Paši pūta, paši dega jeb kā Latvijas Krievu savienība cenšas iekarot savus vēlētājus

Arī pirms šīm vēlēšanām LKS un tās aktīvisti dzīvo simbiozē ar Krievijas medijiem. Paši rada notikumus, paši par tiem raksta un paši uz tiem reaģē

FOTO: Ekrānšāviņš no vesti.ru

Šogad vēlētāju atbalstu Latvijas Krievu savienība (LKS) mēģina iekarot ar divām retorikām: latvieši – fašisti un rokas nost no krievu skolām. Re:Baltica izanalizēja, cik veiksmīgi partijai izdodas sasniegt savu auditoriju.

Šogad, 16. aprīlī, atsaucoties uz anonīmu “amerikāņu draugu”, prokremliski noskaņotais Aleksandrs Gapoņenko Facebook ierakstīja, ka Rīgā notikšot NATO militārās mācības. To laikā ASV karavīri, maskējoties par krievvalodīgajiem, radīšot nekārtības, kuras pēc tam pasniegšot kā Krievijas organizētu agresiju. Pēc šīm nekārtībām krievvalodīgos ieslodzīs īpaši izveidotā koncentrācijas nometnē Skonto stadionā.

Šī nebija pirmā reize, kad Gapoņenko izplatīja nepamatotus apgalvojumus. 2014. gadā viņš Norvēģijas TV kanālam paziņoja, ka Latvijas valdība plānojot atkārtot Ukrainas Maidana scenāriju – izvedīšot ielās armiju, kas šaus “uz sievietēm un bērniem”. Toreiz Drošības policija par šiem izteikumiem izsauca Gapoņenko sniegt paskaidrojumus. Šogad aprīlī policijas reakcija bija skarbāka – tā arestēja Gapoņenko par darbību, kas vērsta pret Latvijas valsts iekārtu.

Krieviski rakstošā prese, ieskaitot Kremļa medijus, par notikušo sacēla troksni. Kremļa propagandas kanāls Sputnik Gapoņenko salīdzināja ar vietējo Nelsonu Mandelu. Saspēlē ar krieviski rakstošo presi to par vienu no savām priekšvēlēšanu tēmām paņēma arī LKS, zīmējot Gapoņenko kā “varoni”, “politieslodzīto” un “profesoru”.

Par Kremļa galveno ruporu Latvijā uzskatītā LKS Facebook aktīvi cenšas sasniegt auditoriju, nereti publicējot pat 10 ierakstus dienā. Tās ideoloģijas pamatā ir krieviski runājošo tiesību aizsardzība Latvijā, kas parādās arī partijas programmā. Tā paredz ieviest obligātu krievu valodas mācīšanu visās Latvijas skolās un likvidēt Satversmes preambulu, kurā nosodīti komunistiskā režīma noziegumi un latviešu valoda atzīta par vienīgo valsts valodu.

Taču Re:Baltica analīze rāda, ka partijai neizdodas sasniegt plašu auditoriju sociālajos tīklos, neskatoties pat uz to, ka tai palīgā nāk Kremļa propagandas mediji.

Augustā SKDS veiktā partiju popularitātes aptauja rāda, ka par LKS šobrīd balsotu vien 1,9% vēlētāju. Ar to nepietiek, lai iekļūtu Saeimā. LKS neiekļuva arī  pašreizējā Saeimā, iepriekšējās vēlēšanās savācot tikai 1,58% balsu.

Piecreiz mazāk sekotāju nekā konkurentiem

Izanalizējot šovasar kopumā LKS Facebook lapā publicētos 518 ierakstus, jāsecina, ka auditorijas iesaiste nav sevišķi liela. Pēdējos trīs mēnešos vispopulārākais ieraksts partijas FB lapā bija LKS valdes paziņojums par to, ka esošā valdība un bankas ir sazvērējušās pret LKS, bet par spīti tam partija kandidēs 13. Saeimas vēlēšanās. Uz to reaģēja vairāk nekā 1760 cilvēku. Otrajā vietā – LKS deputātu kandidāta Aleksandra Kuzmina komentārs par viņa veidoto iniciatīvu ManaBalss.lv platformā, kurā pieprasīts, lai izglītība būtu pieejama “ģimenes valodā”. Šis ieraksts sasniedzis 1600 reakciju.

