Svētdien Dienvidslāvijas prezidents Vojislavs Koštuņica sāka savu pirmo pilno darba dienu prezidenta amatā, pārņemot savā kontrolē pēc 13 Slobodana Miloševiča valdības gadiem ekonomiski izpostīto un starptautiski izolēto valsti, ziņo aģentūra "Reuters". "Viss ir mierīgi un Dienvidslāvija un Serbija ir pievienojušās demokrātisko valstu saimei," īsā paziņojumā likumdevējiem un viesiem noguris, bet pacilāts teica Koštuņica.
Koštuņica oficiāli pārņem varu Dienvidslāvijā .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
56 gadus vecais jurists Koštuņica pārņēma varu sestdien vēlu vakarā pēc parlamenta abu palātu pirmās kopīgās sēdes, kas iezīmēja vēsturisko pagriezienu uz demokrātiju Dienvidslāvijā. Rietumi sola palīdzēt jaunajam prezidentam, un pirmdien sagaidāms, ka Eiropas Savienība atcels dažas no sankcijām, kas bremzēja Dienvidslāvijas ekonomiku. Dienvidslāvijas laikraksti, atspoguļojot jauno, cerīgo noskaņojumu valstī, ko nomāca gadiem ilgās sankcijas un ekonomiskā lejupslīde, sumināja dramatisko varas maiņu. "Dienvidslāvija atgriezusies demokrātisko tautu saimē" - šāds virsraksts rotā savulaik Miloševiču atbalstījušā laikraksta "Expres Politika" pirmo lappusi. "Demokrātija ir vienīgais ceļš" - tam piebalso "Večernje Novosti". Liels jautājums pagaidām ir par Miloševiča nākotni. Bijušais Dienvidslāvijas diktators teicis, ka viņš vēloties turpināt politisko darbību, taču Rietumi pieprasa, lai viņš tiktu izdots Hāgas tribunālam un saukts pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem Kosovas konflikta laikā. Koštuņica paziņojis, ka viņš neizdos Miloševiču ANO kara tribunālam, un sestdien teica, ka viņam esot svarīgākas rūpes nekā viņa priekšteča liktenis. Pēc Koštuņicas teiktā, viņa pirmā prioritāte būs uzlabot divu Dienvidslāvijas atlikušo republiku - Serbijas un Melnkalnes - attiecības, kuras Miloševiča diktatūras laikā nonākušas līdz kritiskajam punktam. Viņš arī uzskata, ka Dienvidslāvijai jānostiprina sava suverenitāte Kosovā. Šāds signāls acīmredzot saniknos provinces albāņu vairākumu, kurš cenšas panākt Kosovas neatkarību. Eiropas līderi, kuri pagājušajā gadā atbalstīja NATO sekmīgo mēģinājumu padzīt serbu spēkus no Kosovas, paziņojuši, ka darīs visu, lai palīdzētu Belgradai. "Tagad ir svarīgi sniegt Dienvidslāvijas demokrātiskajai kustībai materiālu atbalstu. Cilvēku dzīves apstākļiem Dienvidslāvijā ir krasi jāuzlabojas," teica Vācijas kanclers Gerhards Šrēders. Dienvidslāvijas parlamenta Pilsoņu palātas un Republikas palātas 178 deputātu inaugurācijas sesija notika sapulču centrā upes otrajā krastā iepretim parlamenta ēkai, kas cietusi ceturtdienas nemieros. Koštuņicam nebūs viegli nostiprināt savu ietekmi jaunajā parlamentā, kuru Melnkalnes vēlēšanu boikota dēļ efektīvi kontrolē partijas, kas savulaik bija lojālas Miloševičam. Tāpat nav skaidrs, vai Koštuņicas plašajai opozīcijas grupu koalīcijai izdosies nostiprināties Serbijas ministrijās, kurās daudzi ierēdņi par savu iecelšanu ir pateicīgi Miloševičam. Bijušais opozīcijas līderis Zorans Džindžičs teica, ka Miloševičs vairs nekontrolē drošības spēkus, kuri atteicās izpildīt "dažas briesmīgas, noziedzīgas pavēles", un izteica cerību, ka jaunā valdība tiks izveidota 10 dienu laikā. Lielbritānijas ārlietu ministrs Robins Kuks un viņa Grieķijas kolēģis Georgs Papandreu sestdien paziņoja, ka Eiropas Savienība savā apspriedē pirmdien acīmredzot atcels daļu pret Dienvidslāviju noteikto sankciju. "Šodien Dienvidslāvijas tauta ir teikusi savu vārdu. (..) Tagad ir laiks atbildēt Eiropas Savienībai un pasaulei," teica Papandreu - pirmais ES ministrs, kurš apmeklēs Belgradu pēc Miloševiča režīma krišanas, ziņo aģentūra "Reuters".