Pēc septiņiem iznīcības pilniem pilsoņu kara gadiem Sīrijā, kuru laikā nogalināti vairāk nekā 350 000 cilvēku, izskatās, ka Bašars al Asads drīzumā varēs svinēt uzvaru pār pretinieku spēkiem. Raidorganizācija BBC veikusi vērienīgu izmeklēšanu, kurā pirmoreiz uzskatāmi parādīts, cik lielu lomu šajā karā spēlējuši uzbrukumi ar ķīmiskajiem ieročiem.
Līdz šim izdevies savākt pierādījumus, kas apstiprina vismaz 106 ķīmisko uzbrukumu notikšanu Sīrijā kopš 2013.gada septembra, kad Asads parakstīja Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu un apņēmās iznīcināt Sīrijas ķīmisko ieroču krājumus.
Sīrija ratificēja konvenciju mēnesi pēc ķīmiskajiem uzbrukumiem vairākiem Damaskas rajoniem. Uzbrukumos tika izmantots zarīns, un tajos tika nonāvēti simtiem cilvēku. Fotoattēli ar upuriem, kas mocījās agonijā, šokēja pasauli. Rietumvalstis norādīja, ka šādu uzbrukumu bija spējīga veikt tikai valdība, taču Asads tajā vainoja oponentus.
ASV draudēja ar militāru atbildi, taču mainīja savu nostāju, kad viens no Asada galvenajiem sabiedrotajiem - Krievija - pārliecināja diktatoru piekrist valsts ķīmisko ieroču arsenāla iznīcināšanai. Lai arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW) un ANO iznīcināja visas Sīrijas valdības deklarētās 1300 tonnas ķīmisko vielu, ķīmiskie uzbrukumi tā arī nebeidzās.
"Ķīmiskie uzbrukumi ir šausminoši," sacīja Abu Džāfars, kurš dzīvoja Alepo. "Bumba vai raķete cilvēkus nogalina uzreiz, un viņi to nejūt. Bet ķimikālijas nosmacē. Tā ir lēna nāve - kā noslīcināt, atstāt bez gaisa, ko elpot. Tas ir briesmīgi."
Abduls Hamids Jusefs stāsta, ka 2017.gada 4.aprīļa uzbrukumā Hanšeihunā esot redzējis, kā kaimiņi mājas ārpusē nokrīt uz zemes. "Viņi raustījās, no mutēm nāca putas," teica Jusefs. "Tas bija biedējoši. Es zināju, ka tas ir ķīmisks uzbrukums."
Jusefs zaudēja samaņu. Kad viņš pamodās un sāka taujāt pēc sievas bērniem, viņš uzzināja, ka viņa ģimene ir mirusi. "Es zaudēju dārgākos cilvēkus savā dzīvē," viņš saka.
Asads vēl šogad intervijā apgalvoja, ka Sīrijas ķīmiskais arsenāls esot iznīcināts.
BBC pētīja ziņas par 164 iespējamiem ķīmiskajiem uzbrukumiem, kas veikti pēc konvencijas parakstīšanas. Žurnālistu komanda secināja, ka 106 no 164 gadījumiem pastāv pārliecinoši pierādījumi, ka ticis izmantots ķīmiskais ierocis. Lai arī tikai daži no šiem gadījumiem nonāca globālo ziņu virsrakstos, dati atklāj, ka ķīmiskie uzbrukumi tiek veikti salīdzinoši regulāri.
"Ķīmisko ieroču izmantošana ir [valdības spēkiem] dažos gadījumos nodrošinājusi iznākumus, ko viņi uzskata par šāda riska vērtiem," norāda bijušais OPCW Sīrijas misijas vadītājs Džulians Tangaere.
106 ķīmiskie uzbrukumi četru gadu laikā
2014.gadā fiksēti 30 ķīmisko ieroču uzbrukumi, galvenokārt opozīcijas kontrolētajās teritorijās - Hamā un Idlibā. 2015.gadā - 28 uzbrukumi, lielākoties Idlibā, kur kaujinieki guva pārsvaru pār Sīrijas režīma spēkiem. 2016.gadā tika saņemtas ziņas par 23 ķīmiskajiem uzbrukumiem, kas galvenokārt koncentrējās Alepo, ko pēc smagām kaujām atguva Asada režīms. 2017.gadā tika ziņots par vēl 17 incidentiem, bet 2018.gada pirmajos četros mēnešos - par astoņiem, galvenokārt Austrumgutā.
