Lēnām tuvojoties aukstajiem ziemas mēnešiem, portāls TVNET devās «sasildīties» pie dienvidniekiem. Šajā gadījumā – Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vēstnieces Latvijā, Hananas Halfanas Obaid Ali Al Madhani, kura mūsu valstī atrodas tikai otro gadu. Būdama vienīgā uz vietas esošā arābu vēstniece Latvijā un Baltijā, kundze sniedza Tuvo Austrumu skatījumu gan par Latviju, gan arī par pasauli kopumā.

Hanana Halfana Obaida Ali Al Madhani par rezidējošo vēstnieci Latvijā kļuva pavisam nesen – 2017. gada 23. janvārī, kad viņa oficiāli iesniedza savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas prezidentam Raimondam Vējonim. Zīmīgi ir tas, ka viņa ir kļuvusi par pagaidām vienīgo rezidējošo arābu valsts vēstnieci Latvijā (un arī Baltijā). Nezinātājam – rezidējošais vēstnieks nozīmē pārstāvja fizisku atrašanos tās valsts teritorijā, kurā viņš ir ticis nozīmēts. Citi arābu vēstnieki, kuri ir savu valstu oficiālie pārstāvji Latvijā, atrodas dažādās citās Eiropas valstīs (piemēram, Polijā un Zviedrijā). Lai gan diplomātijā rezidējošā vēstnieka nozīmēšanai var būt daudzi iemesli, viens no tiem ir kādas valsts ieinteresētība īpaši padziļināt savstarpējās attiecības ar kādu citu valsti.

Kā saka pati vēstniece, AAE ir vienmēr ieinteresēta jaunu draugu iegūšanā, un Latvija ir viens no tiem. Nenoliedzami, ka labs draudzības cements ir arī mūsu uzņēmēju panākumi AAE tirgos. Jāatceras, ka eksportējamie apjomi uz AAE 2017. gadā sasniedza aptuveni 100 miljonus eiro.

Kā jūs jūtaties, esot vienīgā rezidējošā arābu valsts vēstniece ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā? Kādi ir jūsu pašreizējie iespaidi par mūsu valsti?

Esmu patiesi lepna, ka man ir ticis uzticēts šāds gods. Lai gan diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika nodibinātas jau 1995. gadā, līdz pat 2017. gadam Latvijas fails tika pārvaldīts no mūsu pārstāvniecības Vācijā. Uzskatu, ka salīdzinājumā ar maniem kolēģiem, kuri Igauniju un Lietuvu sedz attiecīgi no Stokholmas un Varšavas, būšana šeit Rīgā ir sniegusi man priekšrocību būt celmlauzei daudzām iniciatīvām visā Baltijas reģionā.

Līdz ar manu ierašanos Latvijā nekavējoties izjutu lielu laipnību un palīdzību iekārtoties savā jaunajā darbavietā. Jūsu valstij ir tikpat liela interese uzlabot divpusējās attiecības kā mums. Ja valda šāda savstarpēja sapratne, strādāt kļūst daudz vieglāk.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Hanana Halfana Obaida Ali Al Madhani akreditācijas vizītes laikā Rīgas pilī.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Vai jau esat pieradusi pie Latvijas laikapstākļiem?

Uzskatu, ka es no AAE esmu atnesusi sauli, jo šī ziema ir daudz siltāka par iepriekšējo (smejas).

Pirmajā dienā, kad ierados, saskāros ar -20 grādu salu. Es pat mobilajā telefonā saglabāju ekrānuzņēmumu ar šo temperatūras rādījumu, kuru vēl arvien neesmu izdzēsusi.

Tagad esmu pārsteigta, ka termometra stabiņš rāda daudz augstāku temperatūru. Neaizmirsīsim arī šā gada ārkārtīgi karsto vasaru.

Taču vispārīgi es nepiekrītu tiem, kuri saka, ka Latvijas laikapstākļi ir izaicinoši. Esmu tīri labi pie tiem pieradusi. Sniegu vēl arvien redzu kā zināmu eksotiku, kura ir aizraujoša gan man, gan arī manai ģimenei.

Kā ar jūsu ģimeni - vai viņi šeit jūtas tikpat labi kā jūs?

Viņi visi šeit jūtas pat ļoti komfortabli. Latvijai ir bagātība, kuru meklē katra pasaules ģimene, – drošība. Dievs svētī jūsu valsti, jo tā jums ir ārkārtīgi augstā līmenī. Labprāt vēlētos šeit ne tikai strādāt, bet arī pavadīt atvaļinājumus. Pēc mana pilnvaru termiņa beigām noteikti šeit plānoju atgriezties. Tai vienmēr būs sava vietiņa mūsu sirdīs.

