ASV militārā bāze Polijā: vai iecere par "Trampa fortu" ir dzīvotspējīga?

Ierosinājums izskanēja otrdien Trampa un Polijas prezidenta Andžeja Dudas kopīgajā preses konferencē Baltajā namā. Duda pat paglaimoja Trampa ego, sakot, ka bāzi varētu nosaukt par "Fort Trump" jeb "Trampa fortu". Duda uzsvēra Polijas "ļoti stratēģiski nozīmīgo atrašanās vietu" un norādīja uz nepieciešamību paplašināt ASV militāro klātbūtni, reaģējot uz agresīviem soļiem no Krievijas puses. 

Lai arī nosaukums "Trampa forts" pievērsa Trampa un pasaules mediju uzmanību, aizsardzības jomas ekspertiem šī ideja nav nekāds jaunums, raksta Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle". Polijas valdība jau vairākus mēnešus aktīvi lobē šo projektu Vašingtonā.

"Mēs Polijā vēlamies tādus sabiedroto spēkus, kas atturētu Krieviju, bet nebūtu pret to draudīgi," intervijā stāsta Polijas bijušais ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kurš ir viens no ieceres popularizētājiem.

Priekšā ilgs process

Domnīcas "Center for Strategic and International Studies" ("Stratēģisko un starptautisko studiju centrs"; CSIS) pētniece Hetere Konlija norāda, ka ASV šādu ideju izvērtēšana ir ilgs process. "Kad prezidents Tramps saka "mēs to nopietni apsveram", tas nozīmē, ka Kongress lūdzis Aizsardzības departamentam izskatīt šo ierosinājumu. Es domāju, ka Aizsardzības departamentam ir daži ļoti svarīgi jautājumi," uzsver Konlija. "Es nedomāju, ka ASV aizsardzības jomas amatpersonas ir sevišķi entuziastiskas."

"Lai pieņemtu divpusēju lēmumu, vispirms būtu jākonsultējas ar NATO, un [1997.gada] NATO-Krievijas dibināšanas aktam jābūt daļai no šīs sarunas," uzsver Konlija.

"Polijas piedāvājumam būtu jēga, ja tas būtu multinacionāls NATO spēku ieguldījums Centrāleiropā kā, piemēram, alianses paplašinātās klātbūtnes bataljoni Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā," uzskata domnīcas "Atlantic Council" eksperts Horhe Benitess. "Polijas piedāvājuma pieņemšana, nevirzot to caur NATO, nozīmētu tiešāku ASV resursu ieguldīšanu Eiropas aizsardzībā bez līdzīgiem ieguldījumiem no citu NATO sabiedroto puses. Tas ir pretrunā ar Trampa prioritāti - padarīt NATO sabiedrotos mazāk atkarīgus no ASV militārās palīdzības. ASV bāzes izveidošana Polijā būtu solis pretējā virzienā. Tas padarītu ASV vienpusēji daudz vairāk atbildīgu par drošību NATO robežu ar Krieviju tuvumā."

Labi vai slikti Eiropas drošībai?

Benitess norāda, ka ASV karavīru izvietošana Polijā nebūtu drauds Eiropas drošībai, kā to maijā apgalvoja Maskava. "Tieši otrādi, lielāks skaits ASV karavīru Centrāleiropā stiprinās atturēšanas spējas un tādējādi vairos stabilitāti reģionā," viņš uzsver.

Atbildot uz jautājumu par Krievijas iebildumiem pret ieceri, Benitess ir tiešs. "Krievija atbildēs ar trakām apsūdzībām un negatīvu propagandu. Bet patiesība ir tāda, ka Krievija sūdzēsies pat tad, ja gaidu grupiņa apciemos Poliju," viņš sacīja. 

"Maskava cenšas visu pataisīt par draudiem, lai gan nelielais ASV karavīru skaits, ko varētu nosūtīt uz Poliju, nesagādās nekādus draudus ceturtdaļmiljonam karavīru, ko Krievija izvietojusi tuvumā robežām ar NATO."

Vai ASV atsauks karavīrus no Vācijas?

Uz spekulācijām par to, ka ASV-Vācijas attiecību pasliktināšanās rezultātā ASV varētu atsaukt karavīrus no Vācijas, Konlija raugās skeptiski. "Ņemot vērā, ka Savienotajām Valstīm Vācijā un Itālijā ir pasaules klases, augstvērtīgi objekti, pārcelšanās uz Poliju nebūtu jēdzīga līdzekļu izmantošana," viņa uzskata.

Taču viņa norāda uz citu neatbildētu jautājumu šīs ieceres sakarā. "Vēl viens liels jautājums: no kurienes nāks šie papildu spēki? Kāds būs globālais nospiedums, ja ASV izlems novirzīt papildu spēkus uz NATO austrumu flangu?" jautā Konlija, norādot, ka globālā "lielā bilde" uzliks savus ierobežojumus ASV lēmumam.