Mūsdienu vēsturē nemaz nav tik daudz gadījumu, kad valstu prezidenti tiek atlaisti no amata. Daži valstu vadītāji, kuriem draudēja balsojums par neuzticības izteikšanu, paši atkāpušies. Taču Lietuvas prezidents Rolands Pakss tā negribēja rīkoties un nu ir kļuvis par pirmo valsts vadītāju Eiropā, kas zaudējis amatu atstādināšanas procedūrā.
Komentējot Rolanda Paksa atstādināšanu, Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izteikusi cerību, ka Lietuva pēc likumīgās impīčmenta procedūras droši dosies uz priekšu un sekmīgi turpinās attīstības ceļu.
Kā “Panorāmu” informēja Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, mūsu valsts vadītājai esot skumji, ka Lietuvai bijis jāiziet cauri šādam procesam. Jo katru reizi, kad tauta vēl savu prezidentu, tā cer uz auglīgu darba posmu vairāku gadu garumā. Savukārt premjers Indulis Emsis izvairījās komentēt Rolanda Paksa atlaišanu no amata, norādot, ka tā ir Lietuvas iekšējā lieta.
Impīčmenta procedūras aizsākumi meklējami Lielbritānijā, kur 14. gadsimta beigās Anglijas parlaments ieguva tiesības vērst impīčmentu pret jebkuru amatpersonu. Dažus gadsimtus vēlāk valsts galvas atcelšanas procedūra tika ierakstīta arī ASV konstitūcijā. Impīčments pret Amerikas prezidentiem ticis ierosināts vairākkārt, taču līdz balsojumam nonāca tikai trīs prezidentu lietas.
1868.gadā no amata gandrīz tika atstādināts Endrū Džonsons. Ričards Niksons Votergeitas skandālā, nesagaidot impīčmenta procedūras beigas, demisionēja pats. Bilu Klintonu pēc Monikas Levinskas skandāla no atstādināšanas paglāba Senāts, kas nobalsoja pret procedūras sākšanu. 1999.gadā impīčmentu tik tikko nepiedzīvoja Krievijas prezidents Boriss Jeļcins. Valsts galvas atstādināšanas procedūru 90. gados piedzīvojusi arī Brazīlija, Venecuēla, Paragvaja un Filipīnas.
