Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Pircējs izvēlas labāko preci... (1)

Loģiski, ka redzēt Hārtlija tesienu (vai otrādi?) gribēja ļoti daudz skatītāju, taču 8479 spēles vērotāji nebūt nav “Dinamo” šīs sezonas mājas spēļu rekords. Pret Pēterburgas SKA (9182) bija vairāk, bet vēl vairāk bija pret divu latviešu Kaspara Daugaviņa un Mārtiņa Karsuma pārstāvēto klubu Maskavas “Spartak” (10 027). Tātad hokeja ļaudis grib redzēt savējos starp svešajiem (“Spartak”), līderus (SKA) un izlases treneri Hārtliju.

Laiku pa laikam palasot hokeja fanu atsauksmes, gan rodas iespaids, ka Rīgas “Dinamo” un Omskas “Avangard” spēlē divās dažādās līgās – mūsu dinamieši par gāzes naudu čekas projektā “Dinamo” visu nīstajā Krievijas čempionātā, bet – atliek uzvarēt Boba Hārtlija trenētajam “Avangard”, un atsauksmju noskaņa mainās gandrīz par 180 grādiem: re, kāds malacis tas mūsu Bobs! Pāris mēnešu laikā izveidojis uzvarētāju komandu! It kā “Avangard” nespēlētu tajā pašā līgā! It kā “Avangard” ģenerālsponsors nebūtu no tās pašas Krievijas gāzes un naftas - “Gazpromņeftj”?

Bet “Dinamo” ir sliktais puika, savukārt Bobs – labais. Lai gan pēc 3:0, kad latvietis Ģirts taktiski “vienā setā” izģērba kanādieti, Stenlija kausa ieguvēju Bobu, sajūsminātajiem faniem vajadzētu nēsāt Ankipānu uz rokām. Jo latvju Sprīdītis ar prātu un lielu gribu bija sakāvis daudz bagātāko (tātad arī spēcīgāko) KHL hokeja Goliātu. Bet ne par Ankipānu un Hārtliju šis stāsts, bet latvju hokeja mīlestību.

Kādreiz IIHF prezidents Renē Fāzels izteicās, ka Latvija 2006. gada pasaules hokeja čempionātu esot dabūjusi hokeja fanu dēļ. Proti, viņu milzīgās hokeja mīlestības dēļ. Es laiku pa laikam cenšos šo mīlestību apšaubīt. Proti, ja uz izlases pārbaudes spēlēm pavasaros tauta nāk ļoti kūtri, tad laikam kaut kas ar to mīlestību ir pārspīlēts. Ja laukumā tiekas divi galvenie pēdējo sezonu pašmāju hokeja konkurenti - “Kurbads” un “Mogo”, bet tribīnēs ir tikai 90 (!?) skatītāju, tad vai nu Fāzels ir niekalbis, vai arī latvieši tik dikti nemaz to hokeju nemīl. Sestdienas pēcpusdiena, novembra beigas, nekādu dižo kultūras vai sporta piedāvājumu Rīgā nav, bet, sākoties “Kurbada” un “Mogo” spēlei, hallē tikai 90 skatītāju. Labi, vēl kādi piecpadsmit, ieskaitot bufetnieci, spēli skatījās no kafejnīcas/bāra. Ko tas nozīmē? Ka “Kurbadam” būs jāaizvada gandrīz visas 18 regulārā čempionāta mājas spēles, lai tribīnēs dabūtu tik daudz skatītāju kā “Dinamo” vienā spēlē?

Labi. “Kurbads” uz savām spēlēm tirgo biļetes: sēdvieta – 4 eiro, stāvvieta – 3. Labi, “Kurbada” halle atrodas Rīgas nomalē un ar sabiedrisko transportu tur praktiski nepiekļūt, bet “Mogo” halle taču atrodas Brīvības ielā, un Nils pie tās iekārtojis tramvaju, trolejbusu un autobusu pieturas. Jā, vieglo auto novietot pie “Mogo” halles ir problemātiski, taču uz “Mogo” un “Lido” spēlēm Latvijas čempionātā biļetes nav jāpērk. Tāpat kā tās nav jāpērk hokeja skolā “Rīga” un “Volvo” hallē, kur spēlē šā gada čempionāta līderis “Prizma”. Taču arī šajās hallēs hokeja skatītāju ir maz.

It kā nevienā no četrām pieminētajām hallēm nebūtu hokeja treniņgrupu. Var jau būt, ka jaunajiem hokejistiem arī ir lietderīgāk trenēties pašiem, nekā vērot procesu no malas. Bet man vienalga liekas mazliet derdzīgi, ka VALSTS čempionāta spēles laikā, kā tas bija, “Prizmai” spēlējot pret “Kurbadu”, tribīnēs organizēti skraida kāda jauno spēlētāju treniņgrupa...

Lielākā daļa Rīgas klubu savas spēles tikpat kā nereklamē, dažam uzskatot, ka tas ir Latvijas Hokeja federācijas uzdevums. Kādreiz biju diezgan naivi iedomājies, ka tad, kad katrā Rīgas mikrorajonā būs sava halle, sāksies lokālpatriotisms un tauta nāks pie savējiem.

Tagad halles ir Šmerlī, Rumbulā, Imantā un Vietalvas ielā, bet cilvēki vienalga iet garām Latvijas čempionātam. Droši vien, ka daļa taisnības ir arī tiem, kas saka, ka Rīgā dažbrīd hokeja ir par daudz.

Ja tas pats “Kurbads” spēlē otrdien, ceturtdien un sestdien, bet trešdien un piektdien mājas spēles ir Rīgas “Dianamo”, tad skatītājs izvēlas labāko preci. Proti, “Dinamo”. Kas arī laiku pa laikam uz spēlēm dala bezmaksas ielūgumus, tomēr nevar apstrīdēt to, ka “Dinamo” mārketinga ļaudis galvaspilsētā strādā visprofesionālāk. Jo ne uz Latvijas izlašu spēlēm hokejā un basketbolā, nedz arī uz VEF spēlēm VTB līgā nenāk tik daudz skatītāju kā uz “Dinamo” hokeju.