Ko jaunā simtgade pasaulē nesīs Latvijai: trīs iespējamie scenāriji (13)

Kārļa Bukovska publikācijā iekļautais raksts ar nosaukumu «Latvija līdzīgi domājošās kopienās: Eiropas Savienība un Eiroatlantiskā partnerība» koncentrējas uz trīs Latvijas nākotnes scenāriju iezīmēšanu mums divās ārkārtīgi svarīgās organizācijās – Eiropas Savienībā un NATO. Nenoliedzami, ka Latvijas mazās starptautiskās ietekmēs dēļ ar šīm organizācijām notiekošais var tikt uzskatīts arī par mūsu pozīciju spoguli pasaulē. Kā saka pats pētnieks, divi no šiem scenārijiem ir radikāli, bet trešais - zelta vidusceļš.

Scenārijs Nr. 1: Latvija starpvaldību Rietumos

Kā savā rakstā norāda Bukovskis, šis scenārijs realizētos, ja jau tuvākajos 10 gados pieņemtos spēkā savstarpējās uzticības trūkums, aizvainojums, neracionāla konkurence un apsēstība ar personīgo vai nacionālo ambīciju īstenošanu gan starp ES valstīm, gan arī ES attiecībās ar ASV. Šajā scenārijā Rietumu valstis liek uzsvaru uz savas suverenitātes saglabāšanu un nonāk pie attiecību modeļa, kas lielā mērā noveda pie Otrā pasaules kara sākuma, pauž Bukovskis.

«Šis ir sliktākais scenārijs, jo tā ietvaros ES integrācijā progress nav novērojams, mēs sākam piedzīvot to, ka arvien jaunas dalībvalstis sāk domāt par izstāšanos, franči un vācieši sāk skatīties citā virzienā, ASV no Eiropas sāk atsvešināties un amerikāņu piemēram seko arī Kanāda,» intervijā saka Bukovskis. «Šajā gadījumā mums būtu nopietni jāpārvērtē mūsu pašreizējā ģeopolitiskā atrašanās vieta. Kā zināms, ASV ir mūsu galvenais stratēģiskais partneris un pēc viņu aiziešanas, visticamāk, Baltijā nepaliks arī kanādiešu karavīri,» turpina pētnieks. Bukovskis arī norāda, ka Latvija principā tiktu nostādīta situācijā, kurā būtu jāmeklē jaunas sadarbības iespējas. Piemēram, atsevišķi reģionālās sadarbības mehānismi ar kaimiņvalstīm. Pētnieka rakstā arī piemetināts, ka tādā gadījumā

Latvija varētu pat tikt novesta līdz ultimātam izvietot kādas ārvalsts bāzes Latvijas teritorijā un lielākā daļa valsts budžeta tiks veltīta aizsardzības kapacitātes celšanai un sabiedrības sagatavošanai militāram konfliktam.

Nelabvēlīgo starpvalstu attiecību dēļ apsīktu arī ārējo investīciju pieplūdums, kas negatīvi ietekmētu Latvijas tautsaimniecību. Sekas būtu vēl lielāks latviešu emigrācijas pieaugums. Vienlaicīgi šādā vidē ilgtermiņā (pēc 30 gadiem) nevar izslēgt risku, ka varētu attīstīties atsevišķi reģionālie konflikti, kuros tiktu ievilktas arī Eiroatlantiskajai kopienai piederošās valstis. Nav izslēgta arī interešu sfēru pārdale.

«Tieši tāpēc Latvijas centrālais uzdevums ir uzturēt ES un NATO pastāvēšanu, jo tie ir mūsu drošības, kā arī ekonomiskās pārticības fundamenti. Tie neko citu kā vidi, kurā mēs varam attīstīties, jau nenodrošina.

Pat ja Latvijas iedzīvotāji šajās lietās saskata mīnusus, neviena no lietām nav pilnībā perfekta,»

intervijā saka Bukovskis.

Tomēr labā ziņa ir tāda, ka šis scenārijs ir mazticams. «Ja mēs paskatāmies uz Rietumu attiecību vēsturisko attīstību, tad manis minētā starpvaldību pieeja ir vienmēr mijusies ar federālisma pieeju (valstu atteikšanās no suverenitātes un tās nodošana augstākam saimniekam). Piemēram, pēc Otrā Pasaules kara bija vērojama valstu vēlme atteikties no dažiem suverenitātes principiem, pēc tam nāca Šarls de Golls, kurš svaru kausus atkal pavērsa otrā virzienā, savukārt 70.-90. gados pārnacionālisma idejas atguvās. Abi šie strāvojumi vienmēr ir savstarpēji mijiedarbojušies, un tie arī turpinās Rietumu pasauli ietekmēt turpmākos gadus,» intervijā pauž pētnieks.

Scenārijs Nr. 2: Latvija daudzu ātrumu Rietumos

Scenārijs, kurš pētnieka rakstā tiek pozicionēts kā visticamākais, ir ES un transatlantisko struktūru pārorientēšanās uz mazākiem formējumiem. Ar šo pārorientēšanos pētnieks domā uzsvaru uz lielāku sadarbību atsevišķos sektoros un formātos (piemēram, NATO, Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) un divpusējas vienošanās ar ASV dažādos atsevišķos jautājumos), taču ne uz visaptverošu ES integrāciju un tērauda saiti ar ASV. Bukovskis domā, ka daudzu ātrumu Eiropa spēj apmierināt gan starpvaldību pieejas piekritējus, gan arī federālistus. 30 gadu griezumā pat var izveidoties situācija, kuras ietvaros ES atgriežas pie savas sākotnējās idejas par ekonomisku savienību, kamēr dažas dalībvalstis paliek dziļāk integrētas. Kā viens no daudzajiem iemesliem šim pieņēmumam tiek minēta tehnoloģiju straujā attīstība, kura radīs izaicinājumus mazkvalificētā darbaspēka nodarbinātībā. Būtiski, jo katra valsts tiks ar to galā citādāk. Bukovskis šajā modelī arī 30 gadu griezumā paredz vieglu Krievijas demokratizāciju.

