Iedzīvotāji arvien vairāk lieto modernās tehnoloģijas, tās aktīvāk sākuši lietot arī noziedznieki, tāpēc iedzīvotājiem būtu daudz rūpīgāk jāvērtē savas darbības, jāvērtē to, vai tiešām ar svešiniekiem, kuri šķiet draudzīgi, jādalās ar privātām lietām, sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Par upuriem interneta vidē kļūst ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi.
Ķuzis atgādināja, ka policijas pienākums nav tikai atklāt noziegumus, bet arī strādāt pie prevencijas. Iedzīvotājiem ir svarīgi zināt to, kā pasargāt sevi, savus tuviniekus.
Ķuzis norādīja, ka lielākā daļa iedzīvotāji mūsdienās var būt pakļauti dažādiem riskiem internetā, tāpēc svarīgi ir atgādināt, mācīt to, kā ir jāuzvedas internetā.
78% Latvijas iedzīvotāju internetu izmanto regulāri, un liela daļa no tiem internetā pavada vairākas stundas dienā.
Tas nozīmē, ka vidēji 4 no 5 iedzīvotājiem ik dienas var saskarties ar kādu no drošības riskiem internetā. Vieglprātīgi izturoties pret savu personīgo datu drošību, nepietiekami rūpējoties par karšu datiem, savām parolēm vai naivi uzticoties svešiniekiem internetā, kļūstam viegli ievainojami, norāda policija.
Lai vērstu uzmanību situācijas nopietnībai, valsts policija īsteno informatīvi izglītojošu kampaņu “Nedalies ar svešinieku!” ar mērķi informēt un izglītot Latvijas iedzīvotājus par aktuālajiem drošības riskiem interneta vidē.
“Cilvēki, lietojot mobilās ierīces, datorus, savās mājās, jūtas pseidodroši. Durvis ir aizslēgtas, signalizācija ieslēgta, vienlaikus daudzi neaizdomājas, ka arī, esot pie datora, iespējams nozagt bankas datus. Vajag atcerēties, ka ne visi svešinieki ir “draugi”,” sacīja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.
Valsts policija arī veikusi eksperimentu, izveidojot kādas sievietes profilu; mēneša laikā tika saņemti daudzi uzaicinājumi kļūt par draugiem, tāpat tika saņemti arī neķītri materiāli, kurus pat varētu izmantot šantāžai. “Būtu jāpadomā, vai es tiešām uz ielas dalītos ar svešu cilvēku ar šādām bildēm,” pauda Homenko.
Vērtējot statistiku, Homenko norādīja, ka sievietes interneta vidē, līdzīgi kā dzīvē, uzvedas daudz piesardzīgāk, savukārt vīrieši ir mazāk piesardzīgi. “To rāda arī prakse – vīrieši sociālajos tīklos aizdomājas mazāk nekā sievietes,” skaidroja Homenko.
Geštaltterapeite, procesu atkarību psiholoģe Dace Caica savukārt norādīja: ja cilvēkam uz ielas teiktu – nedalies ar svešinieku, tiktu saņemta atbilde – protams, tas ir pašsaprotami. Vienlaikus, sēžot mājās, pie datora, daudzi domā, ka, publicējot kādu sava bērna bildi, to aplūkos tikai tuvinieki, jo pārējos tas neinteresē. “Bet ir svešinieki, kurus šādas bildes interesē,” norādīja Caica.
Runājot par to, kāpēc cilvēkiem bieži vien tīk interneta vidē izvietot savus foto, Caica norādīja, ka ir personas, kuras vēlas atzinību. Šādu atzinību, atgriezenisko saiti vēlas gan pieaugušie, gan bērni.
“Cilvēki nereti, liekot bildes, gaida “like”, apstiprinājumu, ka bilde ir laba. Šādā veidā mēs gūstam drošības sajūtu – viss ir kārtībā, esmu veiksmīga, varu atļauties ceļot. To visu gribas parādīt arī pārējiem – dzīve kaut kas sanāk. Tie ir mazi palaidējmehānismi, kas aiziet tādos apmēros, ka cilvēks reizēm nesaprot, ko pats dara. Šādu bilžu pārlieka publicēšana var arī kļūt uzbāzīga, taču pats foto publicētājs to var neapzināties,” klāstīja Caica.
Šādas bildes aplūko arī svešinieki, kuriem var būt slikti nolūki.
