa brīža šis pilnīgi melnais pūkainais mīlulītis jau bija mans. Tā kā bija jāiet pie draudzenes uz dzimšanas dienu, nepaspēju viņu aizvest uz mājām, abas kopā ar kaķi… Tur viņu arī nokristīja vārdā Beibe. Trešdiena Mani pamodināja kaķis, kas ļoti gribēja spēlēties. Pirmais rīta darbs bija skrējiens uz lielveikalu pēc kastītes un ēdiena Beibei. Tad sāku lielo ģenerāltīrīšanu un mājokli savedu ideālā kārtībā, jo pēcpusdienā nāca ciemos raidījuma Nekustamais īpašums radošā komanda… Tā kā kaķenīte vēl nejutās pārāk iedzīvojusies, neīstenoju savu nodomu izbraukt ar riteni. Ceturtdiena Beidzot visu dienu varu veltīt skaistumkopšanai. Maskas, solārijs, matu kopšana… Beidzot aizgāju arī pie zobārsta. Piektdiena Četros no rīta modinātāja zvans, piecos divdesmit – zvana Ilmārs Roķis, kas ziņo par savu piebraukšanu pie manas mājas, došanās uz LNT, gatavošanās ziņām, grimēšanās, divas stundas tiešā ētera – precīzi tā izskatās mani piektdienas rīti. Dienas otro pusi veltīju savām draudzenēm – viena bija uz dienu ieskrējusi Rīgā no Valmieras, bet otra izteica vēlēšanos apraudzīt manu kaķenīti. Piecos pēcpusdienā devos uz Ķengaragu – biju uzaicināta žūrijā, kurai jāvērtē vidusskolēnu prasmes karaokes dziedāšanā. Nedēļas nogale Zinu tikai to, ka desmitos jābūt Ķīpsalā, divpadsmitos – izrāde. Brīvdienām man ir tikai viens plāns – ļoti gribu aizbraukt uz laukiem, uz Smilteni, jo ļoti esmu noilgojusies pēc vecāsmammas un pārējiem man mīļajiem cilvēciņiem, kurus sen neesmu redzējusi.