Ļoti jauki no jūsu puses. Varbūt varat pastāstīt, kā jums pagaidām ir veicies ar jūsu lielo misiju – Latvijas un AAE attiecību uzlabošanu? Kas jau ir ticis sasniegts?

Varu tikai teikt, ka ir panākts ārkārtīgi liels progress. Fakts, ka AAE ir atvērta Latvijas vēstniecība un Latvijā – AAE vēstniecība, jau ir būtisks sasniegums. Abas puses aktīvi strādā pie divpusējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas un savstarpējās vizīšu apmaiņas. Augsti novērtējām Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa ierašanos vizītē AAE 2017. gadā un priecājamies, ka pēc tās ir notikusi aktīva uzņēmēju delegāciju vizīšu apmaiņa (autora piebilde: ekonomiskās attiecības ir noteicošais dienaskārtības punkts AAE un Latvijas attiecībās). Aktīvi sadarbojamies arī starptautiskajās organizācijās un esam noslēguši vairākas balsu apmaiņas. Apliecinājums mūsu labajām attiecībām ir arī AAE ekonomikas ministra viesošanās Latvijā šā gada maijā. Ceram, ka 2019. gadā tiks sasaukta abu valstu Apvienotā ekonomiskā komiteja, kura varētu identificēt jaunas ekonomiskās sadarbības iespējas. Visbeidzot, vēlos vērst uzmanību, ka jaunatklātais «Air Baltic» reiss no Rīgas uz Abū Dabī ir ļoti svarīgs cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšanā. Tiesa, mēs vēlētos, lai tas darbotos visu gadu, nevis tikai ziemas mēnešos.

Vēstniece kopā ar Apvienoto Arābu Emirātu ekonomikas ministru šeihu Sultanu bin Saedu Al Mansūri (otrais no labās) un AAE delegāciju tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Jūsuprāt, kāpēc tieši AAE tika izvēlēta kā Latvijas ekonomiskais tilts uz Persijas līča reģionu? Vai jūsu valstij būtu ko piedāvāt vairāk nekā jūsu kaimiņiem (Saūda Arābijai, Katarai, Omānai, Bahreinai, Kuveitai)?

AAE ir viens no reģiona tirdzniecības centriem, un mūsu valsts pozitīvie ekonomiskās izaugsmes rādītāji padara biznesa veidošanu ārkārtīgi izdevīgu. Esam arī ļoti inovatīva ekonomika. Papildus tam Emirātu ģeopolitiskā pozīcija un lielās ostas padara mūsu valsti par vārtiem gan uz pārējām Persijas līča valstīm, gan arī uz Āziju un Austrāliju. Latvija nenoliedzami ir pieņēmusi pārdomātu lēmumu, izvēloties tieši mūs kā savu bāzi līča valstu reģionā.

Vai nav tā, ka jūsu ekonomiskā spēka noslēpums ir naftas resursu pārpilnība un brīdī, kad tie beigsies, valsts saskarsies ar milzīgām problēmām?

AAE ekonomiskā atkarība no naftas mūsdienās ir vairs tikai 27%. Neuzskatu, ka mūsu ekonomiskā labklājība būtu atkarīga tikai no šā resursa pieejamības. Mēs arī aktīvi strādājam, lai samazinātu atkarību no šā resursa vēl vairāk.

Tātad globālā naftas cenu krīze, kura sākās 2014. un 2015. gada mijā, neradīja nekādas sekas AAE ekonomikai?

Protams, tā atstāja iespaidu. Tomēr tās ietekme nebija tik liela kā jūs domājat. Mēs nepaļaujamies tikai un vienīgi uz naftu.

Jūs jau minējāt par mūsu valstu aktīvo ekonomisko sadarbību. Būdama AAE vēstniece Latvijā, ko jūs varētu ieteikt mūsu uzņēmējiem, kuri vēlētos ienākt jūsu valsts tirgū?

Nedomāju, ka AAE un Latvijas biznesa vides ļoti atšķiras. Galvenais, ko varu ieteikt, ir būt aktīviem sava piedāvātā produkta prezentēšanā un reklamēšanā. Ir arī vitāli nepieciešama viedokļu apmaiņa ar AAE uzņēmējiem.

