Ceturtdaļa Latvijas pieaugušo iedzīvotāju regulāri lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus

Pētījumā secināts, ka tradicionālās cigaretes gan Latvijā, gan ES ir visbiežāk lietotais tabakas produkts - tās izvēlas aptuveni 86% smēķētāju. Tostarp 2% respondentu ikdienā izvēlas jaunākās paaudzes tehnoloģiju sasniegumu mazāk kaitīgām alternatīvām - karsējamo tabaku.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie pētnieciskie rezultāti norāda, ka aptuveni 40,8% ikdienas smēķētāju dienā izsmēķē līdz 14 cigaretēm, 50% līdz 15 cigaretēm, bet 25 un vairāk cigaretes - 6,3%.

"Kantar TNS" pētījuma dati atklāj, ka vairāk smēķētāju dzīvo kontinenta dienvidos, piemēram, Bulgārijā - 36%, Grieķijā- 35%, Horvātijā un Francijā - katrā 33%. Ziemeļeiropā smēķētāju skaits ir ievērojami mazāks. Piemēram, Zviedrijā tie ir 5%, Igaunijā - 20%, bet Lietuvā - 28%.

Neskatoties uz stingrajiem ierobežojumiem - standartizētām, tumši zaļām cigarešu paciņām un pilnīgu tabakas produktu aizliegumu reklāmās, pētījuma dati liecina, ka Francija ir viena no vadošajām valstīm smēķētāju īpatsvara un skaita ziņā. Līdzīgi arī Horvātija, kur ir aizliegta tabakas produktu redzama izvietošana mazumtirdzniecības vietās. Tikmēr Vācijā, kas ir liberāla attiecībā pret tabakas reklāmām, smēķētāju skaits ir relatīvi neliels.

Stingri ierobežojumi ne vienmēr tiešā veidā saistās ar konkrētu rādītāju samazinājumu, kamēr sabiedrības izglītošana - gan.

Vienlaikus "Eirobarometra 458" rezultāti apstiprina, ka stingrie ierobežojumi nav pilnībā novērsuši arī pasīvās smēķēšanas problēmu. Neskatoties uz smēķēšanas ierobežojumiem publiskajās vietās un telpās, kas ir saistoši visām ES valstīm, 20% no respondentiem pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijuši pakļauti pasīvajai smēķēšanai publiskajās vietās. Grieķijā 87% respondentu pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskārušies ar smēķēšanu telpās un publiskās vietās, Horvātijā - 77%, Čehijā - 73%, bet Latvijā - 22%.

"Kantar TNS" pētījumā Latvijas iedzīvotāji pauž uzskatu, ka valdības īstenotā veselības politika ir raksturojama kā neefektīva - tā uzskata 72% iedzīvotāju. Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem nepiekrīt cigarešu aizlieguma idejai, bet 76% iedzīvotāju atbalsta mazāk kaitīgu tabaku un nikotīna saturošu produkta klāsta pieejamību pieaugušajiem smēķētājiem.

Tāpat pētījumā 83% aptaujāto valsts iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi informēt sabiedrību par dažādu nikotīnu saturošu produktu ietekmi uz veselību, tai skaitā par to, kuri no tiem ir mazāk kaitīgi nekā cigaretes. Patlaban Latvijas pilngadīgo iedzīvotāju informētība par e-cigaretēm vērtējama kā vidēja (44% ir ļoti vai drīzāk labi informēti), kamēr 14% ir labi informēti par karsējamo tabaku.

"Kantar TNS" pētījums veikts šā gada 2018.gada janvārī, aptaujājot internetā 820 respondentus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.