Iespējams, sarežģītākā profesija tehnoloģiju industrijā - "Facebook" troļļu mednieks

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: AFP/SCANPIX

Bijušajam ASV Tieslietu departamenta prokuroram Natanjelam Gleičeram uzticēts nepateicīgs, taču svarīgs darbs: iztīrīt sociālo tīklu "Facebook" no ārvalstu "troļļiem" un ārzemju valdību īstenotām dezinformācijas kampaņām, lai novembrī gaidāmajās ASV vidustermiņa vēlēšanās neatkārtotos tās pašas kļūdas, kas tika pieļautas 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās, norāda raidorganizācija CNN.

Adata siena kaudzē

Ar vārdiem "interneta trollis" kādreiz apzīmēja indivīdus, kas internetā ar saviem komentāriem tīšuprāt provocē sarunu biedrus, parasti tikai izklaides dēļ. Pēdējo gadu notikumu iespaidā šā jēdziena nozīme ir mainījusies un ietver arī algotus provokatorus, kuru mērķis ir veicināt sašķeltību sabiedrībā vai arī "palaist tautās" kādu politisko ideju. Pazīstamākā "troļļu ferma" ir Krievijas "Interneta pētījumu aģentūra", ko dibinājis par "Putina pavāru" iesauktais Jevgeņijs Prigožins. Viņam izvirzīta apsūdzība par iejaukšanos ASV vēlēšanās. Priekšvēlēšanu laikā troļļi neaprobežojās ar komentēšanu vien; "Facebook" pēc vēlēšanām atrada vairākas troļļu apmaksātas reklāmas, kuru mērķis, spriežot pēc to satura, bija polarizēt ASV sabiedrību.

"Facebook" ir vairāk nekā divi miljardi lietotāju visā pasaulē, tāpēc troļļu ķeršana nav nekāds vieglais uzdevums. Mēģinājumi identificēt troļļus lielajā lietotāju gūzmā ir kā meklēt adatu siena kaudzē, atzīst Gleičers, kurš "Facebook" galvenā troļļu mednieka pienākumus sāka pildīt janvārī.

"Publiskās debates, brīvas vēlēšanas - tas ir demokrātijas pamatakmens," norāda Gleičers. "Nav nekā svarīgāka par to. Tā ir mūsu augstākā prioritāte, un tā noteikti ir mana augstākā prioritāte."

Kopš Donalda Trampa uzvaras "Facebook" piedzīvojis sava veida eksistenciālo krīzi. ASV izlūkdienesti secinājuši, ka Krievija izmantoja "Facebook", "Twitter" un citas sociālo tīklu platformas kā rīkus, lai sētu nesaskaņas ASV sabiedrībā un censtos nosvērt vēlēšanas sev vēlamā virzienā.

Gleičers Tieslietu departamentā darbojās kā prokurors, kas specializējās kibernoziegumos, bet pēc tam pieņēma darbu iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas Nacionālās drošības padomē. Gleičers iepriekš strādājis kā datorzinātnieks un advokāts, tāpēc viņam ir pieredze gan tehnoloģiju, gan arī politiskajā lauciņā.

Mācības no 2016.gada

Ziņas, ka Krievijas troļļiem izdevās savākt simtiem tūkstošu amerikāņu sekotāju, smalki atlasīt vēlamo auditoriju un par reklāmām norēķināties rubļos, pārsteidza nesagatavotas gan tehnoloģiju kompānijas, gan arī daudzas ASV amatpersonas. 

"Facebook" reputācijai par labu nenāca tas, ka uzņēmuma dibinātājs Marks Zakerbergs pēc 2016.gada vēlēšanām par "trakiem" nodēvēja pieņēmumus, ka "Facebook" izplatītā dezinformācija varētu būt ietekmējusi vēlēšanu iznākumu. Vēlāk Zakerbergs atzina, ka nožēlojot pateikto, un kompānija pēdējā gada laikā iedziļinājusies problēmas risināšanā.

Gleičers norāda, ka "Facebook" drošības pasākumi koncentrējās uz "tradicionāliem draudiem", piemēram, mēģinājumiem nozagt lietotāju paroles. Uzņēmums nebija gatavs tādām manipulācijām, kādas tika piedzīvotas priekšvēlēšanu laikā.

"Informācijas operācijas ir jauns draudu paveids," uzsver Gleičers. "Esam jau teikuši, ka nebijām pietiekami ātri, lai to laikus identificētu."