FOTO: LKS FB lapa

Trešajā – paziņojums par dzejas konkursa norisi Rīgas krievvalodīgajās skolās, kas tika organizēts par godu dzejnieka Vladimira Majakovska 125. gadadienai, – 1400 reakcijas.

Salīdzinājumam galvenā konkurenta partijas Saskaņa līdera Nila Ušakova FB lapā atsevišķi ieraksti sasnieguši pat 4600 interakcijas.

Viens no iemesliem tik zemai iesaistei sociālajos tīklos varētu būt salīdzinoši mazais kopējais sekotāju skaits. LKS Facebook lapai ir 11 650 sekotāju, pieskaitot LKS premjera kandidāta Andreja Mamikina 13 tūkstošus, Tatjanas Ždanokas 6000 un viņu ideoloģiskā atbalstītāja Vladimira Lindermana 9000, sanāk ap 40 tūkstošiem. Daļa no šīs auditorijas, ļoti iespējams, arī pārklājas. Kopumā tā ir vien piektā daļa no Nila Ušakova 217 tūkstošiem sekotāju, kurš ir līderis starp Latvijas politiķiem FB sekotāju skaitu ziņā.

Milzu plaisa ir arī abu konkurentu finansiālajās iespējās. Astoņus gadus Rīgā valdošā Saskaņa šogad ziedojumos un biedru naudās savākusi vairāk nekā 340 tūkstošus eiro, kamēr LKS – vien 15 tūkstošus, liecina KNAB datu bāze.

Un pēdējais – Saskaņa reklāmām internetā jau iztērējusi 22 993 eiro, kamēr LKS – 3956 eiro. Re:Baltica savāktā informācija rāda, ka Saskaņa katru nedēļu par maksu reklamē vidēji 75 ierakstus, kamēr LKS – 9.

FOTO: LKS FB lapas apmaksātās reklāmas no AdCollector

LKS rakstiskā atbildē FB Re:Baltica atbildēja, ka sociālo tīklu auditorija partijai esot svarīga, jo “ļauj veidot atgriezenisko saiti ar potenciālajiem atbalstītājiem”. Taču, vai FB ir galvenā platforma vēlētāju sasniegšanai, partija neizpaužot, “it sevišķi priekšvēlēšanu laikā,” atbildēja partijas pārstāvis, neminot savu vārdu.

No nāves nebaidās

Lai sasniegtu lielāku auditoriju, LKS palīdz vietējie Kremļa mediji – Baltnews Facebook lapa ar vairāk nekā 19 tūkstošiem sekotāju un Sputnik Латвия: новости Балтии ar 13 500 sekotāju. Pašmāju lielākā avīze krievu valodā Segodnya (Vesti) ar 12 300 sekotāju.

No visiem LKS šovasar publicētajiem FB ierakstiem gandrīz pusē bija saites uz mediju rakstiem un vairākums no tiem uz Baltnews (50), Vesti (35) un Sputnik (17) un rubaltic.ru (12).

Šāds sadalījums nav pārsteidzošs, jo LKS un tās aktīvisti dzīvo simbiozē ar Krievijas medijiem. Paši rada notikumus, paši par tiem raksta un paši uz tiem reaģē. Visaktīvāk ziņu radīšanā palīdz Baltnews. Re:Baltica jau rakstīja, ka tā saturu pēdējos gadus diktēja Rossija Segodnya darbinieki no Maskavas.

Piemērs vietējā satura radīšanā ir jau minētais Gapoņenko stāsts.

Šogad 3.jūlijā Baltnews un arī Sputnik žurnāliste Alla Berezovskaja publicēja rakstu Aleksandrs Gapoņenko: Nāvei esmu morāli gatavs. Raksts balstīts uz Gapoņenko rakstītu vēstuli no cietuma, kurā viņš pauž neizpratni par savu aizturēšanu un norāda, ka “nāvei morāli esmu gatavs”. Rakstu pārpublicē LKS Facebook lapa. Šis ieraksts ieguvis augstāku lasītāju iesaisti nekā vidēji šajā lapā  – 137 reakcijas.

Trīs nedēļas vēlāk šī pati tēma tiek apspēlēta vēlreiz, un šoreiz Baltnews publicē Gapoņenko vēstuli pilnā apmērā. Saiti uz Baltnews rakstu atkal pārpublicē LKS FB lapa, kur tas iegūst lielāku lasītāju iesaisti nekā vidēji – 176 reakcijas. Ziņu pārpublicē arī Vesti un Sputnik. FB ieraksta komentāros cilvēki prasa, lai LKS noorganizē pasākumu Gapoņenko aizstāvībai, un divas nedēļas vēlāk arī seko aizstāvības pikets – notikums, ko atkal aprakstīt prokremliski noskaņotiem medijiem.

Kopumā Gapoņenko aizstāvībai LKS noorganizēja trīs piketus. Pēdējais notika 23.augustā, dienā, kad tiesa lēma par drošības līdzekļa maiņu un atbrīvoja Gapoņenko tiesas zālē. Viņam aizliegts izbraukt no valsts, un lieta šobrīd atrodas prokuratūrā.

Uz jautājumu, kādēļ savos Gapoņenko aizstāvības rakstos LKS nemin viņa izteikumus par krievu sadzīšanu koncentrācijas nometnē Skonto stadionā, partijas pārstāvis FB sarakstē norādīja: “Mēs neredzam tiešo saikni starp atsevišķiem Aleksandra Gapoņenko pieņēmumiem un viņa arestu, īpaši apstākļos, kad aresta iemesli tiek pasludināti par valsts noslēpumu.”

Lūgti komentēt šo apgalvojumu, Drošības policija Re:Baltica e-pasta vēstulē atbildēja: “A.Gapoņenko krimināllietas materiāli nav valsts noslēpuma objekts, un pilnībā ar lietas materiāliem viņš varēs iepazīties, tiklīdz tā tiks nodota tiesai. Cieņā, DP.”

FOTO: Ekrānuzņēmums no vesti.ru sižeta

Re:Baltica analīze rāda, ka no šovasar 518 LKS Facebook lapā publicētajiem ierakstiem 38 bija veltīti Gapoņenko arestam, 48 pārejai uz latviešu mācību valodu krievu skolās.

Stratēģiskās komunikācijas pētniece Solvita Denisa-Liepniece zemo LKS un tās atbalstītāju popularitāti sociālajos tīklos saista ar auditorijas specifiku.  “Tie ir cilvēki gados, tādēļ partija daudz vairāk strādā ar laikrakstiem, arī tiekoties klātienē un caur Krieviju – Krievijas mediji attīsta tēmas, kuras izmanto partija, piemēram, “rusofobija Latvijā”,” Re:Baltica norāda Denisa-Liepniece.

Kā piemēru viņa min Rossija1 raidījumu 60 минут, kurā, analizējot Laimas Vaikules atteikšanos uzstāties Krimā, viens no dalībniekiem, žurnāla Национальная оборона galvenais redaktors Igors Korotčenko, saka: “Es vēl īpaši vēlos pieminēt Latviju. Absolūti rusofoba valsts. Sirdsapziņas gūstekni Aleksandru Gapoņenko Latvijas pretizlūkošanas dienests iemetis aiz restēm.”

FOTO: YouTube

Krievijas ārpolitikas pētnieks Andis Kudors, kurš arī regulāri seko līdzi Krievijas valsts TV kanāliem, kā piemēru min arī pagājušajā nedēļā RTR Planeta pārraidīto sižetu par “profesoru Gapoņenko”, kuru vajā Latvijas varas iestādes. Taču kopumā Kudors norāda, ka neesot novērojis izteiktu Kremļa atbalstu LKS vai uzbrukumus Latvijai pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

“Līdz šim lielas kampaņas Krievijas kanālos pret Latviju nav. Tuvojas ASV Kongresa vēlēšanas novembrī, un Kremlis drīzāk gribēs, lai par viņiem nerunā kā par tiem, kas visu laiku iejaucas citu valstu vēlēšanās,” spriež Kudors. Vienlaikus viņš norāda: nav izslēgts, ka šādas kampaņas nebūs.

Uz augšu