Ķīmiskie uzbrukumi visaktīvāk notika opozīcijas ieņemtajās teritorijās. Vislielākais upuru skaits bija Kafrzitā, Hamas provincē, un Dumā, Austrumgutā. Abās vietās tika pieredzētas sīvas Asada režīma un opozīcijas kaujinieku cīņas.
Saskaņā ar ziņām, nāvējošākais uzbrukums 2017.gada 4.aprīlī tika piedzīvots Hanšeihunā, Idlibas provincē. Opozīcijas ārsti apgalvo, ka todien tika nogalināti vairāk nekā 80 cilvēki.
Datus par iespējamajiem uzbrukumiem BBC ieguva no Sīrijas karā neiesaistītajām pusēm - starptautiskajām organizācijām, cilvēktiesību aizstāvju grupām, ārstu organizācijām un domnīcām. BBC žurnālisti un vairāki neatkarīgie analītiķi izmantoja publiski pieejamos datus, piemēram, upuru un aculiecinieku stāstus, fotogrāfijas un videomateriālus.
Par nepārbaudāmiem tika atzīti tie incidenti, par kuriem informācija bija pieejama tikai no viena avota vai arī pierādījumi bija nepārliecinoši.
Daudzos gadījumos pierādījumi norāda uz Sīrijas režīmu
2014.gada jūnijā OPCW un ANO paziņoja, ka iznīcināti visi Sīrijas deklarētie ķīmisko ieroču krājumi. Taču, kā norāda Tangaere, inspektoriem bija pieejama tikai Sīrijas režīma sniegtā informācija. "Mēs varējām pārbaudīt tikai to, ko viņi bija norādījuši, ka tas tur atrodas," viņš sacīja. "Lieta tāda, ka ķīmisko ieroču konvencija balstās uz uzticēšanos."
Tomēr OPCW secināja, ka Sīrijas datos ir "caurumi, nekonsekvences un nesakritības", kas joprojām tiek izmeklētas.
OPCW un ANO kopīgā izmeklēšanas misija secināja, ka pērnā gada 4.aprīlī liels skaits cilvēku tika pakļauts zarīna iedarbībai. Zarīns ir 20 reizes nāvējošāks par cianīdu. Tāpat kā citas nervu indes, zarīns iedarbojas uz nervu sistēmu un paralizē muskuļu darbību. Nespējot paelpot, nāvīgai zarīna devai pakļautie cilvēki var nosmakt dažu minūšu laikā.
Izmeklēšanas misija uzskata, ka uzbrukumu veica Sīrijas režīms, domājams, no lidaparāta nometot nāvējošās vielas bumbu.
Asads uzstāja, ka uzbrukums Hanšeihunai esot safabricēts, savukārt Krievija apgalvoja, ka Sīrijas gaisa spēki esot bombardējuši "teroristu munīcijas noliktavu", kas esot bijusi pilna ar ķīmiskajiem ieročiem, un tādā veidā gaisā izplatījies nāvējošās vielas mākonis.
Izmeklēšanas misijas dalībnieks Stefans Mogls norāda uz pierādījumiem, ka uzbrukumā Hanšeihunā lietotais zarīns piederēja Sīrijas režīmam. Analizējot paraugus, tika atrasts "acīmredzama sakritība" starp Hanšeihunā savākto vielu un paraugu, ko 2014.gadā OPCW komanda ievāca no Sīrijas iznīcināšanai nodotajiem ķīmisko ieroču krājumiem.
"Tas nozīmē, ka ne viss tika iznīcināts," izceļ Mogls.
OPCW un ANO kopējā izmeklēšanas komisija secināja, ka par diviem uzbrukumiem, kuros tika izmantots iprīts jeb sinepju gāze, atbildīgs teroristu grupējums "Islāma valsts". Savāktie pierādījumi liek domāt, ka "Islāma valsts" varētu būt vainojama vēl trīs citos ķīmiskajos uzbrukumos. Taču pagaidām misijai nav pamata uzskatīt, ka pārējās bruņotās opozīcijas grupas, izņemot "Islāma valsti", ir rīkojušas uzbrukumus ar ķīmiskajiem ieročiem.
