Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/02/11364311t1hbd7b.jpg)
Nav šaubu, ka kultūra izvirzās degpunktā un tas ir labi. Jo, cik ilgi, mīļo latvieti, tu cīnīsies par maizi un desu jeb kā tagad — sāli un etiķi. Vājprāts! Ir taču Kristus ciešanu laiks, klusuma laiks, nāk Lielā diena — Lieldienas. Bet ļautiņi, kā arvien, streso par «vēdera tiesu».
Citi maina portfeļus — jauno ministru laiks. Kurš atteiksies, sak, izdzīvoju pie visām varām, vai tad šī ar ko citādāka. Laikam gan, bet varbūt tomēr ne. Hameleonisms jau kļūst par normu, bet ētikas kā nav tā nav, ne varas gaiteņos, ne cilvēku savstarpējā attieksmē.
Mājvieta iesaka — atveriet dvēseles logus un ielaidiet SVAIGU GAISU, attīriet sevi no nevajadzīgā uzslāņojuma — visi dara tā. Dzīve jau nav spēlīte, ko var atsākt no jauna. Pagrieziet vaigu spirgtajam pavasara vējam. Es jau redzēju pirmo taurenīti — dzeltens, vārgs, bet spītīgi lidinās, bet apkārt taču dubļi vien.
Mājvietas tēma «Ekscentriskā dīva — vannasistaba». Nometīsim ikdienas ādiņu un ļausimies ūdens veldzei, tīram sevi un savu apkārtni, jo nāk taču pavasaris. Ja nevaram atļauties kā Kleopatra mazgāties sudraba vannā un ēzeļmātes pienā, tad īstenojam to, ko varam.
Sāksim ar vienkāršo, apskatīsim tualetes podu, kas der gan strādniekam, gan šeiham, jo izvēle ir liela. Būtiski, ko gribam un ko varam atļauties. Vannasistaba salīdzinoši īsā laikā ir pārvērtusies līdz nepazīšanai, no vienkāršas vietas, kur mazgājas, līdz relaksācijas un laika pavadīšanas vietai. Telpā ir gan sofa, gan televizors, gan skan liega mūzika un mirdz lustras un sienas svečturi (bra). Noskaņu un meditācijas telpa, kur sadzīvo gan ziedi, gan smiltis un oļi.
Pati vanna no sērdienītes ir pārvērtusies par aristokrātisku dāmu, kura grib atrasties gan telpas centrā, gan uz paaugstinājuma, gan nišas padziļinājumā. Vismaz tā to projektēja Versače. Jā, vannasistabu dizains aizrauj gan interjeristus, gan modes dizainerus un arhitektus — Hundertvaseru.
Materiālam un aksesuāriem ir tikpat liela nozīme kā jebkuras dāmas garderobē. Izlietnes, krāni — viss tiek dekorēts, pat ar Svarovski kristālu un apzeltīts pēc izvēles.
Flīzējums ir būtisks. Tas iekrāso telpu un vannas apmales, veicina noskaņas rašanos — Dali jeb Starka manierē. Mīļā baltā nevainība ir aizgājusi pagātnē. Tikpat daudzveidīgas ir dušas, kuru strūklu var mainīt jebkurā virzienā un intensitātē, savukārt dizaina iespējas ir augušas.
Skatīsim Norvēģijas projektu «Skulptūru ainavas Nordland», kas realizēts 40 000 kvadrātmetru plašumos 20. gs. beigās, realizācija ilga 10 gadus, un pasākums bija starptautisks.
Apskatīsim Rīgas rajona baznīcas un kā pretstatu tam vērosim, kādus arhitektūras brīnumus sniedz Rīgas jaunās baznīcu celtnes.
Ja, tāpat kā Hērods, mēs piepildām savu dzīvi ar lietām un vēlreiz ar lietām; ja mēs uzskatām sevi par tik nenozīmīgiem, ka mums katrs savas dzīves mirklis jāpiepilda ar darbību, kad tad mums atliks laiks doties garajā, nesteidzīgajā ceļojumā pāri tuksnesim, kā to darīja gudrie? Vai arī sēdēt un nolūkoties zvaigznēs, kā to darīja aitu gani? Vai prātot par bērna dzimšanu, kā to darīja Marija? Katram no mums ir savs tuksnesis, pa kuru ceļot. Zvaigzne, ko atklāt. Un kāda būtne mūsos pašos, ko atdzīvināt.