«Valsts sabiedrībā būs klātesošs iekšējais spiediens, kurš radīsies no redzējuma par notiekošo pasaulē, un viņiem nāksies ieviest brīvāku pārvaldības formu kaut vai tikai tāpēc, lai radītu ilūziju, ka vara no sabiedrības nav atrauta.

Neapmierinātībai augot, būs kaut kas jādod,» intervijā saka Bukovskis. Tas ir būtiski, jo draudzīga Krievija būtiski mainītu drošības situāciju gan mūsu reģionā, gan arī pasaulē.

Lai gan Latvijai šāds scenārijs būtu sarežģīts, jo palielinātu gan pašas ES, gan arī organizācijas attiecību ar ASV trauslumu, tomēr ļautu padziļināt sadarbību jautājumos, kuri Latvijai ir ārkārtīgi svarīgi. Kā piemērs rakstā tiek minēta militārā joma, kuras ietvaros varētu īstenot plānus arī tikai starp mūsu pašu reģiona valstīm un tie obligāti nebūtu jāplāno saskaņā ar daudziem citiem spēlētājiem.

Intervijā pētnieks norāda, ka daudzu ātrumu Eiropa ir zināmā mērā bijusi realitāte jau līdz šim un tā turpināsies, jo noteikti būs valstis, kuras nevēlēsies redzēt tālākus padziļinātus risinājumus. Atsevišķos jautājumos valstis turpinās sadarboties cik vien iespējams, taču tās noteikti nebūs visas. Viņš arī pieļauj, ka līdz 2025. gadam varētu notikt esošo ES pamatlīgumu grozījumi. Tajā pašā laikā Eiropas Savienība noteikti nekļūs vienkāršāka un būs diezgan neizprotama. «Tas, protams, automātiski radīs augsni visiem iespējamajiem populistiem,» uzsver Bukovskis.

Scenārijs Nr. 3: Latvija dziļi integrētos Rietumos

Pēdējais, arī ārkārtīgi maz ticamais scenārijs realizētos gadījumā, ja, atsākoties ES ekonomiskajai aktivitātei un izaugsmei, tiktu dots jauns stimuls integrācijai. Tas varētu veidoties jauna militāra drauda gadījumā.

Ja pasaulē nostiprinātos Ķīna un Indija, Rietumu pasaulei būs nepieciešams vairāk pastiprināt ES savstarpējās saites un organizācijas attiecības ar ASV,

rakstā norāda Bukovskis. «Šajā scenārijā pēc 30 gadiem Lielbritānija ir vai nu jau atgriezusies ES kodolā, vai arī tā nav izstājusies vispār. Visas pārējās ES valstis ir vienādā attīstības ātrumā un risina aktuālos jautājumus vienādi. ASV militārā klātbūtne Eiropā pastāv, taču ar nosacījumiem. Galvenais no tiem – palīdzēt ar izdevumiem kara mašīnērijas uzturēšanai. Protams, ideālais variants būtu ja Vašingtonas palīdzība tiktu piegādāta bez nosacījumiem. Vienlaikus Eiropas Savienība ir arī turpinājusi paplašināties (piemēram, Norvēģija un Islande un atsevišķas Balkānu valstis),» intervijā saka Bukovskis. Vienlaikus starp ES un ASV valda augsta ekonomiskās integrācijas pakāpe un Krievija demokratizējas vēl aktīvāk, kā arī sāk spēcīgi modernizēties.

Atbildot uz jautājumu, vai Latvija būtu tik vienkārši gatava atteikties no savas suverenitātes Briseles vadības priekšā, Bukovskis atbild:

«Cilvēki saka, ka tiem ir vienalga, kas pieņem lēmumus. Galvenais, lai tie to dzīvi padarītu labāku.

Tad, kad tie sapratīs, ka visi esam daļa no Eiropas projekta, atteikties no suverenitātes nevajadzētu būt problēmām. Šajā scenārijā es arī nesaku, ka latviešu valodas un kultūras saglabāšana nebūtu fundamentāls aspekts. Mūsu kultūru saglabāt Eiropas Savienības ietvaros ir vieglāk, ērtāk un efektīvāk, nekā saglabāt to ārpusē. Atcerēsimies, ka latviešu valoda šobrīd ir viena no organizācijas 24 oficiālajām valodām. ES dokumenti tiek tulkoti latviešu valodā. Vēstures pētnieki pēc 500 gadiem atradīs mūsu valodu saglabātu kā minimums ES tiesību aktos.»

Rakstā Bukovskis arī piemetina, ka šāds scenārijs Latvijai būtu visizdevīgākais. Tas radītu mieru un stabilitāti valsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem globālajā vidē. Tāpat tiktu attīstīts valsts tēls un uzņēmumi kļūtu pazīstami gan Eiropas, gan pasaules mērogā. Stabilitātes ietvaros tiktu ievērojami palielinātas iespējas piesaistīt ārvalstu investīcijas. Tāpat šā trešā scenārija ietvaros tiktu nodrošināta stabila Latvijas piekļuve globālajam kapitālam un tehnoloģijām – diviem faktoriem, kurus zaudējot valsts ekonomiskā attīstība apstātos.