Mežaparks - zaļākā un prestižākā Rīgas apkaime, pār kuru laikam nav varas

Savdabīgais 20.gadsimta eksperiments

Sākotnēji tagadējā Mežaparka apkārtne, pateicoties baltvācu sporta biedrībai "Keisarwald", bija zināma kā Ķeizarmežs. Vēl agrāk – kā Ķēniņu mežs. Šis nosaukums savukārt tiek saistīts ar Zviedrijas karali Gustavu II Ādolfu, kurš 1621.gadā parka teritorijā izvietoja savas armijas nometni, lai ielenktu Rīgu. Tomēr paša Mežaparka unikālie vaibsti Rīgas pilsētas sejā sāka iezīmēties vien 19. un 20. gadsimta mijā, apkaimei kļūstot par pirmo arhitektūras projektu cara laika Krievijā, kur īstenota tolaik Eiropā populārā dārzu pilsētas ideja. Tolaik Rīgas dome nolēma izdalīt palielu zemesgabalu pie Ķīšezera, kur vienu tā daļu tika plānots veidot kā atpūtas vietu rīdziniekiem, bet otru - iznomāt villu un vasarnīcu būvniecībai. To varētu dēvēt par savdabīgu 20.gadsimta sākuma eksperimentu – mēģinājumu pilsētai paredzētajā teritorijā veidot ar dabu un indivīda interesēm saskaņotu humānu mājokli.

Oficiāli Mežaparka apkaimes vēsture sākas 1901.gadā, kad Rīgas Dome pieņēma galīgo lēmumu par villu apbūves sākumu. Jau tā pirmsākumos apkārtnes labiekārtošanas un īpašumu būvniecības noteikumi bija strikti – namus vajadzēja uzcelt noteiktā laikā, tāpat prasībās bija definēti attālumi starp mājām, gruntsgabalu izvietojums, ēku augstums un izskats (ārēji tām bija jāatgādina vasarnīcas), proporcija attiecībā pret zemesgabalu un vēl daudzi citi specifiski lielumi, lai jaunajā pilsētas teritorijā veidotos vienots, ieturēts ansamblis. Paralēli notika arī paša rajona labiekārtošana – tika iezīmēta Ziemeļeiropā pirmā Zooloģiskā dārza teritorija, ieliktas sliedes tramvajam, uzbūvēta Rīgā pirmā šoseja (tagadējais Kokneses prospekts), kā arī izveidoti celiņi pastaigām un izjādēm, kas, starp citu, ir saglabājušies un tiek izmantoti vēl šobaltdien.

Mežaparku skāris it viss, kas ierakstīts Latvijas vēsturē. Tam pāri gājuši abi pasaules kari, izsūtīšanas, emigrācijas, tomēr par spīti visiem laika vējiem Mežaparks ir saglabājis savu identitāti un joprojām sastāv no nelielām mājām – privātiem īpašumiem un ēkām ar dažiem dzīvokļiem tajās. Turklāt to tikpat kā nenomāc PSRS smagais arhitektūras mantojums, ar ko lepoties var vien retais Rīgas nostūris. Mūsdienās tas kļuvis par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli ar starp priedēm saceltām piemīlīgām savrupmājām.

Par stabilu, tradicionālu Dziesmu svētku, kā arī dažādu citu pasākumu norises mājvietu. Galu galā - par ikvienam brīvi pieejamu, miera un zaļas vides ieskautu apkaimi, kur brīvajos brīžos pavadīt laiku gan ģimenēm, gan aktīvās atpūtas cienītājiem.

