Ekoloģiskā katastrofa Krimā: kokus pārklāj eļļaina "rūsa", evakuēti 4000 bērnu (8)

Ekoloģiskās katastrofas iemesls - izgarojumi no uzņēmumam "Krimas titāns" piederošas skābes glabātuves, reportāžā no notikuma vietas raksta izdevums "Novaja Gazeta". Tas esot noticis 24.augusta naktī.

Armjanskā, kas atrodas Krievijas okupētajā Krimā, pavisam dzīvo 22 000 cilvēku. Krievijas ieceltais Krimas premjers Sergejs Aksjonovs norādījis, ka "Krimas titāna" rūpnīcā ražojot titāna dioksīdu, ko izmanto krāsu ražošanā, farmācijā un citās industrijās. Rūpnīca pagaidām esot slēgta.

Skolas vecuma bērni autobusos pārvesti uz Krimā esošajām sanatorijām - sākumā tika teikts, ka bērniem tur būs jāpavada divas nedēļas, taču braucieni turpinās, pagājušonedēļ rakstīja BBC.

"Krimas titāna" darbiniece Valentīna Anatoļevna intervijā avīzei "Kimmersant" sacīja, ka viņas aprikožu kokus esot noklājusi motoreļļai līdzīga taukaina "rūsa", sabojājot augļus. "Aprūsējusi" arī viņas māja.

Vietējie atklāj, ka cilvēki vērsušies pie mediķiem, sūdzoties par ķīmiskajiem apdegumiem un grūtībām elpot.

Aksjonovs uzstāj, ka notikušais neesot ārkārtas situācija un ka "nav draudu pilsoņu dzīvībai un veselībai".

Eksperti uzskata, ka vasaras svelmē no glabātuves esot izgarojis liels daudzums sērskābes, kā rezultātā Armjanskā izplatījusies indīgā sēra dioksīda gāze, norāda BBC.

Skābju glabātuve aizņem 42 kvadrātkilometrus lielu teritoriju. 34 gadus vecā rūpnīca esot nonākusi finansiālās grūtībās, vēsta BBC.

Mediji ziņo, ka vēl lielāks piesārņojums esot Perekopā - ciemā ar 900 iedzīvotājiem, kas atrodas tuvāk rūpnīcai.

"Novaja Gazeta" žurnālists Pāvels Gutiontovs, kurš pagājušajā nedēļas nogalē bija aizbraucis uz Armjansku, raksta, ka iepriekšējā naktī nolijušais lietus esot noskalojis oranžīgo kārtiņu no koku lapām, kā arī neesot bijis kodīgas sajūtas acīs. Taču viņš pamanījis, ka pilsētā neredz nevienu putnu. Vietējie apstiprināja, ka zvirbuļi esot pazuduši, bet pilsētā palicis tikai pa retai vārnai. 

Vietējais deputāts Maksims Višņevskis žurnālistam pastāstīja, ka pirmās pazīmes bijušas manāmas jau jūlijā. "Trauksmi vajadzēja celt jau jūlijā. Jau tad uz mašīnas bija nosēdies kaut kāds lipeklis. Nepievērsu uzmanību, nomazgāju un aizmirsu... Līdz pašam septembra sākumam oficiāli neko nerunāja. Vismaz es nedzirdēju. Līdz paša septembra sākumam - kad pilsētai jau bija grūti elpot, kad kokiem lapas bija nevis novītušas un nokritušas kā novembrī, bet gan palikušas melnas un sačokurojušās," stāsta Višņevskis.

Ceturtajā septembrī tika pieņemts lēmums no pilsētas aizvest bērnus. Tika aizvērtas skolas un bērnudārzi. Bērnus kopā ar skolotājiem un vecākiem aizveda uz Krimas sanatorijām.