Mūsdienu latvietis ir kļuvis tehnoloģisks – izvēlas sekot pāvesta aktivitātēm, sēžot ērtā dīvānā ar kūpošas tējas tasi rokā, nevis triekties vējā un lietū uz Vecrīgu vai vēl tālāk - Aglonas baziliku. Turpretim tiem, kas Vatikāna galvu sagaida Aglonā, vēsturiskais notikums būs īsts svētceļojums, saka Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures docents Andris Priede.
“Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu Latvijā, okeānisku masu nav,” saka Andris Priede, komentējot faktu, ka Rīgas ielas pāvesta Franciska vizītes laikā ir samērā tukšas.
Pēc statistikas datiem Latvijā ir apmēram 400 000 katoļu. Tomēr kas īsti ir katolis – vai tas, kurš kristīts katoļu baznīcā? Pēc reliģiju vēstures docenta domām, lielākā daļa ticīgo novirzīti uz Aglonu. Viņš atceras, ka 1993. gadā, kad Latvijā viesojās Vatikāna galva Jānis Pāvils II, laiks bija silts un saulains.
Tomēr arī toreiz ticīgie tika aicināti uz Aglonu piepildīt laukumu, lai tas televīzijas ekrānos visas pasaules acīs izskatītos piepildīts.
Turpretim šodien laika apstākļi ir tādi, ka nostāvēt laukumā pie Aglonas bazilika “ir liels pārbaudījums”.
“Ja palūkojamies uz laicīgo sabiedrību, daudzi prātoja – iet uz Domu, lai redzētu pāvestu, vai tomēr palikt mājās un skatīties tiešraidi televīzijas ekrānā,” saka Priede, piebilstot, ka mūsdienu Latvijas sabiedrība ir tehnoloģiska un izvēlas pāvesta vizītei sekot siltumā, atpūtas krēslā, izraugoties sev tīkamāko elektronisko formātu - interneta medijus, sociālos tīklus, televīziju vai radio.
Ja jau dzīvojam virtuālajā realitātē un klātbūtnes efekts mums nav svarīgs, vai pāvestam bija vērts braukt uz Latviju?
“Lai gan mūsdienu cilvēks sevi identificē ar tehnoloģiskajām iespējām, mēs tik un tā esam cilvēki, nevis gari vai mākslīgais intelekts – mēs esam cilvēki, kuriem ir ķermenis, un viena no cilvēcības dimensijām ir fiziska tikšanās – sarokošanās, arī tikai pamāšana ar roku, smaids, skatiens, kas veltīts tieši tev,” saka Andris Priede.
Ievērības vērts, ka pāvests Francisks, būdams jau cienījamā vecumā, apmeklē trīs Baltijas valstis, kas tomēr nav pirmajā Eiropas valstu rangā. Tas stiprina mūsu nacionālo identitāti un ļauj apzināties, ka neesam sīka, bezpersoniska globālās sabiedrības šūniņa, bet nācija ar pašcieņu. “Pāvests - globālās solidaritātes atbalstītājs - uzsver, ka patiesa tēvzemes izpratne ir liela Dieva dāvana, un paldies, ka viņš atbrauca, pat ja laika apstākļu dēļ tiem, kas ir Aglonā, šis notikums izvērtīsies par fizisku svētceļojumu,” stāsta teologs.
Ņemot vērā, ka Igaunijā ir tikai ap 6000 katoļu, visticamāk, ka otrdienas pāvesta vizīte kaimiņvalstī paies klusi, negūstot plašu rezonansi.
Andris Priede saka, ka liela daļa pasākumu apmeklētāju ir nekatoļi, un savā ziņā tas ir labi, jo pāvesta uzstāšanos viņi analizē ar lielāku interesi un oriģinālu skatījumu. Andris Priede piemetina, ka pāvesta Franciska svētruna Rīgas Domā bija spēcīga un aizkustinoša.
