Ātro kredītu beigas. “Tagad tikai sāksies...”

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: PantherMedia/ScanPix, TVNET

Ja stāsies spēkā jaunais nebanku kreditēšanas regulējums, īstermiņa aizdevumi patērētājiem vairs nebūs pieejami, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija. Ja ātros kredītus nevarēs paņemt, atklāsies lielas sabiedrības daļas faktiskā ekonomiskā situācija un tā būs sociālā katastrofa, uzskata Latvijas kredītņēmēju asociācija. Latvijas iedzīvotāju parādi jau šobrīd pārsniedz 5 miljardus 579 miljonus.

4.oktobrī Saeimas atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu. Būtiskas izmaiņas saistītas ar kredīta kopējām izmaksām, kas nedrīkstēs pārsniegt 0,07% dienā no kredīta summas.

Ātro kredītu kompānijas norāda, ka šis cipars ir zem pakalpojuma pašizmaksas – tātad neizdevīgs. Nozares uzņēmumi pat apsver iespēju pārtraukt darbību Latvijā.

Otrs variants - pievērsties ilgtermiņa aizdevumiem, kas pēc būtības neatšķirtos no banku izsniegtajiem. “Komercbankas Latvijā patēriņa aizdevumus izsniedz, sākot no aptuveni 500 eiro, jo mazu kredītu apkalpošana tām nav rentabla. Nebanku sektora uzņēmumi līdz šim spēja nodrošināt arī nelielu kredītu izsniegšanu, apkalpojot to klientu segmentu, kas bankām nebija interesants mazo summu dēļ. Pie jaunā regulējuma nebanku kreditēšanas uzņēmumi to vairs nespēs izdarīt, jo pakalpojuma cenas ierobežojums ir noteikts zemāks nekā ar izsniegšanu saistītās izmaksas,” norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Asociācija prognozē, ka nākamā gada valsts budžetā nodokļu un nodevu ieņēmumi samazināsies par 6 līdz 8 miljoniem eiro.

Aiz katra parāda Latvijas ģimene

Ātro kredītu devēji uzskata, ka jaunais regulējums mazinās finanšu pakalpojumu pieejamību, īpaši cilvēkiem reģionos, un veicinās sociālo atstumtību.

Šoreiz ar līdzšinējiem oponentiem līdzīgās domās ir arī Latvijas kredītņēmēju asociācija - ja jaunā kārtība stāsies spēkā un ātro kredītu kompānijas pārstās izsniegt naudu, mēs ieraudzīsim faktisko ekonomisko situāciju un tā nebūs glaimojoša.

Asociācijas valdes loceklis un konsultants Aivars Rudi saka: līdzko naudas plūsma apstāsies, tūlīt pieaugs parādnieku skaits, jo cilvēki aizņemas, lai segtu citus kredītus, līzinga maksājumus, norēķinātos par mājokļa īri, komunālajiem maksājumiem. “Pieļauju, ka strauji augošā parādu līkne kļūs vēl izteiktāka un parādnieku skaits pieaugs,” saka Rudi, piebilstot, ka līdz ar to radīsies jaunas sociālās problēmas. Pēc viņa domām, ātro kredītu tirgus sakārtošanas mēģinājums ir nepārdomāts un spēkā nestāsies, jo izraisīs vētrainu reakciju. “Tas vēl nav punkts, spiediens uz prezidentu būs liels.”

Viņš atgādina, ka 2007. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju ziņā bija 81 843 piedziņas lietas par 205,5 miljoniem eiro.

2018. gada sešos mēnešos izpildlietu skaits sasniedza 431 502 par summu 5 miljardi 579 miljoni 800 000 eiro.

Rudi saka, ka šie skaitļi apliecina situācijas dramatismu, it īpaši tāpēc, ka aiz tiem ir konkrēti cilvēki, ģimenes. Pēc viņa domām, krīze nav beigusies. “Parādu pieaugums ir milzīgs – miljoniem katru gadu. Turklāt parādi visu laiku turpina pieaugt. Šie cipari neatspoguļo lietas, kas ir pie ārpustiesas parādu piedzinējiem, sliktos banku portfeļus.”

“Kad mēs runājam par ātro kredītu jūgu, jāsaprot, ka lielākā daļa aizņemas naudu nevis šikai dzīvei, bet, lai samaksātu par elementārām lietām – dzīvokli, ēdienu,” saka Rudi, kurš šajos gados konsultējis ap 15 000 cilvēku.

Ikdienā mēs saskaramies ar to, ka cilvēki netiek galā ar dzīvi.

“Mēs joprojām cīnāmies ar sekām. 2008. gada sākumā kredītos bija izsniegti 21 miljards eiro. Kad naudas plūsma tika strauji pārtraukta, vajadzība pēc tās saglabājās. Hipotekārās kredītu krīzes laikā cilvēkiem tika atsavināti īpašumi, bet viņi tik un tā palika bankām parādā un starpība tika piedzīta.”

