"Mūsu cilvēks" – Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs.

- Viens no iemesliem, kāpēc valdība šodien izšķīrās par šādu lēmumu Rīgas brīvostas valdē, ir, pēc premjera vārdiem, notiekošā valsts izzagšana. Kā vienu no piemēriem viņš minēja brīvostas valdes rīcību, piešķirot 12 miljonu galvojumu Rīgas pasažieru terminālam. Vai jūs varat šobrīd pateikt, kāpēc šis galvojums tika izsniegts? - Pirmkārt, es ļoti vēlētos sirsnīgi pateikties masu medijiem un it īpaši ziņu aģentūrām, jo ar to starpniecību mums notiek komunicēšana ar valdību. Visu, ko jūs sakāt, mēs esam uzzinājuši tieši no ziņu aģentūru informācijas. Kas attiecas uz to galvojumu, kurš ir inkriminēts, ka tas ir valsts aplaupīšanas vai izzagšanas piemērs, ka, lūk, brīvostas valdē ir vieni afēristi. Tā es sapratu no ziņām. Galvojums šinī gadījumā bija piešķirts ar vienu vienīgu mērķi - nodrošināt brīvostas infrastruktūras attīstību. Galvojuma nosacījumi bija šādi: neviens santīms no kredīta, kas bija ņemts aiz šā galvojuma, nevarētu būt izmantots bez brīvostas pārvaldes piekrišanas, saskaņojot jebkurus darbus, kas tiek veikti ostā. - Jūs runājat par infrastruktūras attīstību, bet savukārt masu medijiem bija iespēja iepazīties ar šo projektu, un tur mēs redzējām pavisam kaut ko citu, proti, ekskluzīvu dzīvojamo namu celtniecību un tirdzniecības vietu iekārtošanu, kas neapšaubāmi ir peļņu nesošs projekts. - Bet vēlreiz gribu pasvītrot, ka tie 12 miljoni latu, par kuriem bija izsniegts ostas galvojums, skar tikai un vienīgi ostas objektus. Tai skaitā par to pašu piestātni, kura tikko ir uzbūvēta 12,5 mēnešu laikā, kas mums dos iespēju uzņemt regati, par ko tikko bija runāts, dažus citus objektus, kas saistīti pirmā posmā ar regati. - Jūs runājat par infrastruktūras attīstību, par to, ka tas it kā atbilstot valsts interesēm. Bet parasti, lai tiktu izvēlēts labākais piedāvājums, tiek rīkots konkurss. Šoreiz tas tā nebija. - Situācija ir sekojoša. No ieplānotiem darbiem līdz darbu realizācijai paiet diezgan liels laika posms. Šinī gadījumā saistības, ko uzņemas Rīgas brīvosta, to parakstīja tā laika Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, ka esam izteikuši gatavību pieņemt regati. - Bet tagad ir regate. Izskatās, ka jūs tomēr savā pārliecībā esat vientuļāki nekā valdība. Līdzīgās domās ir arī prokuratūra, kas ir pieprasījusi šo galvojumu atzīt par nelikumīgu. - Es gribētu teikt, ka principā tagad ostas valde veda pārrunas ar "Parex" banku un ar Pasažieru terminālu par to, ka mēs pārskatām līguma nosacījumus. - Kurus? - Teiksim, tādus kā nomas maksas apmērs. - Kā tad tā, ka jūs pēkšņi pārskatāt nomas maksas apmērus? Tie taču, ja skatāmies, salīdzinot ar citiem brīvostas nomniekiem, ir krietni zemāki. - Tāpēc mēs to arī pārskatīsim. - Kāpēc to nevarēja izdarīt, jau slēdzot to līgumu? - Varbūt to arī vajadzētu izdarīt. Bet šinī gadījumā tas nav galvenais. - Kas tad ir galvenais? - Galvenais šinī gadījumā tomēr ir tās prioritātes, ko mēs gribētu fiksēt papildus šajā līgumā, kas ir noslēgts. - Proti? - Pirmie un galvenie objekti, kā jau teicu, galvojumā tas ir paredzēts, un mēs gribējām panākt, lai arī nomas līgumā tas būtu paredzēts, ka pirmā kārta ir tas, kas saistīts ar ostu, ar pasažieru uzņemšanu šinī ostas daļā. Tas ir tas, kas šobrīd ir vitāli nepieciešams. Jo, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pasažieru skaits nav vis dubultojies, bet trīskāršojies un četrkāršojies. - Jūs runājat par to, ko jūs gribētu. Bet, ja mēs skatāmies uz līdzšinējo pieredzi ar līgumiem Latvijā, tad parasti valsts paliek gribētājos un otra puse nemaz tā negrib mainīt līgumu. Kāpēc šoreiz būtu savādāk? - Bet varbūt, ja pāriesim no eventuālās puses. Mēs visu laiku runājam par eventuāliem riskiem un eventuālām briesmām. Tomēr galvenais rādītājs ir rezultāti. Rīgas brīvosta pēdējos trīs gadus attīstās daudz straujāk nekā jebkura Latvijas osta. Par to liecina cipari un skaitļi. - Bet vai tas nav tāpēc, ka iepriekš Rīgas brīvosta bija visvairāk atpalikusī osta un tagad beidzot kaut