ĀM: Latvijas iedzīvotāji baiļojas par ES iespējamu izjukšanu populisma dēļ

Eiropas Savienības karogs

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Diskusijās par Eiropas nākotni secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem pastāv bailes par ES iespējamu izjukšanu populisma dēļ, apkopojot diskusijās paustos viedokļus, secinājusi Ārlietu ministrija (ĀM).

Kopumā diskusijā par Eiropas nākotni ir iesaistījušies vairāk nekā 1500 dalībnieki no Latvijas. Dialogu ierosināja Francijas prezidents Emanuels Makrons, aicinot tieši un nepastarpināti uzklausīt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājus un apmainīties viedokļiem par Eiropas nākotnes modeli.

Kā apgalvo ĀM, līdz 9.novembrim "iedzīvotāji aktīvi izteica savus priekšlikumus, idejas" publiskās diskusijās gan klātienē, gan digitālajā tiešsaistes platformā "Manaeiropa.manabalss.lv" par to, kādā Eiropā vēlas dzīvot.

Kopumā 23 diskusijās klātienē savu viedokli par Eiropas nākotnes modeli pauda vairāk nekā 800 Latvijas iedzīvotāju, bet platformā "Manaeiropa.manabalss.lv" priekšlikumus izteica 721 interesents.

ĀM uzskata, ka diskusiju laikā iedzīvotāji varēja līdzdarboties Eiropas nākotnes politikas veidošanas procesā un aktīvi iesaistīties sarunās, paužot viedokli par to, kādas pārmaiņas nepieciešamas, lai ES varētu palīdzēt piepildīt cilvēku cerības - nodarbotos ar lietām, kas cilvēkiem patiešām svarīgas, un piedāvātu labākus risinājumus.

Latvijas iedzīvotāju viedokļu apkopojums parāda, ka Latvijā augstu vērtē tās iespējas, kuras šobrīd piedāvā atrašanās ES, kā arī uzskata, ka šīs ES pilsoņu brīvības ir nākotnē vēl vairāk jāstiprina un jāpadziļina, ir pārliecināta ĀM.

Galvenās bažas, kas tika paustas konsultāciju laikā, esot bijušas bailes par to, ka ES varētu izjukt populisma vai sabiedrības apātijas dēļ. Cilvēki pauduši uzskatu, ka Eiropā pietrūkst taisnīguma un vienlīdzības, kā arī drošības. Tāpat izteiktas bažas, vai ES spēj atrast pareizos risinājumus mūsdienu pasaules izaicinājumiem.

Iedzīvotāju paustie priekšlikumi, idejas un atziņas nākotnes Eiropai ir apkopotas ziņojumā. Tas savukārt ir iekļauts visu ES dalībvalstu kopējā ziņojumā, par kuru valstu un valdību vadītāji diskutēja Eiropadomes sanāksmē 13. un 14.decembrī Briselē. Tālāk valstu un valdību vadītājiem līdz 2019.gada jūnijam būs jāvienojas par ES prioritāriem darbības virzieniem turpmākajos piecos gados.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) norādīja, ka sagatavoto ziņojumu var salīdzināt ar Latvijas sabiedrības foto mirkli par aktuālajiem ES jautājumiem, kas iedzīvotājiem visvairāk interesē, rūp vai dara viņus bažīgus. Tādējādi tas neesot tikai sauss dokuments, lai izpildītu kādu birokrātisku procedūru, bet gan reāls pienesums kopējā Eiropas diskusijā.

"Dialogi par Eiropas nākotni bija lieliska iespēja būt pirmajiem Eiropā, kas ar digitāliem rīkiem iesaista cilvēkus sarunā par to, kādu Eiropu mēs nākotnē vēlamies. Mēs šo redzam, kā pirmo soli nacionālā līmenī, lai ar laiku šo pieredzi pārnestu arī uz starptautiska līmeņa dialogiem digitālās platformās arī par citām tēmām," atzina portāla "ManaBalss.lv" vadītājs Imants Breidaks.

"Latvijas cilvēkiem ir raksturīgi pieņemt, ka viņi par ES neko nezina, - bet tas ir tikai līdz brīdim, kad sākas diskusijas. Svarīgākais daudzajās klātienes diskusijās minētais atslēgvārds ir iespējas - mūsu sabiedrībai ES galvenokārt nozīmē iespējas ceļot, mācīties un kļūt turīgākiem. Tas, ko Latvijas iedzīvotāji vēlētos, - lai šo iespēju nākotnē kļūtu vēl vairāk," uzsvēra domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka.

Projektu "Dialogs ar Latvijas iedzīvotājiem par Eiropas nākotni" īstenoja ĀM sadarbībā ar nevalstisko organizāciju – biedrību "Latvijas Pilsoniskā alianse" un citām nevalstiskajām organizācijām, domnīcu "Providus", sabiedrības iniciatīvu platformu - portālu "ManaBalss.lv" un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Uz augšu