Priekšnieku atpūtas krēsls jeb, kādēļ Eames zvilnis kļuva par neatsveramu interjera priekšmetu

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Reuters / Scanpix

Katrs kaut reizi dzīvē ir redzējis slaveno priekšnieka krēslu “Eames” - interjera salonā, žurnālā vai arī pat tā oriģināls vai līdzinieks atrodas arī pašu mājās. Īpatnējais ādas un koka krēsls un tam pieskaņotais kāju ķeblītis nu jau vairāk kā 60 gadus tiek uzskatīts par vienu no ikoniskākajām modernā dizaina mēbelēm.

Slaveno priekšnieka atpūtas krēslu, kas veidots no locīta koka saplākšņa un ādas, ir radījuši dizaineru pāris Čārlzs un Reja Īmsi pēc īpaša Hermana Millera mēbeļu uzņēmuma pasūtījuma.

Jau kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem laulātais dizaineru pāris Čārlzs un Reja Īmsi plecu pie pleca strādāja pie vairākiem arhitektūras, industriālā un interjera dizaina projektiem. Īmsu darbus varēja atpazīt pēc to materiālu izvēles un vienkāršotā, bet vienlaikus izsmalcinātā dizaina. Jau drīz vien, 40. un 50. gados, pāris kļuva par locīta koka saplākšņu, stikla šķiedras un plastmasas mēbeļu dizaina pionieriem, kas centās modernās mēbeles padarīt pieejamas plašākai sabiedrībai un meklēja risinājumus, lai tās būtu arī pēc iespējas lētākas. Tomēr unikālais priekšnieka atpūtas krēsls “Eames” gan nebija ražots ar šādu mērķi, bet tieši pretēji – pāris krēslu radīja tieši luksusa tirgum.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Mauricio Arruda (@mauricioarruda) on

Dizaineru pāris priekšnieka atpūtas krēslu izgatavoja, iedvesmojoties no 19. gadsimta angļu stila klubkrēsliem, kam bija raksturīgs smagnējs ādas sēdeklis ar noapaļotiem roku balstiem un, bieži vien, pienaglotiem dekoratīviem koka akcentiem. Tā nu arī Īmsiem izdevās radīt krēslu, kas neapšaubāmi izskatījās pēc izsmalcināta luksusa biroja krēsla un klubkrēsla sajaukuma, tomēr atšķirībā no ierastajiem atpūtas krēsliem, Īmsu radītā mēbele bija vieglāka, aizņēma mazāk vietas un bija arī ērtāka nekā ierastie polsterētie krēsli.

Dizaineru pāra radītais atpūtas krēsls sastāv no vairākām salocīta saplākšņa slāņiem, bet to augšējo kārtu nosedz lakota finiera slānis. Sākotnēji krēsls tika veidots tikai no Brazīlijas sarkankoka, kas, starp citu, līdz 1990. gadam bija vienīgais izejmateriāls krēsla korpusa ražošanai. Šobrīd krēslu ražo arī no valrieksta, melnkoka, oša un rožkoka. Savukārt ādas spilveni pie krēsla pamatnes ir piestiprināti ar īpašu metodi, lai nebojātu saplākšņa korpusu. Paši spilveni ir radīti tā, lai tie jau nelietoti radītu lietota krēsla efektu. Ikoniskā zviļņa atzveltni stiprina metāla savienojums, bet pats krēsls un kāju ķeblītis balstās uz alumīnija kājas.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by www.designcollectors.com (@designcollectors) on

Krēsla pirmais “iznāciens” bija tā prezentācija televīzijas kanāla NCB raidījumā “Māja”, 1956. gadā. Acumirklī, pēc raidījuma sērijas translēšanas, atpūtas krēsls guva plašu atpazīstamību un ātri vien kļuva plaši pieprasīts. Šodien šis ikoniskais krēsls ir apskatāms tādos ievērojamos muzejos kā Ņujorkas Modernās mākslas muzejs, Henrija Forda muzejs un Bostonas Tēlotājmākslas muzejs.

Uz augšu