Krievijas agresija Kerčas šaurumā, sieviete kā Gruzijas prezidente (6)

Toms Rātfelders
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: SCANPIX

Šonedēļ visu pasauli pāršalca satraucoša ziņa par Krievijas agresiju Kerčas šaurumā. Tomēr Maskavas pirksts bija jūtams arī Tuvajos Austrumos, kur tās piegādātā raķešu sistēma sniedza Asadam pirmos ieguvumus. Tikmēr Francijā norisinājās protesti pret arī mums aktuālo problēmu – augstajām degvielas cenām, savukārt Gruzijā pirmo reizi par prezidenti tika ievēlēta sieviete. Notikumi turpināja attīstīties arī Latīņamerikā, kur migrantu kolonna beidzot sasniedza ASV robežu.

ASV un ES

Šonedēļ jau otro nedēļu Francijā turpinājās protesti. Demonstrācijas, kuras sākotnēji sākās kā protests pret valdības lēmumu palielināt dīzeļdegvielas cenas (palielinot degvielas nodokli), nu ir pāraugušas plašā masu kustībā, kas izrāda neapmierinātību par vispārējo dzīves līmeni. 12 no 13 Francijas reģionu līderiem jau ir nosūtījuši Makronam vēstuli, kurā izteikts lūgums apdomāt pieņemto lēmumu, norādot, ka degvielas nodokļa palielināšana būtu nopietna kļūda. Tas tādēļ, ka sabiedrībā pret šo lēmumu pastāv milzīga kritika un valda pat zināmi vardarbīgs noskaņojums, kuru varētu izmantot radikāli noskaņotie politiskie spēki. Pats Makrons gan saka, ka viņš spiedienam nepiekāpsies, jo cenu pieaugums ir nepieciešams «zaļāka dzīvesveida» veicināšanai.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Par spīti viņa uzvarai vēlēšanās, Francijas prezidents Emanuēls Makrons ir kļuvis par ārkārtīgi nepopulāru politiķi. Vēl septembrī Le Journal du Dimanche veiktajā aptaujā tikai 29% respondentu paziņoja, ka ir apmierināti ar pašreizējās valdības darbu. Nenoliedzami, sabiedrības pretestība degvielas cenu palielinājumam Makrona popularitāti iedragās vēl vairāk, un nevar izslēgt, ka viņam neizdosies tikt atkārtoti ievēlētam. Tas savukārt atkal radītu jautājumus par Eiropas Savienības nākotni, jo šoreiz patiesi pie Francijas stūres varētu nonākt kāds Marinai Lepēnai līdzīgs politisks spēks.

Foto: Zumapress/Scanpix

Krievija

25. novembra vakarā Krievijas karakuģi pie Krimas krastiem, Kerčas jūras šauruma tuvumā (atdala Krievijas teritoriju no tās anektētās Krimas pussalas) atklāja uguni uz trim Ukrainai piederošiem kuģiem, kuri bija ceļā no sava pastāvīgā bāzes punkta Odesā uz bāzes punktu Mariupolē, kura atrodas Azovas jūras krastos. Sadursme notika brīdī, kad Ukrainas kuģi, tā arī nesaņēmuši no Krievijas akceptu šauruma šķērsošanai, nolēma doties mājup. Tomēr neilgi pēc atpakaļceļa sākšanas tos nobloķējuši Maskavai piederošie kuģi, kuri kopā ar specvienību parūpējušies arī par Ukrainas kuģu aizturēšanu. Notikušo sadursmi apstiprināja abas iesaistītās puses – gan Krievija, gan Ukraina.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Krievijas uzbrukums Ukrainas kuģiem Kerčas šaurumā ir uzskatāms par pēdējā laika lielāko Maskavas agresijas izpausmi pret Ukrainu. Lai gan abu iesaistīto pušu viedokļi par notikušo atšķiras, tomēr neatkarīgi no patiesības Krievijai nav tiesību ierobežot Ukrainas kuģu brīvu pārvietošanos cauri Kerčas šaurumam. Tas tāpēc, ka, par spīti dažādām juridiskām interpretācijām par Maskavas un Kijevas tiesībām uz šo ģeogrāfisko teritoriju, 2003. gadā starp Ukrainu un Krieviju tika noslēgta vienošanās. Tās ietvaros abas puses ir vienojušās, ka Azovas jūra ir uzskatāma gan par iekšējiem Krievijas, gan arī par iekšējiem Ukrainas ūdeņiem. Abām valstīm ir vienādas tiesības uz to netraucētu izmantošanu. Tas pats attiecas arī uz Kerčas šaurumu. Būtiski, ka pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainā arī pasludināts karastāvoklis, kas var tikt izmantots prezidenta Petro Porošenko reitingu celšanai.

