Bordāns: Vējoņa izvēle dod JKP pamatu ambīcijām uz lielāku ietekmi valdībā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) pēc premjera amata kandidāta nominācijas saņemšanas varētu būt lielākas ambīcijas par būtiskāku ietekmi jaunajā valdībā nekā bija paredzēts pirmajā JKP piedāvājumā pirms pāris nedēļām, šorīt Latvijas Radio atzina JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

Bordāns atzina, ka JKP pirmajā piedāvājumā par partiju atbildības jomu sadalījumu varētu būt izmaiņas, jo situācija esot mainījusies un pirmā piedāvājuma izteikšanas brīdī partijas vēl nebija "salīdzinājušās, kādas kuram ir iespējas". Tagad JKP ir saņēmusi mandātu mēģināt veidot valdību, kas, pēc Bordāna domām, dodot pamatu partijai būt ar lielākām ambīcijām un pretendēt, piemēram, uz finanšu ministra amatu, kuru sākotnēji JKP piedāvāja atvēlēt "Attīstībai/Par" (AP).

JKP līderis arī esot gatavs atkāpties no savas sākotnējās ieceres, ka par ārlietu ministru būtu jākļūst "neitrālam karjeras diplomātam", līdz ar to tagad viņš pieļauj, ka šo amatu varētu turpināt ieņemt "Jaunās vienotības" (JV) pārstāvis Edgars Rinkēvičs, ja vien JV izvēlēsies iekļauties viņa veidotajā valdībā.

Vienlaikus Bordāns atgalvoja, ka JKP neejot pie citām partijām ar ultimātiem un no partneriem sagaida viņu redzējumu par atbildības jomu sadalījumu.

Latvijas Televīzijā Bordāns izvairīgi atbildēja uz jautājumu, kuras tieši ministrijas JKP grib savā pārziņā, gan atzīmējot, ka partijas pirmais piedāvājums lielā mērā esot spēkā. JKP kandidāti ministru amatiem esot tikuši nosaukti jau priekšvēlēšanu laikā un esot Gatis Eglītis, Krišjānis Feldmans, Juris Jurašs, Juta Strīķe u.c.

Bordāns stāstīja, ka JKP pēc viņa nominēšanas premjera amatam ir apņēmusies iziet cauri pirmajām sarunām un tad piedāvāt konkrētāku grafiku tālākai virzībai uz valdības izveidi.

Viņa skatījumā, atvēlētās divas nedēļas būšot pilnīgi pietiekamas, lai rastos skaidrību, vai viņam izdosies izveidot valdību, jo nedēļas vai pusotras laikā jau būšot skaidrs, kuras partijas ir gatavas iekļauties viņa vadītā valdībā un kuras - nē.

JKP jau vakar aicinājusi uz tikšanos "KPV LV", AP un "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), no kurām sarunas ar "KPV LV" un VL-TB/LNNK jau notikušas, bet AP aizņemtības dēļ sarunas no vakardienas pārceltas uz šodienu. "KPV LV" jau ir apliecinājusi gatavību strādāt Bordāna vadītā valdībā, savukārt no VL-TB/LNNK šādas atbildes vēl nav, atzina Bordāns.

Pēc Bordāna vārdiem, sarunās esot iezīmējušās partiju vēlmes par atbildības jomām. Sarunas ar VL-TB/LNNK veidojoties citādāk nekā ar jaunajām partijām. Mēs viņiem likām priekšā argumentus, kāpēc viņiem būtu vērts iesaistīties mūsu vadītā valdībā, par sarunām ar VL-TB/LNNK stāstīja Bordāns.

Taujāts, vai JKP ir gatava strādāt arī mazā koalīcijā, kurā būtu, piemēram, tikai 53 balsis [red. - šāda koalīcija veidotos no JKP, "KPV LV", JV un tikai vienas no partijām, kas ieguvušas 13 mandātus - AP vai VL-TB/LNNK], Bordāns paziņoja, ka JKP esot gatava visādiem izaicinājumiem, tomēr 53 balsis gan būtu par maz un JKP redzot iespējas izveidot labāku koalīciju. Esmu ieinteresēts, lai AP būtu manā valdībā, atzina Bordāns.

Savukārt lūgts vērtēt, vai viņa vadībā spētu sastrādāties "KPV LV" un AP, starp kurām jau vairākkārt uzvirmojuši asumi, Bordāns pauda viedokli, ka visām trim "jaunajām" partijām esot labas iespējas sastrādāties, jo tām sakrītot skatījums uz iepriekšējo politiku un ir vēlme kaut ko mainīt.

JKP līderis atzina, ka pastāv iespēja, ka viņam neizdodas izveidot valdību, taču katra premjera amata kandidāta izgāšana samazināšot tālākas izredzes izveidot valdību un tas nebūtu "labs signāls normālam darbam".

Tagad izveidojot JKP vadītu valdību, šī valdība var strādāt ļoti ilgi un ļoti sekmīgi, uzskata Bordāns.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7.novembrī premjera amatam nominēja JKP līderi Bordānu, kuram deva divas nedēļas, lai izveidotu valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošinātu vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.

Ņemot vērā, ka jau mēnesi notikušās 13.Saeimā ievēlēto partiju konsultācijas par valdības veidošanu, Vējonis no Bordāna sagaida izlēmīgu un atbildīgu rīcību, lai panāktu vienošanos par nākamās koalīcijas aprisēm, iespējamo valdības sastāvu, kā arī prioritāri veicamajiem darbiem.

Prezidents arī sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu un aizsardzības ministru kandidāti. Vējonis atkārtoti uzsver, ka no jaunās valdības sagaida gatavību turpināt stiprināt valsts un finanšu sistēmas drošību un veidot sabalansētu valsts budžetu. Vienlīdz būtiski ir nodrošināt jau īstenoto reformu nepārtrauktību un pēctecību, stiprināt mediju neatkarību Latvijā un stiprināt tiesiskumu, tai skaitā pilnveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas mehānismus, uzsver Vējonis.

Bordāns ir vienīgais, kurš līdz šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas modeli ar ministru amatu sadalījumu tajā, koalīcijā neiesaistot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Saskaņu". JKP pirmajā piedāvājumā sev vēlējās premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai AP tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi VL-TB/LNNK pārstāve Ināra Mūrniece.

Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs ministrijas pienāktos arī VL-TB/LNNK, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Partijai "KPV LV" JKP bija iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet JV - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus. Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt "neitrālu profesionāli" - bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.

JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā.

GALERIJA: Valsts prezidents nosauc Ministru prezidenta amata kandidātu

Uz augšu