Mājvieta inteliģencei

Mežaparka apbūve noritēja visai strauji, 20.gadsimta 30.gados dzīvojamo māju skaitam sasniedzot jau aptuveni četrus simtus. Turklāt tolaik gandrīz katrā no šīm ēkām mitusi kāda ģimene vai cilvēks, kura mūža devums ir bijis ieguldījums tā laika Latvijas un sabiedrības attīstībā. Mežaparka sabiedrību veidoja inteliģence – rakstnieki, dzejnieki, ārsti, mākslas un kultūras pārstāvji, arhitekti, rūpnieki un daudzi citi elites pārstāvji. Līdzīga tendence vērojama arī mūsdienās. Tuvu pilsētas centram esošā Mežaparka iemītnieki un tie, kas vēlas šeit dzīvot, ir cilvēki, kas novērtē apkaimes zaļo, ekoloģisko vidi, kā arī mieru un balansu, ko tā ienes dzīvē. Tie ir vietējie iedzīvotāji, nobriedušas un izglītotas personības, kas apzinās savu esību, savas tautas vēsturi un dzīvē gan ienākumu, gan prāta, gan varēšanas ziņā jau ir kaut ko sasniegušas. Tie ir ģimeniski un inteliģenti cilvēki, kuriem ir pienācis laiks uzlabot savas dzīves kvalitāti un izrauties no pilsētas centra burzmas, jo dzīvē ir parādījušās citas vērtības, – lūk, šādi varētu ieskicēt Mežaparka iedzīvotāju un potenciālo īpašumu pircēju profilu.

Vēsturisko īpašumu gūstā

Laikam ejot, nemainīgi palikuši arī Mežaparka trendi – tie ir sakopti īpašumi skaistā teritorijā ar kokiem, ar izsmalcinātām, vēsturiskām mājām. Ja ēka ir restaurēta, tam jābūt darītam ar cieņu. Pieprasītākais nekustamo īpašumu produkts nemainīgi ir neremontētas mājas vai villas, kuras to jaunie īpašnieki, protams, ievērojot visas prasības, vēlas pārveidot pēc saviem ieskatiem. Tiesa, piedāvājums ir neliels un tas, kas ir pieejams, rekonstruēts tā, kā īpašuma saimnieks to uzskatījis par labāko iespējamo variantu, kas savukārt nereti nav pieņemami tiem, kuri pēc īpašuma lūkojas šobrīd.

90.gadu sākumā, kad Latvijā norisinājās denacionalizācijas process, daudzas ģimenes, kas atguva īpašumus, tos pēc tam pārdeva. Tie, kuri tolaik īpašumus iegādājās, tajos arī ieguldīja, mainot stāvvadus, pārsegumus, savedot kārtībā fasādes un visādi citādi renovējot. Šobrīd ir pienācis laiks, kad šie 90.gados veidotie īpašumi ir nonākuši tirgū, taču 70% gadījumu to cenas ir pārvērtētas, jo tie, kas šajos īpašumos ieguldījuši, nespēj adekvāti tos novērtēt. Šā iemesla dēļ bieži vien ir disonanse starp pārdevēja ekspektācijām un to, ko bez parka, vides un visa pārējā, ko piedāvā pats Mežaparks, gaida pircējs.

Tāpat ne kurš katrs ir gatavs ieguldīt un nodarboties ar vēsturiskajiem īpašumiem. Pieprasījums ir, taču nereti, aizbraucot līdz Mežaparkam un saprotot, kāds ir patiesais ieguldījums, daudzi atsakās no domas par vēsturiska īpašuma atjaunošanu un tā vietā izvēlas dzīvot citur, kādā jaunākā un funkcionālākā mājā. Taču, lai dzīvotu šajā zaļajā un prestižajā rajonā, tas jāpieņem tāds, kāds tas ir.