"Facebook" nebija vienīgais, kas attapās par vēlu - šādu kļūdu pieļāva arī citas sociālo tīklu platformas un ASV valdība. Bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Maikls Heidens reiz salīdzināja izlūkdienestu neizdarību ar kļūdām, kuru rezultātā varēja notikt 2001.gada 11.septembra terorakts. Lai arī ASV Valdība novēroja Krievijas dezinformācijas kampaņas Ukrainā 2014.gadā un pat nodrošināja palīdzību, valdība neuzskatīja, ka līdzīgas aktivitātes varētu būt efektīvas arī pret ASV, uzsvēra Heidens.

"Facebook" pret troļļiem

Pagājušomēnes "Facebook" paziņoja par 652 ar dezinformācijas kampaņām saistītu lapu, kontu un grupu bloķēšanu. Šoreiz to izcelsme esot bijusi meklējama Irānā, bet saturs tika izplatīts visā pasaulē. "Facebook" atrada arī jaunus ar Krieviju saistītus kontus.

To vidū bija 254 "Facebook" lapas un 116 "Instagram" konti, kuriem kopā bija vairāk nekā viens miljons sekotāju. Laikā no 2012. līdz 2017. gadā konti reklāmās iztērēja 12 000 ASV dolāru.

Mēnesi pirms tam "Facebook" atklāja, ka uzņēmums izjaucis savstarpēji saistītu kontu tīklu, kas izplatījis amerikāņiem dezinformāciju un dažos gadījumos arī organizējis politiskus mītiņus dažādās ASV pilsētās. Kompānija uzskata, ka šie konti radīti Krievijā, taču nevar to pierādīt.

Lai arī pēdējā laikā atklātie konti izmanto līdzīgas taktikas kā "Interneta pētījumu aģentūra" 2016.gadā, tomēr troļļi kopš tā laika kļuvuši izmanīgāki, sacīja Gleičers. Piemēram, tagad troļļi izmanto VPN tīklus un mobilos tālruņus, kas nav saistīti ne ar vienu valsti, lai slēptu savu ģeogrāfisko atrašanās vietu.

"Viņi sper disciplinētus soļus, lai padarītu savu identificēšanu sarežģītāku," teica Gleičers.

Kurš trollis, kuram vienkārši ir viedoklis?

"Kad [dezinformācijas kampaņas] atrastas, sabiedrībai kopumā ir jāizdara izvēle," norāda Gleičers. "Kā tos nošķirt un kā rīkoties, sastopoties ar negodīgu, neautentisku uzvedību, tajā pašā laikā nekaitējot leģitīmam aktīvismam?" 

Lai arī "Facebook" noteikumi pieprasa norādīt savu patieso identitāti, realitātē sociālā tīkla lietotāji nevar zināt, kas stāv aiz lapām, kuras viņi "laiko". Anonimitāte pasargā aktīvistus, kuriem ir pamats bažīties par savu drošību, un tas bija svarīgs apstāklis tādos notikumos kā Arābu pavasaris. Taču tā arī ļauj teju netraucēti darboties tādām organizācijām kā "Interneta pētījumu aģentūra".

"Es teiktu, ka anonimitāte ir būtisks publiskās diskusijas komponents. Strādājot pie sliktās uzvedības apkarošanas, mēs nepārtraukti domājam - kādas būs sekas aktīvistiem?" uzsver Gleičers.

Kas gaidāms 2020.gadā?

Jau pēc diviem mēnešiem notiks ASV vidustermiņa vēlēšanas, kurās tiks ievēlēti Kongresa, Pārstāvju palātas un Senāta deputāti. Ņemot vērā iepriekšējo vēlēšanu pieredzi, izskanējušas bažas par ASV spēju pasargāt šogad paredzēto balsojumu.

Gleičers neizslēdz iespēju, ka tuvāko nedēļu laikā "Facebook" varētu izjaukt vēl vairākas ārzemju dezinformācijas kampaņas.

Viņš pauž piesardzīgu optimismu, ka "Facebook" spertie soļi - kā arī citu sociālo tīklu platformu, neatkarīgo pētnieku un valdības iestāžu pūliņi - ļaus izvairīties no 2016.gada notikumu atkārtošanās.

Tomēr skaidrs, ka tas nebūs viegli. "Nav nekādu sudraba ložu," par troļļu apkarošanu saka Glečers, piesaucot ieroci, kas, saskaņā ar leģendām, esot efektīvs pret vilkačiem un citiem teiksmainiem mošķiem.

Uz augšu