Vācijas koalīcijas valdība naktī uz otrdienu panākusi vienošanos par imigrācijas sistēmas reformām, kas varētu padarīt valsti pievilcīgāku kvalificētajiem viesstrādniekiem no visas pasaules. Par to paziņojusi sociāldemokrātu (SPD) līdere Andreasa Nālesa pēc sešas stundas ilgām sarunām ar kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) pārstāvjiem.
Vienošanās paredz par galvenajiem imigrācijas politikas kritērijiem izvirzīt darbinieku trūkumu konkrētās tautsaimniecības nozarēs un imigrantu kvalifikāciju.
Paredzēts arī paātrināt procedūru ārvalstīs piešķirto kvalifikāciju atzīšanai.
Vienošanās paredz sniegt atbalstu iespējamajiem imigrantiem apgūt vācu valodu vēl pirms ierašanās Vācijā.
Vācija līdzīgi citām Rietumvalstīm piedzīvo iedzīvotāju novecošanos, un tai nepieciešams papildu darbaspēks, lai uzturētu savas ekonomikas izaugsmi.
Taču situāciju sarežģījis Merkeles 2015.gada lēmums atvērt robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai, kas izsaucis neapmierinātību lielā daļā sabiedrības.
SPD pieprasīja, lai tiem patvēruma meklētājiem, kas atraduši darbu, bet kuru patvēruma pieprasījumi ir noraidīti, tomēr atļautu palikt Vācijā.
Tomēr pret to kategoriski iebilda CDU Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU), norādot, ka tas tikai veicinātu nekvalificētu nelegālo imigrantu ierašanos.
Saskaņā ar dokumentu, kurā fiksēta panāktā vienošanās un kurš nonācis aģentūras DPA rīcībā, arī turpmāk tiks uzturēta bēgļu un ekonomisko migrantu nošķiršanas politika.
Vienlaikus paredzēts izstrādāt kritērijus, kas izņēmuma gadījumos ļaus palikt Vācijā atraidītajiem patvēruma meklētājiem, kuri zināmu apstākļu dēļ tomēr nevar atgriezties savās izcelsmes zemēs.