Top jauni mājokļu projekti

Salīdzinot ar 2017.gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, darījumu skaits Rīgā samazinājies par 7%, bet Mežaparkā - par 22%. Pēc piedāvājuma struktūras analīzes var secināt, ka lielākais piedāvājums ir dzīvokļiem nelielās 4 līdz 6 dzīvokļu pirmskara laikā būvētās ēkās un padomju gados būvētās specprojekta ēkās. Mazāk - jauno projektu ēkās, taču pēdējo gadu tendences rāda, ka arvien vairāk attīstītāji tieši Mežaparku izvēlas kā vietu, kur investēt savu naudu. Piemēram, jauni mājokļu projekti ir gatavi, tiek būvēti vai projektēti Visbijas prospektā, Kokneses prospektā, Roberta Feldmaņa ielā un citur.

Šobrīd Mežaparkā augstākais pieprasījums ir pēc dzīvokļiem plašos 2 un 3 istabu dzīvokļos pirmskara ēkās.

2018.gadā Mežaparkā pirmajos astoņos mēnešos kopā reģistrēti 14 dzīvokļu darījumi. Šobrīd remontēta divu istabu dzīvokļa cena Mežaparkā ir pielīdzināma divu istabu dzīvokļu cenai jaunajā projektā citos Rīgas mikrorajonos. Mežaparkā divu istabu dzīvokļa vidējās cenas sērijveida dzīvokļu ēkā 2018.gada pirmajos 8 mēnešos svārstījās no 980 EUR/kv.m. līdz 1400 EUR/kv.m. (atkarībā no apdares līmeņa), savukārt pirmskara un Staļina laikā būvētās ēkās reģistrētās darījumu summas svārstījās no 1100 EUR/kv.m. līdz 1440 EUR/kv.m.

Vērienīgākās pārmaiņas – Mežaparka simbolos

Nenoliedzami, Mežaparkam ir savs īpašais šarms, kam līdzvērtīgu pilsētā neatrast. Tas ir vairāk nekā 100 gadus sens un unikāls stāsts ar vidi un parkiem, ko vairs neizraut no pilsētas vaibstiem. Staigājot pa tā senlaicīgajām, sakoptajām ieliņām, uz brīdi apstājas laiks un rodas sajūta, ka esi atgriezies pagātnē. Šī īpašā aura un apkaimes prestižs saista daudzu potenciālo īpašumu pircēju uzmanību, taču dažādo noteikumu, kā arī ierobežotā piedāvājuma dēļ ne visiem gribētājiem izdodas piepildīt sapni par dzīvošanu šajā vēsturiskajā rajonā. Tiesa, laba alternatīva tam varētu būt topošie jaunie projekti, kas dos iespēju šajā apkaimē sākt dzīvi arī tiem, kas nespēj vai nav gatavi uzturēt Mežaparka vēsturisko fonu.

Līdzīgi kā citas galvaspilsētas apkaimes, arī Mežaparks ir iekļauts Rīgas attīstības programmā līdz 2030.gadam. Lielākās pārmaiņas skars Lielo dziesmu svētku estrādi, kas līdz 2020.gada vasarai iegūs jaunu veidolu – modernu estrādes ēku un pastāvīgas jaunās tribīnes. Būvniecības pirmais posms, kas sevī ietvēra daļēju estrādes pārbūvi un skatītāju laukuma paplašināšanu, tika pabeigts līdz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, kas norisinājās 2018.gada vasarā. Otrajā posmā paredzēts uzcelt jauno estrādes ēku, kā arī pastāvīgas jaunās skatītāju tribīnes, zem kurām atradīsies telpa tirdzniecībai, labierīcībām un citiem nolūkiem.

Pozitīvas pārmaiņas gaidāmas arī otrā Mežaparka simbolā – Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kur kā dāvanu Latvijas simtgades jubilejā plānots realizēt vērienīgu projektu "Āfrikas savanna". Tā ietvaros paredzēts izveidot mājvietu, kur vienuviet dabiskos apstākļos sadzīvos un zoodārza apmeklētājiem būs apskatāmi dažādi savannas iemītnieki – žirafes, zebras, surikati, degunragputni, pērtiķi un citi dzīvnieki.

Raksts tapis sadarbībā ar nekustamo īpašumu portālu City24.lv