Fotoreportāža: Kā igauņi meklēja jūrā piesārņojumu, bet atrada Krievijas zemūdeni (5)

Par ļoti ietilpīgu jauno Igaunijas monitoringa lidmašīnu nosaukt nevar, tomēr tajā ir viss nepieciešamais aprīkojums, lai operatīvi konstatētu piesārņojumu jūrā.

Starptautiskās vienošanās nosaka, ka Igaunija veic trīs jūras monitoringa lidojumus nedēļā. Tomēr notiekošo Igaunijas ūdeņos uzrauga arī Zviedrija un Somija, savukārt Igaunija veic uzraudzību arī aiz valsts robežām. 

“Ar borta radara palīdzību iespējams redzēt pat vairāk nekā 80 kilometru attālumā, tomēr 20 līdz 30 kilometru attālumā attēls ir daudz augstākas kvalitātes,” stāsta Igaunijas policijas un robežsardzes monitoringa sistēmas operators Raivo Karps. 

Kā stāsta Igaunijas monitoringa lidmašīnas kapteinis Ero Oja, jau sen tiekot runāts, ka nākamā dabas katastrofa, kas skars Igauniju, visticamāk, notiks jūrā. 

“Satiksme Somu līča jūras ceļos ir tik intensīva, ka vairs nav jautājumu, vai notiks kāds negadījums, bet gan – kad tas notiks,” norāda Oja.

Tiklīdz Karps ieslēdz lidmašīnas radaru, tā ekrānu aizpilda trīsstūri, katrs no kuriem apzīmē kuģi. 

“Baltijas jūrā vienlaicīgi var būt pat vairāk par tūkstoti kuģu,” norāda Karps. 

Dažas minūtes pēc lidmašīnas pacelšanās gaisā lidmašīnas radars Tallinas tuvumā fiksē kopumā 267 kuģus.

Uz Igaunijas ekonomiskās zonas robežas atrodas Somijas zvejas kuģis. “Re, ķer savos tīklos mūsu zivis,” joko viens no lidmašīnas pilotiem. 

“Šeit jūrā tiek liktas [gāzesvada] “Nord Stream 2” caurules,” uz punktu radarā rāda Karps.

“Kaut kāds objekts Somijas pusē, es nesaprotu, kas tas ir,” pēc brīža ierunājas Karps un uzmanīgi pēta radara ekrānu. 

Lidmašīnas piloti samazina ātrumu un norāda, ka tā noteikti ir zemūdene. 

“Zemūdene, ne Somijas pusē, bet gan robežas tuvumā,” paziņo Karps. 

Uz ekrāniem redzams, kā zemūdenes tornī sākas rosība, tās ekipāžai pamanot lidmašīnu. 

Lidmašīnas kapteinis stāsta, ka Krievijas zemūdenēm ir atļauts miermīlīgos nolūkos šķērsot jūru, tomēr tikai gadījumā, ja zemūdene ir virs ūdens un ir redzams tās karogs. 

Šie abi nosacījumi ir izpildīti, un pēc brīža noskaidrojas, ka par Krievijas zemūdenes pārvietošanos ir zināms arī Igaunijas krasta apsardzes centram. 

Jo tālāk uz dienvidiem, jo mazāk kuģu, ko monitoringa lidmašīnai pārbaudīt. 

“Lielākie jūras ceļi ir Latvijas ūdeņos, bet tos viņi paši uzrauga,” stāsta monitoringa sistēmas operators, kad lidmašīna ir aizlidojusi līdz Roņu salai. 

Šajā brīdī puse plānotā lidojuma jau ir veikta. Lidmašīna stipri kratās, bet tas pilotus un novērotāju pārāk neuztrauc. 

“Zem mākoņiem krata vairāk, jo tur mainās gaisa plūsmas,” norāda Karps.

Pēc tam Karps vēl vairākas reizes pārbaudīs tuvumā esošos kuģus, tomēr to nav daudz un var uzskatīt, ka jūra šoreiz ir tukša. 

Lidmašīnas radaru sistēmai netraucē nedz mākoņi, nedz migla. Tomēr naftas produktu piesārņojumu nav iespējams konstatēt naktī, tāpēc tas jādara dienā. 

“Tas ir kā laimests loterijā, kad tiek pieķerts piesārņojumu radījis kuģis,” norāda Karps. Ja piesārņotājs netiek pieķerts gandrīz notikuma vietā, tad vēlāk tā vainu ir grūti pierādīt. “Vēlāk var izskaitļot, ka konkrēts kuģis ir bijis attiecīgajā rajonā, tomēr pierādīt vainu ir grūti,” viņš piebilst. 

Pirms vairākiem gadu desmitiem Igaunijas ūdeņos tika fiksēti simtiem piesārņošanas gadījumu, savukārt tagad tiek konstatēti vien daži šādi gadījumi gadā.

Trīs stundas vēlāk lielākā daļa Igaunijas teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ir pārbaudīta, un lidmašīna atgriežas lidostā. 

“Nevarētu teikt, ka mēs neko neatradām. Atradām vienu zemūdeni un izbaudījām brīnišķīgu saulrietu. Vai var būt vēl romantiskāks darbs?” jautā Karps.