Manuprāt, liela jūsu uzņēmēju tīklošanās iespēja būs arī gaidāmā izstāde EXPO 2020, kura norisināsies AAE.

Man ir patiess prieks, un mēs ļoti novērtējam faktu, ka jūsu valdība ir pieņēmusi lēmumu piedalīties, jo izstāde būs patiesi grandioza un pavērs Latvijas uzņēmējiem jaunas durvis. Uzsvēršu arī, ka uzņēmēji var Latvijas kultūru uz AAE atvest vislabāk.

Kas īsti no Latvijas visvairāk interesētu AAE? Ko mēs varētu jums piedāvāt?

Mēs būtu ļoti ieinteresēti jūsu ražotajos pārtikas produktos (gaļā, sierā, biezenīšos, pienā, sulās, saldumos), medicīnas produktos, skaistuma produktos, IT piedāvājumā, kokmateriālos un citos Latvijas ražojumos. Mūs arī ļoti interesē jūsu bagātīgais kultūras mantojums. Īpaši dejošanas, dziedāšanas un operas sfērā. Viens no iemesliem, kāpēc AAE vēlētos veicināt ar jums kultūras apmaiņu, ir saistīts tieši ar vēlēšanos iepazīt jūsu tradīcijas daudz tuvāk. Tas arī palīdzētu mūsu iedzīvotājiem izveidot veiksmīgāku dialogu un iepazīt vienam otru tuvāk.

Man ļoti patika Dziesmu un Deju svētki šovasar. Man ir patiess prieks, ka varēju tos redzēt. Tas parādīja man, cik ļoti daudz talantīgu cilvēku jums ir.

Apbrīnoju arī jūsu galerijas un ļoti vēlētos, lai jūsu darbi tiktu izstādīti arī AAE.

Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā V.E. Hanana Halfana Obaid Ali Al Madhani piedalās Apvienoto Arābu Emirātu 46. gadadienai veltītā pieņemšanā Melngalvju namā.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Kā zināms, līča arābu monarhijas ir vienas no aktīvākajām ārējām investorēm Rietumvalstu ekonomikās. Piemēram, Parīzē un Londonā atrodami ārkārtīgi daudz projektu, kurus finansē gan Saūda Arābija, gan Katara, gan arī AAE. Vai līdzīga mēroga investīcijas mēs varētu sagaidīt arī Latvijā?

Atbilde ir jā. Tieši tāpēc mēs esam šeit. Ja paskatāmies uz citu Rietumeiropas valstu pieredzi, savstarpēja vēstniecību atvēršana ir radījusi labvēlīgu augsni investīciju lielākam pieplūdumam.

Es klausos jūsu stāstīto, un man neviļus rodas jautājumi par jūsu skatupunktu – kāpēc no visām trīs Baltijas valstīm tieši Latvija tika izvēlēta kā AAE postenis Baltijā? Kāpēc ne Lietuva vai Igaunija? Mūsu kaimiņi nenoliedzami arī to vēlētos.

Vēstniecības atvēršana principā ir abpusējas ieinteresētības rezultāts. Latvija ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Mums ir kopīgi daudzi uzskati un mērķi. Piemēram, veicināt mūsu iedzīvotāju sasniegumus pasaulē. Gan AAE, gan Latvija ir arī mazas valstis, kuras abas ir vēlējušās attīstīt savu ekonomisko sadarbību. Ceru, ka nākotnē jaunas vēstniecības varētu tikt atvērtas arī citās valstīs, jo AAE ir ieinteresēta jaunu pārstāvniecību atvēršanai pasaulē. Tādā veidā mēs varam veicināt divpusējās tirdzniecības un investīciju apmaiņu.

Kā jau jūs droši vien zināt, Latvijā mums ir problēmas ar mūsu austrumu kaimiņu un NATO pat zināmā mērā redz mūsu reģionā nestabilitātes risku. Tāpat arī jūsu reģionā – Tuvajos Austrumos pastāv problēmas. Vai uzskatāt, ka esam līdzīgi arī tāpēc, ka esam mazas valstis diezgan nepastāvīgās vidēs?

Neatkarīgi no tā, kas mums notiek apkārt, AAE fokusējas uz pašattīstību. Protams, mēs esam ieinteresēti arī jaunu draugu iegūšanā un Latvija ir viens no tiem.