Dzīve beigusies... Latvijā

Asociācijas pārstāvis norāda, ka aiz astronomiskajiem parādu cipariem ir cilvēki darbaspējas vecumā, kuru ekonomiskā dzīve Latvijā ir beigusies. To, kas izkļuvuši no parādiem ar fizisko personu maksātnespējas procesa palīdzību, ir maz – ap 7500. Vienošanos ar bankām par labprātīgu parādu dzēšanu panākuši ap 1200 cilvēku. Tas nozīmē, ka kopumā pēc lielās finanšu krīzes no parādu šausmām atbrīvojušies apmēram 9000 cilvēku. Kas notiek ar pārējiem? “Daļa turpina saņemt legālu minimālo algu un mēģina izdzīvot, liela daļa ir aizbraukuši. Sliktākais, ka daudzi ir pārcēlušies uz “pelēko zonu”.”

Tālbraucējs šoferis “treknajos gados” piekrita kļūt par galvotāju dēlam, kad tas paņēma kredītu mājas iegādei. Dēls īpašumu pazaudēja un steigā aizbrauca uz ārzemēm. No tēva sāka piedzīt parādu – 80 000 eiro.

Iespēju legāli strādāt Latvijā, lai risinātu situāciju, tiesu izpildītāja patvaļas dēļ viņam faktiski nebija.

“Viņam nobloķēja bankas karti, tāpēc viņš nevarēja norēķināties par degvielu. Kad uzņēmums, kurā viņš strādāja, ieskaitīja komandējuma naudu, kas domāta, lai šoferis varētu strādāt, tā uzreiz pazuda no konta.” Vīrs bija vecā kaluma un plinti krūmos nemeta. Lai tiesu izpildītāji nevarētu bloķēt karti, viņu noformēja darbā Igaunijas kompānija. Protams, arī nodokļi no darba algas nonāk kaimiņzemes budžetā.

“Tiesu izpildītāji ir radoši,” ironizē kredītņēmēju konsultants. Konkrēts gadījums: izpildraksts tiek nosūtīts uzņēmuma grāmatvedībai. Cilvēka ir laba alga 1500 eiro. Parāda dzēšanai no algas tiek ieturēti 30 līdz 50%. Kad bankas kontā tiek ieskaitīta algas atlikusī daļa, no tās vēlreiz tiek ieturēta noteikta summa, atstājot vien minimālo mēnešalgu. Rudi saka, ka tas nav likumīgi, bet tiesu izpildītājs var uzskatīt, ka parādnieks nav viņu informējis par to, ka nauda, kas nonāk kontā, ir alga.

Pie mums viss ir uzbūvēts pret cilvēku – ja viņš nepārzina likumus, tad sistēma viņu iznīcina. 

Māte kļuva par galvotāju dēlam, kurš pirka dzīvokli. 2009. gadā banka dēlam dzīvokli atsavināja, bet viņš tik un tā palika bankai parādā. Banka iesniedza prasību ne vien pret kredītņēmēju, bet arī pret galvotāju.

Sieviete "Latvijas Pastā" saņēma pensiju - 270 eiro.  Kad viņa aizgāja uz pastu, izrādījās, ka pensijas nav - “noņemta līdz nullei”.

“Sieviete mums piezvanīja novēloti. Sākumā neticējām, ka kaut kas tāds iespējams. Kamēr skaidrojām situāciju, bija pienācis otrs pensijas maksājums, un atkal pa nullēm. Izrādījās, ka tiesu izpildītājs uzskatīja, ka nav ticis informēts, ka konts ir pensijas.”

Rudi atgādina, ka pie tiesu izpildītāja jāvēršas 15 dienu laikā pēc izpildraksta saņemšanas. Viņš saka, ka latviešos dziļi iesakņojusies vainas izjūta par parādu, kas tiek uzskatīts par apkaunojumu, tāpēc cilvēki nerunā, necīnās par savām tiesībām un laikus nevēršas pēc palīdzības.

Deputātu pieņemtie likuma grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līgumā, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro.

Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.

Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat likumprojektā kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.

Tāpat paredzēts, ka prasību par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to atmaksāt, būs iespēja celt tiesā trīs gadu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Līdz šim likums noteica, ka to iespējams darīt sešu mēnešu laikā.

Izmaiņas, kas attiecas uz kredītu kopējām izmaksām un kreditēšanas pakalpojumu reklāmu, stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā. Savukārt pārējie grozījumi - 2019.gada 1.janvārī. Likuma izmaiņas atbalstīja 90 deputāti, neviens nebija pret vai atturējies.

Uz augšu