Vai mazuļa barošana ar krūti publiskā vietā ir skaista?
Tēma diskusijai!

Sieviete kafejnīcā baro ar krūti bērnu

FOTO: Depositphoto

“Jūrmala, Jomas iela, agra piektdienas pēcpusdiena. Sēžu smalkā kafejnīcā, kurā Vīnes kafijas tasīte maksā sešus eiro. Publika patīkama, mazturīgie te neiemaldās. Pie blakus galdiņa sieviete izveļ laktātpupu ar violetu krūtsgalu un sāk barot zīdaini. Viņas acīs ir lepna izteiksme “Es esmu māte!”, bet man paliek nelabi,” raksta TVNET lasītāja Marta.

Nepatiku pret māmiņu ar mazuli izrāda nelaimīgi un neveseli cilvēki – visbiežāk nemīlētas, seksuāli nerealizējušās sievietes. Psiholoģijā to sauc par “pārnesi”, skaidro pārmaiņu treneris un seksologs Artūrs Šulcs. Pēc viņa domām, māte ar bērnu jāpasargā no “agresīvām tantēm”.

Likuma, kas noteiktu, cik gramiem vai centimetriem auduma jāsedz cilvēka ķermeni, nav. Līdz ar to jautājums par ķermeņa augšdaļas atkailināšanu – un tas attiecas, gan uz sievietēm, gan vīriešiem - ir atkarīgs no katra paša ētiskajām robežām.

“Kafejnīcas dizains priecē - mīkstie krēsli apvilkti ar stilīgu tumši violetu samtu, ap lampu šūpojas kristāla lāsīšu krelles. Telpa nav visai plaša, tāpēc nākas laipot starp galdiņiem: “atvainojiet”, “piedodiet”, “paldies”, “ak, nu ko jūs”.

Publika solīda, ģimenītes humpalu drēbēs, kas izdala ceptas eļļas smārdu, te parasti neieklīst. Arī, siekalām šķīstot, skaļi smejoši bērni te nevazājas.

Bērns iztraucē mieru

Cenas ir augstas, alkohols, lai gan nopērkams, te lielos apjomos netiek dzerts, un tas ļauj noticēt, ka, par mikrokūciņu un kafijas tasi samaksājis trīskārši, varēsi izbaudīt patīkamu gaisotni. Sākumā sieviete kunkstošo mazuli centās nomierināt, šūpojot uz visām pusēm. Ar otru roku viņa centās iedzert savu kapučīno un nošķiebt gabalu no tunča salātiem. Zīdainis spirinājās, izraisot diskomfortu pārējiem apmeklētājiem. Pēcpusdienas mieram ar kanēļa smaržu gaisā un rudens miglu aiz loga bija pārvilkta trekna svītra. Bērns pilnīgi un noteikti neļāva baudīt bezjēdzīgās eksistences dažus jēgpilnos mirkļus. Tāpēc, ka viņam vajag ēst – šeit un tagad! Es nojaušu, ka zīdaiņa barošanai publiskā vietā ir paredzēts speciāls apģērbs, ko var pasūtīt internetā un, visticamāk, arī kaut kur nopirkt. Šai māmiņai tāda nebija.

Toties viņas acīs bija spīdums: “Es esmu māte, un tas skan lepni!”

Viņa nekautrējoties ar plikšķi izvēla no sevis piebriedušo pupu, ko zibenīgi ierija mazulis. Atlika vien gaidīt, ka bērns pēc ēšanas publiski atvems dzelteno šķidrumu. Man skats atgādināja zoodārzā redzēto – kā pērtiķu māte ar mazuli pie pupa lēkā pa zariem,” saka Marta.

Lasītāja Marta nepiekrīt izplatītajam  viedoklim, ka barojoša māte – tas ir skaisti. “Priekš manis nav! Zinu, mākslas vēsturē atrodami n-tie vecmeistaru darbi, kuros attēlots šis iespaidīgais sižets. Piemēram, Jaņa Rozentāla glezna “Māte ar bērnu”, Tretjakova galerijā apskatāmā Kuzmas Petrova Vodkina “Petrogradas Madonna”, Vincenta van Goga zīmējums ar māti un burtiski neskaitāmas citas. Mākslā tas ir arhetips, kas nemainās kopš seniem laikiem līdz mūsdienām. Barojošas mātes ar maigi pieliektu galvu, atkailinātām krūtīm un bērnu glezno un fotografē visi – gan ģēniji, gan visi pārējie – netalantīgie.

