Pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (G7) un Krievijas līderu sanāksmē Kanādas pilsētā Kananskisā trešdien ir panākta vienošanās par 20 miljardu dolāru vērtu bijušās PSRS masu iznīcināšanas ieroču noliktavu utilizācijas projektu, paziņoja Itālijas premjers Silvio Berluskoni.
G7 finansēs Krievijas kodolieroču utilizāciju.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ASV tuvāko desmit gadu laikā šim mērķim piešķirtu 10 miljardus dolāru, bet pārējo summu nodrošinātu Eiropas Savienība un citi G7 partneri. Lēmums pieņemts nolūkā izslēgt varbūtību, ka Krievijā nepietiekoši apsargātie masu iznīcināšanas komponenti varētu nonākt teroristisku organizāciju rokās. Eksperti norāda, ka par piešķirto naudu varētu tikt būvēta ieroču plutonija pārstrādes rūpnīca tā pārvēršanai kodoldegvielā, ko var izmantot civilajos atomreaktoros. "Mēs vienojāmies par fondiem kodolieroču, bakterioloģisko un ķīmisko ieroču bruņojuma iznīcināšanai Krievijas Federācijā un citās valstīs, kas piederēja Padomju Savienībai," paziņoja Berluskoni. Citu valstu amatpersonas apliecināja darījumu, taču norādīja, ka galīgais tā teksts vēl ir jāapstiprina. Francijas pārstāvis atgādināja, ka valstu finansiālās saistības pagaidām nav noteiktas. ASV jau ir piešķīrusi Krievijai miljardu dolāru, lai palīdzētu tai iznīcināt noliktavās uzglabātos kodolatkritumus. Pēc Berluskoni vārdiem, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bijis ļoti apmierināts ar G7 lēmumu:" Viņš bija ļoti, ļoti apmierināts, jo mēs vēlamies sākt kaut ko darīt ar arsenāliem Krievijas Federācijā". Itālijas premjers piebilda, ka Vācija varētu iedalīt fondā 1,5 miljardus eiro, bet Eiropas Savienība piešķirtu vēl miljardu eiro. Arī Itālija ir gatava piedalīties, tomēr Berluskoni neminēja summu. Japānas premjers Džiničiro Koidzumi solīja Krievijas masu iznīcināšanas ieroču utilizēšanai 200 miljonus dolāru, tomēr uzsvēra, ka lielā mērā par programmas aizkavēšanos ir vainojama pati Krievija. Pēc 1991.gada bijušās PSRS teritorijā palika ap 30 000 kodolieroču vienību, kā arī augsti bagātināta urāna un plutonija noliktavas. To glabāšanas nedrošību, tāpat kā Krievijas kodolieroču speciālistu iespējamo aizplūšanu uz Rietumiem nedraudzīgām valstīm, Vašingtonas eksperti uzskata par vienu no aktuālākajiem draudiem ASV drošībai. Maijā Krievija un ASV parakstīja kodolieroču samazināšanas līgumu, kas paredz līdz 2012.gadam kodolgalviņu skaitu samazināt līdz 1700-2200 no pašreizējām 6000 katrā pusē.