kā saņemamies? - Pēdējie trīs gadi, pagājušā gadā, piemēram, kravu apgrozījums pieauga par 20 procentiem. Šogad pirmā pusgada laikā par 18,3 procentiem. Tas ir neskatoties uz smagiem navigācijas apstākļiem. Tas pieaugums ir stabils. Tas ir galvenais apliecinājums, labi vai slikti strādā brīvosta. - Otrs jautājums ir par līdzekļu lietderības tēriņiem brīvostas teritorijā. Kaut vai šis piemērs ar "Maxi Molu", kuram tika izbūvēta piestātne. Tagad šī piestātne praktiski nav izmantojama. - Kas attiecas uz "Maxi Molu", un vispār par prāmju satiksmi. Šis ir satiksmes veids, kas jebkurā valstī, tai skaitā arī Igaunijā, par kuru mums tik daudz stāsta, ka tur, lūk, ir valsts atbalsts. Šeit līdz šim visi projekti, kas bija saistībā ar prāmju kustību Rīga – Stokholma, nekad nebija guvuši atbalstu no valsts puses. - Jūs domājat, ka tie 80 000 nav nelietderīgi iztērēti? - Kad sākās prāmju kustība, bez šaubām, tas bija nepieciešams, lai palaistu šo mehānismu. Esmu pieradis runāt ar skaitļiem, nevis vadīties tikai no emocijām. "Prāmju līnija" šodien ir stabilizējusies, un visu laiku pieaug pasažieru apgrozījums un naudas plūsma. Šodien mēs jau apspriežam jautājumu, ka Rīgas dome stāvēja pie šīs kompānijas izveidošanas un šā projekta realizācijas, izies no projekta, jo viņš ir pietiekami veiksmīgs. Es domāju, ka tas ir ļoti normāli, ka mēs palaižam, stimulējam kaut kādu biznesa veidu un pēc tam atejam no tā, jo pašvaldībai nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību. - Šobrīd projekts ir mīnusos. Ja mēs skatāmies kopumā uz valstī esošo taupības budžetu, kā jūs vērtējat, vai brīvostas pārvaldnieku alga un arī jūsu alga ir samērojama ar paveikto? - Kas jums ir teicis, ka šis projekts ir mīnusos? - Tādas ziņas ir lasāmas presē, pagājušā gada pārskatos parādās mīnusos. Par šo algu varbūt? - Redziet, izskanēja pārliecība, ka šī līnija nes vienīgi zaudējumus. Projekta sākuma fāze vienmēr nes zaudējumus. Tās ir ilggadīgās investīcijas, bez kurām neviens projekts nevar būt. Šogad šī kompānija un šī līnija strādā ar peļņu. - Viņiem vēl jānosedz visi tie daudzi miljoni. - Daudzie miljoni nav. Bet viss tas, kas bija investēts šinī kompānijā, tas būs atgūts, jo projekts ir veiksmīgs. - Tagad par tām algām. - Nedomāju, ka šīs algas atšķiras no ministru algām. - Kā tad neatšķiras? Piemēram, jums ir 3034 lati mēnesī saskaņā ar pagājušā gada jūsu deklarāciju un Loginova kungam ir 9224 lati mēnesī saskaņā ar pagājušā gada deklarāciju, kas atrodama "Latvijas Vēstnesī". - Tā ir vidējā alga. Tas ir ar visām piemaksām un visām komandējumu naudām. Jā, tā ir laba alga, bet arī atbildība ir. - Visbeidzot par to, ko "Panorāma" atklāja šodien, proti, gāzes balonu tirdzniecība Centrāltirgū. Vai tas ir pieļaujami tik apdzīvotā vietā? - Es domāju, ka ne. Bet atļaujas vai licences izsniedz ne Rīgas dome un ne Centrāltirgus. Kontroli veic ugunsdzēsēju dienesti. Ir speciāli noteikumi, ka ir jābūt tādam aprīkojumam gāzes balonu apmaiņas stacijai vai tādiem noteikumiem un nosacījumiem, kas ir jāievēro. Tie ir par mīkstiem un vajag mainīt. Neviens šodien neuzdod jautājumu: kāpēc benzīntanki ir pilsētā? - Bet varbūt varat nākt pretī iedzīvotājiem, kuri pēc šīs traģēdijas ir ļoti satraukušies par to, ka Centrāltirgū turpinās gāzes tirdzniecība, un mēģināt panākt, lai šī tirdzniecība norisētu mazāk apdzīvotā vietā? - Tas ir saistīts ar juridiskām lietām. Tas līgums, uz kura pamata strādā šis punkts, kuru šodien rādīja "Panorāmā", tika noslēgts pirms esošās domes laikiem, tāpēc ir jāskatās, kas tur ir rakstīts uz kādiem noteikumiem. - Tad jūs nespersiet pirmo soli sarunām, aicinot šīs firmas pārstāvjus? - Tas ir dialogs. Mēs nevaram rīkoties tā, kā rīkojas viens otrs valstsvīrs. Ja mēs šodien pasludinām, ka viņi darbojas nelikumīgi un tāpēc lai viņi vācas prom. Tas ir dialogs. Dialogs, ne tikai ar Rīgas domi, Centrāltirgus firmu, kas tur strādā. Tas varbūt ir ne dialogs, bet daudzpusēja saruna. Jāiesaista arī tās iestādes, kas izsniedz licences, un tās, kas kontrolē šo noteikumu izpildi.