Mainīs Kontroles dienesta pārraudzību un palielinās tā kapacitāti

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka dienests savā darbībā ir neatkarīgs. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īstenos ar iekšlietu ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas uz dienestam noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī dienesta iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz nodarbinātajiem.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Tie vēl būs jāpieņem Saeimai.

Kontroles dienesta darbības nodrošināšanai paredzēts piešķirt finansējumu 2019. gadam 1 349 854 eiro apmērā, 2020. gadam un 2021. gadam ik gadu 1 319 854 eiro apmērā. Minētos līdzekļus plānots pārdalīt no Prokuratūras budžeta programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana" uz IeM jaunizveidojamu budžeta programmu. Tāpat no Finanšu ministrijas (FM) budžeta uz IeM budžetu nākamajos trijos gados ik gadu paredzēts pārdalīt 34 392 eiro.

Savukārt 2019. gada budžeta izskatīšanas laikā plānots lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu Kontroles dienestam 2019.gadam 1 814 929 eiro apmērā, 2020. gadam un 2021. gadam 1 622 179 eiro apmērā.

Kopumā dienestā divu gadu laikā plānots papildus ieguldīt aptuveni sešus miljonus eiro, klāstīja ministre.

Turklāt reorganizācijas procesā līdz šī gada beigām par aptuveni 218 000 eiro tiks piesaistīti eksperti no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD).

Reizniece-Ozola skaidroja, ka līdz šī gada beigām OECD eksperti palīdzēs noteikt, vai Latvijas bankas efektīvi konstatē patiesā labuma guvējus, kā arī plānots, ka eksperti sniegs pienesumu Latvijas tiesiskā regulējuma izvērtēšanā, lai būtu skaidrs, vai pašreizējā sankciju izvirzīšana banku sektorā atbilst Eiropas un citu Latvijas sadarbības valstu standartiem.

Tāpat eksperti palīdzēs izstrādāt vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmeklēšanas procesa uzlabošanai, izvērtējot, kā bankas šobrīd Kontroles dienestam ziņo par aizdomīgiem gadījumiem.

Ekspertu lokā būs divi OECD eksperti un trīs "no malas" piesaistīti eksperti.

Pēc ministres teiktā, Kontroles dienesta reorganizācija ļautu paātrināt lēmumu pieņemšanu par nepieciešamajām procesuālajām darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā. "Piemēram, kad ir saņemta informācija par aizdomīgiem darījumiem, tālāk tās nodošana un apstrāde drošībsargājošajām iestādēm varētu notikt bez saskaņošanas ar ģenerālprokuratūru," piebilda Reizniece-Ozola.

Minētie likuma grozījumi arī paredz, ka Kontroles dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā iecels Saeima, kura arī būs tiesīga lemt par priekšnieka atbrīvošanu.

Viena un tā pati persona par dienesta priekšnieku varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Uz dienesta priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludinās atklātu konkursu, kura komisiju vadīs Valsts kancelejas direktors, bet tās sastāvā būs ģenerālprokurors, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Nacionālās drošības dienesta (Drošības policijas) priekšnieks.

Par Kontroles dienesta priekšnieka amata pretendentu varēs izvirzīt personu, kura ir Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju, pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas, uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi, nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, bet atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Kā ziņots, patlaban Kontroles dienests ir vienīgā valsts institūcija, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā. Tomēr Finanšu ministrija norāda, ka tā efektivitāti un tai doto pamatuzdevumu izpildes kvalitāti paaugstinās iestādes reorganizēšana par administratīvā tipa finanšu izlūkošanas iestādi, kas atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, kas tiek īstenota ar iekšlietu ministra starpniecību.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, Kontroles dienests ir īpaši izveidota valsts institūcija, kas veic neparastu un aizdomīgu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.