Pierādījumi - tai skaitā videoieraksti, fotogrāfijas un aculiecinieku stāstītais - liecina, ka vismaz 51 no 106 uzbrukumiem veikts no gaisa. BBC uzskata, ka pie visiem no gaisa veiktajiem uzbrukumiem vainojams Sīrijas režīms. Lai arī Krievija kopš 2015.gada Sīrijā veikusi tūkstošiem gaisa uzlidojumu, atbalstot Asadu, ANO cilvēktiesību eksperti nav atraduši nekādus pierādījumus tam, ka Krievija jebkad būtu Sīrijā pielietojusi ķīmiskos ieročus.
Kāpēc lai Asads Sīrijā pielietotu ķīmiskos ieročus?
"Vairums ķīmisko uzbrukumu, kas pieredzēti Sīrijā, uzrāda tendences, kas norāda - tos pastrādājis režīms un tā sabiedrotie, nevis citas grupas Sīrijā," norāda domnīcas "Chatham House" Vidējo Austrumu un Ziemeļāfrikas programmas vadītāja Lina Hatiba.
"Dažkārt režīms pielieto ķīmiskos ieročus, kad tam nepietiek militāro spēju, lai ar parastiem ieročiem atkarotu zemi."
Pierādījumi liecina, ka visbiežāk - 79 no 106 - ķīmiskajos uzbrukumos Sīrijā ticis izmantots hlors, raksta BBC. OPCW un ANO misija secināja, ka hlors izmantots 15 tās pētītajos gadījumos.
Hlora izmantošanu ir ļoti grūti pierādīt, jo viela ļoti ātri iztvaiko. "Ierodoties hlora uzbrukuma vietā, ir gandrīz neiespējami savākt fiziskus pierādījumus no apkārtējās vides - ja vien neesat ieradies ļoti īsā laikā," skaidro Tangaere. "Tā kā to ir iespējams lietot, neatstājot praktiski nekādus pierādījumus, var saprast, kāpēc tas noticis tik daudzas reizes."
Uz Sīrijas režīma atbildību norāda arī tas, ka uzbrukumi koncentrējušies noteiktās vietās un laikos, kas lielākajā daļā gadījumu sakrita ar režīma ofensīvām.
"Ķīmiskie ieroči tiek izmantoti, kad režīms grib raidīt spēcīgu signālu vietējiem iedzīvotājiem, ka viņu klātbūtne nav vēlama," norāda Hatiba. "Ķīmiskie ieroči ir ne vien visbargākais sods un rada cilvēkos bailes, tie arī ir lēti un režīmam ērti izmantojami laikā, kad konflikta dēļ vājinājušās militārās spējas."
"Nekas cilvēkus nebaida vairāk par ķīmiskajiem ieročiem. Kad tie tiek pielietoti, iedzīvotāji bēg no attiecīgajiem reģioniem un visbiežāk tajos vairs neatgriežas," viņa uzsver.
Šāda stratēģija bija vērojama Alepo, uzskata analītiķe. "Novērojam tendenci, ka režīms izmanto ķīmiskos ieročus teritorijās, ko uzskata par stratēģiskām," viņa stāsta. "Šķiet, ka teritoriju atkarošanas pēdējā stadija ir ķīmisko ieroču pielietošana, lai vietējai populācijai liktu mesties bēgt."
No 2016.gada novembra beigām līdz decembrim, kad ritēja Sīrijas režīma cīņas par Alepo pēdējās nedēļas, tur tika ziņots par 11 hlora uzbrukumiem. Pieci no tiem notika ofensīvas pēdējās divās dienās, kamēr opozīcijas kaujinieki un atbalstītāji vēl nebija padevušies un piekrituši evakuēties. Visi 11 uzbrukumi tika veikti no gaisa un notika opozīcijas kontrolē esošajās teritorijās.
Pēdējās kaujas nedēļās Alepo pameta vairāk nekā 120 000 civiliedzīvotāju.
Jautāts, vai starptautiskā sabiedrība pievīlusi Sīrijas iedzīvotājus, Tangaere atbild apstiprinoši. "Jā, tā es domāju," viņš teica.
"Asada režīmam tā bija cīņa uz dzīvību vai nāvi. Nebija nekādas iespējas pagriezties atpakaļ. Es to varu saprast. Taču pielietotās metodes un barbarisms... Tas nav izprotams. Tas ir baismīgs."
"Tiek vākti pierādījumi. Kādu dienu tiks panākta taisnība," ir pārliecināta Lielbritānijas vēstniece ANO Kārena Pīrsa. "Mēs darīsim visu iespējamo, lai drīz to panāktu."
