Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments otrdien atcēlis Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt Ventspils domes deputāta Ģirta Valda Kristovska (V) pieteikumu uzlikt par pienākumu domei sniegt viņa prasīto informāciju, kā arī atzīt par prettiesisku informācijas ievietošanas ierobežojumu Ventspils pašvaldības oficiālajā portālā.
Kā aģentūru LETA informēja AT pārstāve Baiba Kataja, jautājums par pieteikuma virzību nodots jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā. AT lēmums nav pārsūdzams.
Kataja skaidroja, ka līdz ar šodienas lēmumu AT atkāpusies no tās 2013. un 2016.gada lēmumos izteiktā viedokļa, ka lietas par pašvaldības domes deputāta informācijas pieprasījumiem nav skatāmas administratīvā procesa kārtībā, un atzinusi, ka atbilstoši demokrātiskas tiesiskas valsts principam un Administratīvā procesa likuma 2.pantam šāds strīds ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei.
Lēmumu AT pamatojusi ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu lietā par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) lēmumu, ar kuru tika pieprasīts Rēzeknes pilsētas domei pārtraukt iekasēt maksu par bērnu ēdināšanu Rēzeknes speciālās pirmsskolas izglītības iestādē.
AT pārstāve skaidroja, ka ST spriedumā atzīts, ka atbilstoši demokrātiskas tiesiskas valsts principam un Administratīvā procesa likuma 2.pantam strīds par pašvaldības deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu vai to satura un apjoma noskaidrošanu ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei.
ST savā spriedumā norādīja, ka gadījumā, kad pašvaldība savā darbībā pārkāpj deputāta subjektīvās publiskās tiesības, tiesiskas valsts princips un Satversmes 101.pants pieprasa aizskarto deputāta tiesību aizsardzības mehānismu. Parasti vienas publiskās personas organizatoriski strīdi ir risināmi hierarhiskā kārtībā augstākā iestādē. Taču atbilstoši kontinentālās Eiropas tiesību loka tiesību sistēmai, kurā iekļaujas arī Latvija, publisko tiesību subjekti var vērsties tiesā kā pieteicēji izņēmuma gadījumos, kad tiek aizskartas to tiesības vai tiesiskās intereses.
ST spriedumā tālāk skaidrots, ka pašvaldības dome tiek tieši leģitimēta vēlēšanās, bet pašvaldības deputātiem ir brīvais pārstāvības mandāts, tādēļ pašvaldības domes un deputātu savstarpējie strīdi nav risināmi hierarhiski augstākā iestādē. No deputāta brīvā pārstāvības mandāta principa izriet tas, ka deputāts neatrodas dienesta attiecībās ar pašvaldību un nav īpaši pakļauts pašvaldībai. Deputāts, pildot amata pienākumus, savas tiesības neīsteno arī kā privātpersona, jo deputāta statuss un tam piederīgais tiesību un pienākumu kopums ir publiski tiesisks, tādēļ pašvaldības domes un tās institūciju pieņemtie individuālie lēmumi, kas skar deputāta subjektīvo publisko tiesību īstenošanu, nav nedz administratīvie akti, nedz faktiskā rīcība. Tomēr pašvaldības deputāta strīds ar pašvaldības domi ir publiski tiesisks strīds par konkrēta deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu un izriet no pašvaldības domes rīcības izpildu varas sfērā. Lai arī pašvaldības deputāts pilda publiski tiesisku amatu, deputāta subjektīvo tiesību aizsardzības labad viņa tiesiskais statuss administratīvajā procesā tiesā ir pielīdzināms privātpersonas statusam.
AT savā lēmumā arī norādīja, ka Administratīvajai rajona tiesai, atkārtoti lemjot par pieteikuma virzību, ir jālemj arī par prasījumu izvērtēt informācijas ievietošanas ierobežojumu tiesiskumu Ventspils pilsētas pašvaldības oficiālajā portālā "ventspils.lv". AT uzsvēra, ka gadījumos, kad persona apgalvo, ka ir aizskartas viņas kā pašvaldības domes deputāta tiesības, vispirms ir jāpārbauda, vai tiesību normas tiešām paredz pašvaldības domes deputātam konkrētas subjektīvas tiesības.
AT secināja, ka normatīvie akti negarantē pašvaldības deputātam tiesības pieprasīt viņa viedokļa publicēšanu pašvaldības portālā. Tomēr izskatāmajā gadījumā pieteicējs nevis vienkārši uzskata, ka viņam no tiesību normām izriet tiesības prasīt publicēt viņa viedokli pašvaldības portālā situācijā, kad pašvaldības portālā netiek publicēts neviena deputāta viedoklis, izņemot gadījumus, kad tas ir ietverts dokumentos, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāpublicē, bet gan vēlas, lai viņam tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas viedokļa publicēšanā, salīdzinot ar citiem pašvaldības domes deputātiem.
AT savā lēmumā izcēla, ka, ja pašvaldības oficiālajā portālā tiek publicēta ne tikai neitrāla informācija par pašvaldības darbību, bet arī pašvaldības domes deputātu, tostarp domes priekšsēdētāja, viedokļi par kādiem jautājumiem, tad šo portālu nedrīkst izmantot, lai vienpusīgi izceltu atsevišķas intereses, kādu grupu vai kādu politisku spēku. Šādā situācijā portālam pienācīgi ir jāatspoguļo viedokļu daudzveidība, tostarp arī politiskās opozīcijas viedoklis. Tas izriet no demokrātijas virsprincipa un ar to saistītā pašvaldības principa. Demokrātiskā un tiesiskā valstī visiem pašvaldības domes deputātiem ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības viņu mandāta īstenošanā, proti, ir jānodrošina vienlīdzība visos deputāta darbības aspektos - gan attiecībā uz deputātu procesuālajām tiesībām, gan attiecībā uz materiālo nodrošinājumu, vienlaikus ņemot vērā arī proporcionālas pārstāvniecības principu. Vienlīdzīgas tiesības deputāta mandāta īstenošanā ietver arī vienlīdzīgas tiesības informēt sabiedrību par savu darbību un viedokļiem un vienlīdzīgu pieeju publiski finansētiem komunikācijas līdzekļiem
Jau vēstīts, ka Ventspils pilsētas domes vadība noraida tai izteiktos pārmetumus, par kuriem Kristovskis vērsies tiesā. "Opozīcijas deputātiem ir savs viedoklis, mums ir savs skaidrojums un argumenti, ko esam sagatavojuši tiesai," sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").
Viņaprāt, deputātu tiesību ierobežojošu pārkāpumu Ventspils domē neesot. "Nav taisnība apgalvojumā, ka deputātam nav sniegtas atbildes. Varbūt atbilžu saturs nav apmierinājis Kristovski," pieļāva Vītoliņš. Viņam neesot zināms neviens konkrēts gadījums, kad opozīcijas deputātam nebūtu sniegta prasītā informācija. Savukārt, komentējot sūdzību par atteikumu ievietot informāciju pašvaldības mājaslapā, Ventspils vicemērs norādīja, ka domes Pilsētas mārketinga nodaļa pašvaldības portālā ievieto informāciju, ko sagatavo un sniedz domes struktūrvienību vadītāji un pilnvarotās personas, bet ne deputāti.
Vītoliņš arī pauda viedokli, ka jautājumi, kuros opozīcijas deputāti saskata savu tiesību ierobežojumus, būtu risināmi nevis tiesā, bet gan valsts pārvaldes iekšienē - sadarbībā ar VARAM, kam ir pašvaldību darbību pārraugoša funkcija.
Jau ziņots, ka Ventspils domes vēlēšanās pērn jūnijā uzvarēja Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītā partija "Latvijai un Ventspilij", iegūstot deviņas no kopumā 13 deputātu vietām. Pārējās četras vietas domē ieguva saraksts, kurā apvienojušās nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", partija "Vienotība" un Latvijas Reģionu apvienība ar Kristovski priekšgalā.