Fokuss uz krūtīm. Varu saderēt, ka mazuli nebūsiet pat pamanījuši. Tikpat labi tā vietā var būt teļš.

Paņemiet savu aifonu, nobildējiet sievišķi, kuras pupam piesūcies bērns, un jūs jau esat mākslinieks!

Ja bērnam nepatīk ēst, kad mātei apvilkts speciāls apmetnis, lai viņa paliek mājās vai pameklē nomaļāku vietu. Turklāt es nesaprotu, kā var barot bērnu publiskā vietā, kur ir pilns ar mikrobiem, bet nav iespējas nomazgāt rokas. Māte taču zina, ka publiskā atkailināšanās var izraisīt dažādu reakciju – arī nosodošus skatus vai pat piezīmes, kas nenāks par labu ne barotājas pašsajūtai, ne piena kvalitātei, ne bērna veselībai. Tātad atliek secināt, ka, barojot bērnu publiskā vietā, sieviete ķer kaifu, piesaistot uzmanību,” stāsta Marta.

Pote pret agresiju un nīgrumu

“Nepatika vai pat agresija pret jauno māmiņu, kura stumj ratiņus, baro mazuli, vai sievieti stāvoklī visbiežāk raksturīga sievietēm, kurām ir problēmas ar seksualitātes pieņemšanu,” iesāk pārmaiņu treneris un seksologs Artūrs Šulcs.

Sieviete ar mazuli ir skaista, laimīga, pūkaina, starojoša. Neveselos cilvēkos tas izraisa šausmas.

“Grūtniecība vai mazulis uz rokām netieši apliecina, ka sieviete ir bijusi gribēta, mīlēta un ka viņa baudījusi seksu. Daļā cilvēku tas izraisa nepatiku, jo viņi no savas apziņas ir izstūmuši partnerattiecības. Kāpēc sieviete nedzemdē? Ja viņa nav gribējusi laist pasaulē bērnu, nav turpinājusi grūtniecību, nav gribējusi vīrieti, no kura palikusi stāvoklī, tas nozīmē, ka viņas uzvedību ietekmējušas traumas.”

Ja ar krūti barojošu sievieti otra sieviete neredz kā harmonisku un skaistu – žēl viņas. Agresīva un nelaimīga sieviete.

“Ir kundzītes, kuras, ieraugot kailu krūti, ko zīž mazulis un tātad vēl turklāt skūpsta vīrietis, sāk nervozēt.” Seksologs saka, ka šādas kundzītes nereti var vērot sabiedriskajā transportā – ar nīgru skatu viņas nopēta jaunās māmiņas.

“Ja sieviete ir bijusi laimīga māmiņa un ir laimīga vecmāmiņa, viņa zina, kas ir kaisles sviedri. Un kaisle, seksuāla bauda ir pote pret nīgrumu un agresīvu izturēšanos pret pasauli, kurā ir bērni.”

Bērna iznēsāšana un barošana ar krūti ir daļa no seksualitātes sistēmas. Jebkurš normāls, emocionāli inteliģents cilvēks saprot, ka barot bērnu ar krūti – tas ir normāli un šo procesu nevar atlikt. Jā, tas ir intīms process, bet arī saskūpstīšanās un sadošanās rokās ir intīma saskarsme. Kāpēc gremot kartupeļus, bāzt mutē gaļas gabalu ir pieņemami, bet, kad mazulis ēd pienu, kādam ir pretenzijas?

Artūrs Šulcs uzskata, ka vajadzētu pārbaudīt speciālistu, kuras strādā ar reproduktīvām sievietēm, psiholoģisko veselību, lai izslēgtu varbūtību, ka dzemdējoša sieviete varētu saskarties ar psiholoģisku vardarbību. “Šīm sievietēm vajadzētu sniegt psiholoģisku palīdzību, lai viņas varētu tikt pāri negācijām un sāpēm, kas bijušas cēlonis agresivitātei. Piemēram, ja ārsti gados ir pametis vīrs, aizejot pie jaunākas, katra paciente viņā izraisa negāciju uzliesmojumu. Atslēgas vārds ir “pārnese” - negatīvo sajūtu pārnese uz citiem.”

Šulcs uzskata, ka, redzot agresīvu izturēšanos pret sievieti ar bērnu, būtu jāiejaucas un jāziņo varas iestādēm.

Uz augšu