Iespēju legāli strādāt Latvijā, lai risinātu situāciju, tiesu izpildītāja patvaļas dēļ viņam faktiski nebija.
“Viņam nobloķēja bankas karti, tāpēc viņš nevarēja norēķināties par degvielu. Kad uzņēmums, kurā viņš strādāja, ieskaitīja komandējuma naudu, kas domāta, lai šoferis varētu strādāt, tā uzreiz pazuda no konta.” Vīrs bija vecā kaluma un plinti krūmos nemeta. Lai tiesu izpildītāji nevarētu bloķēt karti, viņu noformēja darbā Igaunijas kompānija. Protams, arī nodokļi no darba algas nonāk kaimiņzemes budžetā.
“Tiesu izpildītāji ir radoši,” ironizē kredītņēmēju konsultants. Konkrēts gadījums: izpildraksts tiek nosūtīts uzņēmuma grāmatvedībai. Cilvēka ir laba alga 1500 eiro. Parāda dzēšanai no algas tiek ieturēti 30 līdz 50%. Kad bankas kontā tiek ieskaitīta algas atlikusī daļa, no tās vēlreiz tiek ieturēta noteikta summa, atstājot vien minimālo mēnešalgu. Rudi saka, ka tas nav likumīgi, bet tiesu izpildītājs var uzskatīt, ka parādnieks nav viņu informējis par to, ka nauda, kas nonāk kontā, ir alga.
Pie mums viss ir uzbūvēts pret cilvēku – ja viņš nepārzina likumus, tad sistēma viņu iznīcina.
Māte kļuva par galvotāju dēlam, kurš pirka dzīvokli. 2009. gadā banka dēlam dzīvokli atsavināja, bet viņš tik un tā palika bankai parādā. Banka iesniedza prasību ne vien pret kredītņēmēju, bet arī pret galvotāju.
Sieviete "Latvijas Pastā" saņēma pensiju - 270 eiro. Kad viņa aizgāja uz pastu, izrādījās, ka pensijas nav - “noņemta līdz nullei”.
“Sieviete mums piezvanīja novēloti. Sākumā neticējām, ka kaut kas tāds iespējams. Kamēr skaidrojām situāciju, bija pienācis otrs pensijas maksājums, un atkal pa nullēm. Izrādījās, ka tiesu izpildītājs uzskatīja, ka nav ticis informēts, ka konts ir pensijas.”
Rudi atgādina, ka pie tiesu izpildītāja jāvēršas 15 dienu laikā pēc izpildraksta saņemšanas. Viņš saka, ka latviešos dziļi iesakņojusies vainas izjūta par parādu, kas tiek uzskatīts par apkaunojumu, tāpēc cilvēki nerunā, necīnās par savām tiesībām un laikus nevēršas pēc palīdzības.
Deputātu pieņemtie likuma grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līgumā, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro.
Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.
Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat likumprojektā kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.
Tāpat paredzēts, ka prasību par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to atmaksāt, būs iespēja celt tiesā trīs gadu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Līdz šim likums noteica, ka to iespējams darīt sešu mēnešu laikā.
Izmaiņas, kas attiecas uz kredītu kopējām izmaksām un kreditēšanas pakalpojumu reklāmu, stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā. Savukārt pārējie grozījumi - 2019.gada 1.janvārī. Likuma izmaiņas atbalstīja 90 deputāti, neviens nebija pret vai atturējies.