Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2018/10/11/11489645t1h0a01.jpg)
Partijai "KPV LV" un nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ir līdzīgi viedokļi par izglītību valsts valodā un vairākām reformām.
Pēc abu partiju tikšanās "KPV LV" līderis Aldis Gobzems sacīja, ka šī bija ļoti konstruktīva saruna ar labiem rezultātiem. Abas partijas esot atradušas "pietiekami daudz nopietnu saskarsmes punktu" - nostāja par izglītību valsts valodā skolās un bērnudārzos, izglītības reformu, teritoriālo reformu, efektīvāku valsts pārvaldi, kā arī par demogrāfijas jomas jautājumiem.
VL-TB/LNNK politiķis Roberts Zīle arī sarunas vērtēja kā konstruktīvas, piebilstot, ka uzsvars likts uz satura jautājumiem. Par amatiem un to, kura partija varētu uzņemties valdības veidošanu, netika diskutēts, norādīja Zīle.
Viņa vērtējumā "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (JKP) īsteno dažādu sarunu taktiku. To, kura no tām būs sekmīgāka, varēšot redzēt sarunu gaitā.
"Saskaņa" nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, "KPV LV" un JKP - pa 16, "Attīstībai/Par" un VL-TB/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet "Jaunā Vienotība" - astoņas deputātu vietas.