Pēc Otrā pasaules kara Baltijas jūrā nogremdēts ievērojams daudzums ķīmisko kaujas ieroču – aptuveni 40 000 tonnu, kuros ir 13 000 tonnu ķīmisko kaujas vielu (ĶKV).
Baltijas jūrā nogremdētā nāve. (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bīstamās vielas joprojām atrodas jūrā, arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Lietuvas un Krievijas speciālisti norāda, ka kuru katru brīdi Baltijas jūra var pārvērsties par otru Černobiļu, par nāves jūru, un ir nepieciešams steidzami rīkoties – bīstamos ieročus iekapsulēt. Latvijas speciālisti uzskata, ka šis jautājums ir politizēts – situācija neesot tik bīstama. Vienīgie, kam var gadīties saskare ar ķīmiskajiem ieročiem, esot zvejnieki, spriež LU Hidroekoloģijas institūta direktors Andris Andrušaitis. Jāšaubās, vai varam ticēt viņa apgalvojumam, jo Klaipēdas pludmalē izskalots priekšmets, kas, visticamāk, ir viens no iprīta lādiņiem. 5. jūnijā ap pusdienas laiku Klaipēdas policija saņēma brīdinājumu, ka kūrortpilsētas pludmalē netālu no 2. prāmju ostas atrasts no jūras izskalots dīvains priekšmets, kas varētu būt no Otrā pasaules kara laikiem saglabājies ķīmiskais lādiņš. Uz atraduma bija galvaskausa attēls un uzraksts "Yperit", kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē iprīts jeb sinepju gāze. Jūra kā kaps Otrā pasaules kara laikā Vācija saražoja ievērojamu daudzumu ķīmisko kaujas vielu – kopumā 65 000 tonnu. No tām apmēram 27 000 tonnas iprīta, 12 000 tonnas tabuna (nervu gāze), apmēram 7100 tonnas asaru gāzes, 13 000 tonnas arsēnu saturošu savienojumu (elpvadu kairinātāji), apmēram 5900 tonnas fosgēna (smacējoša gāze) un citas. Pēc Vācijas kapitulācijas tika pieņemts lēmums šīs vielas apglabāt Baltijas jūrā. Padomju okupācijas zonā esošo ķīmisko munīciju 1947. un 1948. gadā izveda uz divām vietām Baltijas jūrā. Aptuveni 11 000 tonnu ĶKV nogremdēja 50 kilometru uz austrumiem no Bornholmas (apmēram 85 metru dziļumā), 1000 tonnu ķīmiskās munīcijas – 40 x 40 kilometru plašā zonā uz dienvidaustrumiem no Gotlandes, Latvijas un Lietuvas sauszemes robežas traversā (Gotlandes ieplakā) aptuveni 100 kilometru no Kurzemes krasta 70 – 120 metru dziļumā. Sabiedrotie ķīmisko munīciju nogremdēja, sakrautu Vācijai konfiscētajos kuģos. Padomju armijnieki munīciju dzelmē sūtīja atsevišķi, pat ar visām koka kastēm, kas veicināja munīcijas dreifēšanu pirms nogrimšanas. Tādēļ ĶKV izplatības rajona robežas ir visai nenoteiktas. Turklāt sovjeti halturēja – sāka munīcijas gremdēšanu, vēl nesasnieguši norādītās vietas, kā arī patvarīgi mainīja maršrutu. Par to liecina pēckara atradumi vairākās vietās ārpus oficiālo zonu robežām. Lietuvieši uztraucas Lietuva jau aprīlī paziņoja, ka nākamajā gadā plāno rīkot starptautisku konferenci par Baltijas jūras piesārņojumu. "Tas ir ļoti sarūgtinošs jautājums," runājot par piesārņojumu jūrā, norādīja Lietuvas prezidents Valds Adamkus. Ekologi brīdina, ka ķīmisko lādiņu apvalki 60 gadu laikā var būt sadalījušies un jūrā var ieplūst tūkstošiem tonnu dzīvībai bīstamu ķīmisko vielu. Lietuvieši uzsver, ka šīs problēmas risināšanai pietiekamu uzmanību nepievērš ne vien Lietuva, bet arī citas Baltijas valstis. Viņi uzsver, ka zvejnieki tiek pakļauti lielām briesmām ikreiz, kad izmet jūrā tīklus, jo tādējādi riskē izcelt ķīmiskos lādiņus. "Problēma ir tā, ka tieši tur, kur nogremdēti ieroči, ir zivīm bagātas zvejas vietas," norāda Lietuvas speciālisti. Eksperti ir vienisprātis, ka ķīmiskos ieročus nekādā gadījumā nedrīkst izcelt no jūras. Labākais risinājums būtu pārklāt šis kapavietas ar sarkofāgu. Lietuvas Ķīmijas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vidmants Kapočjus norādījis, ka šāda sarkofāga izveide varētu izmaksāt līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru. Lietuva uzskata, ka atsevišķas valstis saviem spēkiem vien nevar tikt galā ar šo jautājumu, tāpēc jārīko plaša starptautiska konference. Kā iespējamo konferences termiņu V. Adamkus, ekologs, no 70. līdz 90. gadiem augsta ranga ASV Vides aizsardzības aģentūras amatpersona, minējis nākamā gada vasaru. "Es pavisam noteikti to pieprasīšu," viņš piebildis. Panikai neesot pamata A. Andrušaitis uzskata, ka panikai neesot pamata – Baltijas jūra, kamēr vien tā pastāvēšot, nepārvērtīšoties par nāves jūru. Pēc viņa teiktā, ĶKV izkļūšana no lādiņiem un kontakts ar vidi var notikt, ja lādiņi eksplodē vai to korpusi korodē ūdenī. Līdz šim neviena ķīmiskās munīcijas eksplozija nav reģistrēta. Korozijas ziņā stāvoklis nav tik labs – vairākums nogremdēto lādiņu ir caurrūsējuši. 70. gadu sākumā Rietumvācijas speciālisti izcēla no Mazā Belta šauruma 28 bumbas un 15 lādiņus, kas bija saturējuši tabunu un fosgēnu. Visi (!) izceltie lādiņi bija cauri un tukši. Taču, veicot grunts un zivju pētījumus, piesārņojums netika konstatēts, tāpēc nav pamata domāt, ka pastāv reāli draudi. Andrušaitis uzsver, ka ikviena ĶKV vidē dabiski noārdās, pārvēršoties citos netoksiskos vai maztoksiskos savienojumos. Noārdīšanās ātrums atkarīgs no vielas šķīdības ūdenī un temperatūras. Nervu gāze un fosgēns šķīst salīdzinoši labi, bet vairākums nogremdēto vielu – ļoti slikti. Piemēram, iprīts temperatūrā, kas zemāka par plus 14 grādiem, sasalst, bet ūdens temperatūra Baltijas jūrā piegrunts slānī ir plus 2 – 12 grādi. Turklāt liela daļa nogremdētā ir tā saucamais viskozais iprīts, kas sajaukts ar saistvielām un atgādina plastilīnu. Īpatnējais svars šai vielai ir 1,3–1,5 kilogrami kubikdecimetrā un ir lielāks nekā jūras ūdenim. Līdz ar to ĶKV uzpeldēšana nav iespējama, tāpat kā nav iespējama to izskalošana krastā dabiskā veidā, uzsver speciālists. Zivis un kapsulas Vienīgā apdraudētā ļaužu grupa, pēc A. Andrušaiša domām, ir zvejnieki, kas zvejo rajonos, kur nogremdēti ķīmiskie ieroči. Visās valstīs (arī Latvijā) izdotas attiecīgas instrukcijas. Zveja nav aizliegta, bet netiek rekomendēta. Turklāt zvejnieki ir saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties gadījumos, ja uz klāja tiek izcelti bīstami priekšmeti. Laikā no 1985. līdz 1992. gadam Dānijas ūdeņos reģistrēti 342 ķīmiskās munīcijas izzvejošanas gadījumi. (Precīzās uzskaites iemesls – dāņu valdība maksā zvejniekiem kompensāciju par zaudēto lomu un sabojātajiem tīkliem.) Savukārt Gotlandes rajonā reģistrēti aptuveni 10 šādi gadījumi, bet Polijas ūdeņos pa ceļam uz Gotlandes zonu – viens gadījums. Pie mums reģistrēti pieci seši gadījumi, kad Liepājas zvejniekiem nācies saskarties ar ĶKV, kopā ar lomu izzvejojot lādiņus. Tas noticis 50. gados, un vairākiem zvejniekiem tā dēļ joprojām ir veselības problēmas. Taču kopš 1960. gada neviens gadījums nav reģistrēts. ĶKV noglabāšanas rajonā, kas atrodas pret Lietuvas un Latvijas robežu, iespējamas potenciālās naftas atradnes. "Tā kā šajā vietā atrodas ķīmiskie ieroči, Lietuvai nav izdevies ar ārvalstu firmām vienoties par naftas ieguves iespējām un to izpēti," saka A. Andrušaitis. Par ĶKV izcelšanu vai iekapsulēšanu, pēc A. Andrušaiša domām, nevar būt ne runas: "Nav iespējams ne izcelt, ne kapsulēt, jo ir runa par 40x40 kilometru plašu teritoriju. Turklāt ķīmiskie ieroči lielākoties atrodas 70–120 metru dziļumā. Ja ķīmiskie ieroči Baltijas jūrā atrodas jau vairāk nekā 50 gadu un nekas ārkārtējs nav noticis, tad tie tur var palikt gadu tūkstošiem, kamēr noārdīsies. Baltijas jūra ir aptuveni 12 000 gadu veca, cik ilgi tā vēl pastāvēs, tik ilgi arī iprīts gulēs tās dibenā," paredz Hidroekoloģijas institūta direktors.