Transatlantiskajai sabiedrībai būtu jābeidz runāt par brīvību un jāsāk tā aizsargāt. Ir daudzi jautājumi, kuri ir jārisina, lai uzlabotu NATO dalībvalstu drošības situāciju, paneļdiskusijā «Vai varam turpināt paļauties uz NATO nākamos 100 gadus?'», kura norisinājās starptautiskās politikas un drošības konferences «Rīgas konference 2018» ietvaros pauda Lielbritānijas politikas zinātnieks Džulians Lindlijs-Frenčs.
«NATO dalībvalstīm ir jādomā par loģistikas kapacitātes uzlabošanu, kura nodrošinātu nepieciešamo militāro spēku nosūtīšanu uz nepieciešamajām vietām ātri un efektīvi.
Organizācijas pastiprinātā klātbūtne Austrumeiropā ir vēl vairāk jāstiprina ar mobilām militārām vienībām, jauniem dzelzceļiem un lielceļiem. Tāpat jāstrādā arī pie dažādu aizsargbarjeru likvidācijas valstu pieņemto likumu dimensijā,» uzskata Frenčs. «Pretējā gadījumā Krievija var izjust kārdinājumu pārbaudīt NATO austrumu robežu, jo var uzskatīt, ka ieņems stratēģiski svarīgas pozīcijas pirms alianse paspēs noreaģēt,» uzskata atvaļinātais ASV ģenerālleitnants Frederiks Bendžamins Hodžs.
«Nepieciešams arī reformēt slaveno 5. pantu, jo tas ir novecojis.
Tas vairs neatbilst kiberkara un hibrīdkara iespējamajiem scenārijiem. Tāpat aliansei vajadzētu strādāt pie spēkiem, kuri varētu darboties visās moderna kara dimensijās - gaisa, zemes, jūras, kosmosa, kiber un informācijas. Eiropiešu problēma ir arī naivā domāšana, ka jauns karš šajā pasaules daļā nav iespējams. Akmens ir jāmet Vācijas lauciņā, jo tai ir milzīgs svars Eiropas aizsardzībā un tai būtu jāspēlē daudz lielāka loma. Tāpat ja eiropieši vairāk netērēs paši savam labumam, tad amerikāņi drīzi vieni vieni vairs nespēs nodrošināt transatlantisko drošību. Eiropa kļūs par pavisam maznozīmīgu pilāru kopējā militārajā kapacitātē,» domā Frenčs.
Lindlijs-Frenčs uzsver, ka būtu jābūt saudzīgākiem arī pret Lielbritāniju «Brexit» sarunu kontekstā.
«Ja briti izstāsies no organizācijas bez darījuma un neapmierināti, tad tas ietekmēs arī alianses drošības situāciju.
Mums ar britiem būtu jāpaliek tikai draudzīgās attiecībās. Īpaši tādēļ, ka Londonas rīcībā ir ārkārtīgi būtisks militārais spēks,» uzsver Frenčs.
Savukārt Hodžs uzsver, ka svarīgāk būtu tieši kā aizsardzībai tiek tērēti 2% no IKP, nevis pats fakts, ka tie tiek tērēti vispār. «Ja militāro tēriņu nauda tiek iztērēta, lai apmaksātu militāristu pensijas un citus sociālus izdevumus, nevis investēt kara vešanai vajadzīgajā kapacitātē, tad tai nav nekādas jēgas, " domā Hodžs. Militārists arī uzskata, ka ir laiks Austrumeiropā izvietot raķešu aizsardzības kapacitāti un uzlabot pašreizējo NATO klātbūtni Baltijas gaisa telpā. Pašreizējā situācijā tā nav pietiekama, lai novērstu Krievijas lidmašīnu mēģinājumus pārkāpt Baltijas gaisa telpu,» uzsver Hodžs.
Interesanti arī tas, ka Krievijas nākamais mērķis, lai izaicinātu NATO pozīcijas varētu būt Melnās jūras reģions.
«Tas ir vitāls atspēriena punkts Krievijas darbībām Sīrijā, tāpēc aliansei būtu aktīvāk jādomā kā aizsargāt gan NATO dalībvalstis - Rumāniju un Bulgāriju, gan arī NATO «Partnerattiecības mieram» valstis - Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu,» uzskata Hodžs.
Piektdien un sestdien, 28. un 29. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās augsta līmeņa starptautiska konference par Baltijas valstīm aktuāliem starptautiskās drošības jautājumiem - «Rīgas konference 2018». Konferencē piedalās aptuveni 700 ārpolitikas, diplomātijas un militārie eksperti, kuru mērķis ir apmainīties ar viedokļiem par Latviju Transatlantiskajā kopienā un šīs kopienas politiskajiem izaicinājumiem.