GALERIJA: Krievijas karaflote apšaudījusi un sagrābusi trīs Ukrainas kuģus

Tuvie Austrumi

29. novembra vakarā Sīrijas valdības spēki atvairīja gaisa uzbrukumu Damaskas dienvidos esošajam Kisvas reģionam, kurā atrodas grupējuma «Hezbollah» militārās instalācijas. Uzbrukums pirmo reizi tika atvairīts ar Krievijas S-300 pretgaisa aizsardzības sistēmu, kuru Maskava Damaskai piegādāja jau šajā rudenī. Lai gan Asada režīms apgalvo, ka uzbrukuma laikā ir tikusi notriekta Izraēlas lidmašīna un arī četras Izraēlas raķetes, Telaviva šo apgalvojumu noliedz.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Jau atkal ir aktivizējušās diskusijas par to, ka Krievijas S-300 pretgaisa aizsardzība sistēma varētu būtiski palīdzēt Asadam cīņā pret Izraēlas regulārajiem uzlidojumiem Sīrijas teritorijai. Šie uzlidojumi tiek veikti “Hezbollah” pieaugošās ietekmes Sīrijā dēļ. Telaviva pamatoti uzskata, ka minētais grupējums ir Irānas roka, kura nākotnē nekautrēsies sist. S-300 raķešu sistēmu Krievija Asadam piegādāja pēc 17. septembra incidenta, kura ietvaros Sīrija notrieca vienu no tās lidmašīnām. Tomēr par grēkāzi notikušajā tika padarīta Izraēla.

GALERIJA: Kadri no sagrautās Sīrijas galvaspilsētas Damaskas

Kaukāzs

28. novembrī Gruzijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kuru rezultātā šis amats tika uzticēts bijušajai ārlietu ministrei Salomei Zurabišvili. Zurabišvili kļūs par pirmo prezidenti – sievieti Gruzijas politikā. 66 gadus vecā Zurabišvili vēlēšanās piedalījās kā neatkarīga kandidāte, taču viņas ievēlēšanu atbalstīja valdošā partija «Gruzīnu sapnis», kura uzstāj uz vienlaicīga dialoga ar Krieviju un Eiropas Savienību uzturēšanu. Viņas uzvara nozīmē arī galvenā konkurenta – Grigola Vašadzes sakāvi, kuru atbalsta 11 opozīcijas partiju alianse «Spēks ir vienotībā» (vada bijušais premjerministrs Mihails Saakašvili).

Kāpēc tas ir svarīgi?

Gruzija ir pirmā Kaukāza valsts, kurā par prezidenti ir tikusi ievēlēta sieviete. Tā jau atkal ir pierādījusi, ka salīdzinājuma ar kaimiņvalstīm, ir ļoti progresīva un tai nav tik svešas ES un ASV proponētās liberālās idejas. Tomēr tā vien šķiet, ka par kārotā amata iegūšanu Zurabišvilli vēl būs jāpacīnās. Mihails Saakašvili jau ir aicinājis tautu noliegt vēlēšanu rezultātus un de facto sacelties pret valdošo režīmu. Viņa galvenais kritikas iemesls – vēlēšanas ir notikušas vardarbības apstākļos. Ar vardarbību Saakašvili, visticamāk, domā atsevišķus priekšvēlēšanu noteikumu pārkāpumus no varas partiju puses. To ietvaros tām tika sniegta lielāka iespēja proponēt savus politiskos vēstījumus.

Salome Zurabišvili
Salome Zurabišvili Foto: Reuters/ScanPix

Latīņamerika

26. novembrī pienāca ziņa, ka ASV robežsargi bloķē masveida imigrantu ieceļošanu valstī no Meksikas puses. Pie Tihuānas pilsētas ASV un Meksikas pierobežā pagaidām atrodas aptuveni 5000 Centrālamerikas valstu iedzīvotāju, kuri atceļojuši tā saucamajā migrantu kolonnā. 500 no tiem jau mēģinājuši ASV iekļūt ar spēku. Pret šiem mēģinātājiem jau ir tikusi izmantota asaru gāze, kuru vējš ir aiznesis arī līdz vietām, kur bēgļi apmetas. Apstākļi šajās bēgļu nometnēs pagaidām ir ārkārtīgi smagi, un Tihuānas mērs jau ir lūdzis starptautisku palīdzību.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Stāsts par migrantu kolonnu turpina palīdzēt popularizēt Donalda Trampa viedokli par bēgļu ielenkto ASV. Tagad, kad no Centrālamerikas plūstošie ceļotāji ir sasnieguši ASV robežu un pierobežā norisinās sadursmes, Trampam ir izcils pierādījums ar ko ilustrēt migrantu vēlēšanos ielauzties valstī arī nelegāli. Tas savukārt turpinās palīdzēt uzlabot viņa reitingus un var arī palīdzēt iegūt prezidenta posteni otro termiņu.

GALERIJA: ASV lieto asaru gāzi pret migrantiem pie Meksikas robežas

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu