Daugavpils teātrī 16. un 17.janvārī pirmizrādi piedzīvos A.Kuprina "Sulamīte". Atbildot uz jautājumu - par ko tur ir, var pateikt tikai vienlaikus visplašāko un arī vismazāk izsakošo atbildi - par mīlestību.
Sulamītes gars atdzimst Daugavpils teātrī .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izrādi iestudējis režisors Harijs Petrockis. Sulamītes loma būs ugunskristības topošajai aktrisei Jūlijai Ļahai. Ķēniņa Zālamana lomā uzaicināts Nacionālā teātra aktieris Juris Lisners. H.Petrockis saka: "Ne es to esmu izdomājis, bet teātrī un mākslā vispār ir tikai divas pamatlietas vai kategorijas, par kurām ir vērts runāt. Tās ir nāve un mīlestība. Izrādes žanru es esmu apzīmējis "erotiska melodrāma". Šī bībeliskā tēma tiešām ir mīlestības Augstā dziesma, jo vienlaikus tik dvēselisku, garīgu, seksuālu, postošu mīlestību citur neatrast, vienīgais man zināmais "konkurējošais" darbs varētu būt "Romeo un Džuljeta"." Melodrāmas žanra līdz šim Daugavpils teātrī neesot bijis, turklāt Sulamītes lomai ir jauna, atbilstoša aktrise. "Šī ir Jūlijas loma," saka H.Petrockis. J.Ļaha gan saka, ka jūtoties šausmīgi - lielās atbildības, baiļu un laika trūkuma dēļ. "Katrā paaudzē ir cilvēki, kuri uztver mīlestību gaiši, un cilvēki, kuri par to ņirgājas. Bet esmu sapratusi, ka tiešām pastāv tāda liela mīlestība. Mana Sulamīte ir atradusi ideālo vīrieti un, kaut arī daudzi tādai iespējai netic, ideālo vīrieti atradīšu arī es pati," par savu lomu stāsta Jūlija. Juris Lisners ir jau otrais viesaktieris no Nacionālā teātra, pirmais bija Egils Melbārdis izrādē "Čigāns sapnī", kurš, jāatgādina, par Jāņa Cilvēka lomu saņēma Latvijas Teātra balvu. Ka Juris Lisners ir ļoti labs aktieris, ar kuru veidojas lieliska sapratne, Harijs pārliecinājies, kad Juris piedalījies viņa veidotajā TV uzvedumā "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". "Es, protams, gribētu, lai Nacionālais teātris ātrāk tiek atpakaļ savās mājās - izremontētajā teātrī un atsāk normālu darbu, bet, kamēr tā nav, droši vien te nonāks vēl daži," smejas Harijs. Kā Juris jūtas Daugavpilī un šajā lomā? "Aktierim jājūtas tā, kā no viņa prasa režisors," joko J.Lisners. Bībeliskus personāžus esot ļoti grūti spēlēt, jo par tiem katram cilvēkam ir izveidojies savs priekšstats. Visiem nekad nepatiksi, tāpēc svarīgākais patlaban esot patikt savai partnerei. Ko gan jaunu var pateikt par mīlestību vai nāvi - mūžīgiem jautājumiem? H.Petrockis saka, ka pasaule attīstās, attīstās filosofija, arī tehnoloģijas, un katrai nākamajai paaudzei skata punkti mainoties: "Mēs varam ielikt izrādē to izjūtu, kāda mums ir pašreiz, tajā būs ļoti smalki, apgaroti un piepildīti skati, kuri mīsies ar skarbiem, nežēlīgiem un asiņainiem - kontrasts, kādā mēs dzīvojam." Sulamītes gars šajā teātrī esot iemitinājies jau pirms gadiem desmit, kad šo darbu skatuves runas eksāmenam Arnolda Liniņa vadībā gatavoja kādreizējais Daugavpils aktieru kurss. Arī nākamruden teātrī ienāks jaunie aktieri - atkal būs pilnvērtīga latviešu trupa.