Kas ir ABS?

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Kopš ABS pirmo reizi tika uzstādīts “Mercedes C-klasei”, ir pagājuši 25 gadi. Sistēma, kas sākumā bija tikai luksusa automobiļiem, nu jau ir atrodama katra jaunā automobiļa aprīkojumā. Taču ko šie trīs burti īsti nozīmē?

Teorija ir ļoti vienkārša – slīdošam ritenim ir daudz sliktāka saķere ar ceļu nekā neslīdošam, tāpēc ātrāk var apstāties, maksimāli spēcīgi bremzējot ar neslīdošiem riteņiem nekā jau slīdošiem.

Ideālos apstākļos standarta automobilis no 100 km/h var apstāties aptuveni 5 - 6 sekundēs, taču, lai nobloķētos ritenis, pietiek ar nepilnu sekundi, ja labi stipri uzspiež bremzes pedālim. Ideāla bremzēšana ir situācijā, kad automašīnas kustības ātrums samazinās tikpat ātri, cik riteņa griešanās ātrums, citiem vārdiem sakot, bremzējot uz saķeres robežas. Lai to panāktu, ABS ir regulators, kas vajadzīgajā mirklī dod komandu samazināt bremžu spiedienu līdz noteiktam līmenim. Visu bremzēšanas laiku spiediens tiek palielināts un samazināts, lai panāktu maksimāli efektīvu bremzēšanu.

Brīdī, kad ABS darbojas, vadītājs var sajust bremzes pedāļa pulsēšanu, kas rodas no bremžu sistēmas vārstu aizvēršanās un atvēršanās (dažām ABS sistēmām bremžu spiediens var mainīties līdz pat 15 reizēm sekundē). Cilvēkam, kurš to piedzīvo pirmo reizi, var rasties mazliet dīvainas sajūtas, taču galvenais, kas būtu jāatceras, šāda pulsēšana ir pilnīgi normāla, tāpēc bremzes pedālis ir nevis jāatlaiž, bet gan jāspiež vēl stiprāk. Par pārējo parūpēsies sistēma.

Par to, ka ABS palīdz ātrāk apstādināt automobili uz slidenas virsmas, šķiet, šaubās vairs tikai retais, taču daudz būtiskāks ir gluži cits jautājums, proti, vai šī sistēma palīdz izvairīties no ceļu satiksmes negadījumiem?

Te nu ir jāsaka, ka cilvēkam, kurš brauc, kā ar cirvja pietu pa pieri dabūjis, no avārijas izvairīties nepalīdzēs nekāda sistēma. Lai sistēma darbotos efektīvi, to ir jāprot arī izmantot. Daļa atbildības būtu jāuzņemas tiem, kas apgalvo, ka mašīnai ar ABS bremzējot nebloķējas riteņi (kas ir balta patiesība) un ir iespējams stūrēt automašīnu, kas arī it kā atbilst patiesībai, tomēr, to darot, ir jāievēro daži apstākļi.

Protams, bremzēt līkumā var ar jebkuru automašīnu, taču līdz zināmai robežai. Ja šī robeža tiek pārkāpta, riteņi izslīd un mašīna kļūs nevadāma (tas gan neattiecas uz cilvēkiem kuri šo braukšanas elementu ir atstrādājuši un no ienaidnieka slīdi ir pataisījuši par instrumentu savās rokās). Ja tas notiek plašā laukumā, kur tuvākais koks vai grāvis atrodas puskilometra attālumā, tad nekas ļauns notikt nevar, mašīna slīd tik ilgi, līdz apstājas. Uz ceļa notiek tieši tas pats, tikai ar to atšķirību, ka mašīna apstājas tad, kad kaut kas ir pagadījies tās ceļā.

Lai no šādām situācijām izvairītos, ir jāatceras kāda vienkārša, bet ļoti svarīga lieta – pirms griez stūri, atlaid bremzes pedāli. Tikai tādā gadījumā ABS pieliktās pūles maksimāli ātrā kustības ātruma samazināšanā un avārijas novēršanā nebūs izrādījušās veltas.

Uz augšu