:format(webp)/nginx/o/2018/10/02/11462670t1hf013.jpg)
Grieķijas valdība nākamā gada budžeta projektā, kas otrdien iesniegts parlamentam un kas ir pirmais patstāvīgi veidotais budžets kopš 2010.gada finanšu krīzes, nav iekļāvusi pensiju samazinājumus, par ko iepriekš tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem kreditoriem.
Grieķijas premjerministra Alekša Cipra valdība cer šo robu budžetā, kas, pēc sākotnējās ieceres, tiktu kompensēts ar pensiju samazināšanu, aizpildīt ar spēcīgu ekonomikas izaugsmi, bezdarba kritumu un nodokļu ienākumu pieaugumu.
Balsojums par šo budžetu, ja Eiropas Savienība to apstiprinās, paredzēts decembrī.
Valdība prognozē, ka valsts pamatbudžetā, neskaitot svarīgākās parādsaistības, būs pārpalikums 3,96% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Viens no nosacījumiem, kas Grieķijai jāievēro saskaņā ar vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem, paredz, ka pamatbudžeta pārpalikums jāsaglabā virs 3,5% no IKP.
Vienlaikus Grieķijas Finanšu ministrija prognozē, ka valsts ekonomikas izaugsme turpmākajos gados pārsniegs 2,5%.
Grieķija augustā pārtrauca dalību trešajā un pēdējā valsts starptautiskajā glābšanas programmā un šobrīd pati sevi finansē, taču starptautiskās institūcijas turpina valsti cieši uzraudzīt.
/nginx/o/2018/08/10/11170209t1h174f.png)