Atkārtošos – Latvijai un AAE ir vienots mērķis – abas vēlas piedzīvot attīstību. Mēs vēlamies apmierināt mūsu iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, kā arī mums abiem ir nepieciešama caurskatāmība mūsu pieņemtajos lēmumos.

Atzīšu, ka Tuvo Austrumu reģions pagaidām piedzīvo daudzus izaicinājumus un krīzes. Šajā kontekstā mēs nosodām jebkuras kaimiņvalsts iejaukšanos citas valsts iekšējās lietās, un uzskatu, ka starptautiskā sabiedrība ir jau diezgan izdarījusi, lai šo izaicinājumu risinātu. Nenoliedzami, liels izaicinājums visam mūsu reģionam ir arī karš un tā izraisītā bēgļu krīze. Manuprāt, tā biedē katru no mums.

Runājot par situāciju jūsu reģionā, domāju, ka mūs visus pārsteidza Arābu pavasaris, kurš sākās jau 2011. gadā Tunisijā. Manuprāt, interesanti, ka Līča monarhijas, neskaitot Bahreinu, sacelšanās vilnis tā īsti arī nesasniedza. Kā jūs to varētu izskaidrot?

Ir ārkārtīgi svarīgi klausīties savu iedzīvotāju prasībās. Pēc tam uz šo prasību bāzes būtu obligāti jānodrošina labklājība. Tikai tā ir iespējams panākt abpusēju uzticību. Ja tiem tiek atbildēts ar nūjām, tad norisinās valsts struktūru sairšana. Atliek tikai paskatīties uz Sīrijā notiekošo. AAE ir pavisam pierasta prakse rīkot īpašas valdības sanāksmes, kuru ietvaros tiek uzklausītas cilvēku sūdzības un viedokļi par notiekošo valstī. Šie iedzīvotāju ieteikumi vienmēr tiek ņemti vērā un tiek veikti nepieciešamie uzlabojumi. Tas ir veids, kā mēs īstenojam mūsu demokrātiju.

Dubaijas debesskrāpji mākoņos

FOTO: Caters News Agency/Scanpix

Vai tiešām varam uzskatīt, ka AAE ir demokrātiska valsts?

Uzsvēršu, tā ir «mūsu» demokrātija. Demokrātijas pamatnosacījums ir ieklausīšanās citu viedokļos un to ņemšana vērā. Uzskatu, ka iespēja uzrunāt jebkuru valdības pārstāvi nodrošina valsts funkcionēšanu demokrātijas garā.

Tātad iepriekš minētajās sairušajās valstīs cilvēkiem šādas iespējas, jūsuprāt, nebija?

Tieši tā. Mēs šeit nerunājam par valstīm, mēs šeit runājam par sistēmām. Dialoga trūkums izraisīja to krišanu.

Vai atšķirīgās sistēmas ir arī sakne citām problēmām, kuras mūsdienās nomoka arābu pasauli? Piemēram, lielais jauniešu bezdarbs?

Galvenā problēma mūsdienu Tuvajos Austrumos ir ārējo spēlētāju iejaukšanās citu valstu iekšējās lietās. Tas izraisa nestabilitāti, kas var vai nu sagraut valstu struktūras, vai arī tās nomainīt. Nereti iznākums ir kari un bēgļu krīzes. Mūsu reģions no tās nopietni cieš, un mums būtu jādomā par to, kā atgūt zaudēto stabilitāti. Iesākumā katrai valstij būtu jāļauj ar savām problēmām tikt galā pašai.

Kas, jūsuprāt, tieši iejaucas?

Viens no iejaukšanās piemēriem ir Irāna, kura cenšas ietekmēt sev apkārt esošās valstis. Manuprāt, tas ir nepieņemami!

Tātad Irāna cenšas izplest savus spārnus pār visiem Tuvajiem Austrumiem un tos destabilizēt?

Tieši tā! Irāna nereti cenšas ietekmēt citu valstu iekšpolitiskos procesus. Es uzskatu, ka starptautiskajai sabiedrībai būtu jāizdara lielāks spiediens pret šo valsti. Tikai tā būs iespējams to pārliecināt mainīt savu uzvedību. Domāju, ka ārkārtīgi pareiza rīcība ir centieni apturēt tās masu iznīcināšanas ieroču programmu. AAE kopā ar Saūda Arābiju un citām līdzīgi domājošām valstīm stingri atbalsta ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu par iepriekš noslēgtās Irānas «kodolvienošanās» pamešanu. Vēlētos, lai Irānas iegrožošanas jautājumā mēs redzētu starptautisku vienotību.

Vai neuzskatāt, ka drīzāk Irāna varētu atspēlēties un padarīt reģionu vēl nestabilāku?

Ja paskatāmies uz Irānas kodoljautājuma vēsturi, sankciju atcelšanas laikā Irānas ārpolitika bija vēl mazāk disciplinēta. Uzskatu, ka šai valstij būtu izdevīgāk novirzīt terorisma finansēšanā iesaistītos naudas līdzekļus savas zemes attīstībai.

Nenoliedzami, ka vēl viens jautājums, kura ietvaros AAE pēdējā laikā ir nonākusi pasaules uzmanības lokā, ir saistīts ar jūsu kaimiņvalsts un lielā starptautiskā sāncenša - Kataras bloķēšanu. Vai jūs tagad varat apgalvot, ka AAE ir izvirzījies kā otrais svarīgākais spēlētājs Līča monarhiju saimē un ieņēmis savu likumīgo vietu kā Saūda Arābijas labā roka?

Mūsu nostāja ir bijusi pamatota un samērīga, lai mainītu šīs valsts negatīvo uzvedību starptautiskajā politikā. Mēs vēlējāmies aizsargāt savu suverenitāti un piespiest Dohu pārtraukt starptautiskā terorisma un ekstrēmisma finansēšanu. Tā nekādā gadījumā nav blokāde, kā to starptautiski cenšas pasniegt Katara. Jāatceras, ka AAE nerīkojās viena, bet tandēmā ar Saūda Arābiju, Ēģipti, Bahreinu un citiem. Ja apgalvojat, ka tā bija nekas vairāk kā sāncensība starp AAE un Kataru, tad kā paliek ar šo pārējo valstu interesēm?

Tomēr jums būtu jāpiekrīt, ka, neskatoties uz iesaistīto valstu motīviem, pastāv ievērojama savstarpēja rīvēšanās. Katara ir viena no Līča valstu Sadarbības padomes (GCC) spēcīgākajām valstīm. Vai tās izolēšana nepadara jūs vājākus cīņā pret Irānas draudiem?

Neskatoties uz valdošo ilūziju mediju telpā, GCC struktūras saglabājas stipras. Tās nodrošina dalībvalstu pārticību ar muitas savienību, kopīgo tirgu un cita veida ekonomisko integrāciju. Principā tās darbojas iedzīvotāju labklājības interesēs, un tāpēc minētais formāts pastāvēs vēl ilgi. GCC vienmēr skatās daudz plašāk par politiskajiem ķīviņiem.

FOTO: Reuters/ScanPix

Tātad GCC ir kas līdzīgs Eiropas Savienībai, kura saskaras ar milzīgu daudzumu izaicinājumu, taču cenšas uzturēt ideju par vienotību spēkā esošu?

Jā, taču neaizmirsīsim, ka GCC iekšienē vēl arvien pastāv arī politiskās sadarbības iespējas. Tās nav mirušas.

Kāda būtu jūsu vīzija par Latvijas un AAE attiecību attīstību, teiksim, nākamajos 10 gados? Ko jūs gribētu sasniegt atlikušajā laikā jūsu amatā?

Es ārkārtīgi ceru, ka jau pavisam drīz būs iespējams sasaukt Latvijas un AAE Apvienoto ekonomisko komiteju, jo tai vajadzētu sniegt lielu pienesumu mūsu savstarpējai sadarbībai ārkārtīgi daudzās jomās (piemēram, veselības, izglītības, kultūras).

Teiksim, ja mēs sāktu aktīvāk sadarboties izglītības jomā, neizslēdzu, ka nākotnē varētu arī panākt mācībspēku apmaiņu starp Latvijas un AAE augstskolām.

Tāpat zinu, ka Latvijai ir lieliski kvalificēti ārsti un ļoti laba izglītības kvalitāte veselības aprūpes jomā. Uzskatu, ka AAE varētu būt  ieguvēja  no tās.

Noteikti vēlētos arī redzēt jau tā ievērojamo tirdzniecības apjomu starp mūsu valstīm pieaugumu un AirBaltic reisu uz AAE atvēršanu visa gada garumā. Ceru arī, ka vizīšu apmaiņa turpināsies tikpat aktīvā līmenī. Piebildīšu arī, ka pozitīvu attiecību attīstību vēlētos redzēt ne tikai pēc desmit gadiem, bet gan mūžīgi. Vēlu Latvijai augstu laimi un panākumus nākamajā simtgadē!