Gadu pēc nodokļu reformas īstenošanas sajūsmas nav
plusi, mīnusi, secinājumi

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pirms gada, pagājušā gada janvārī tika īstenota nodokļu reforma, kas iedzīvotājiem nesa virkni pārmaiņu. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka no nodokļu reformas ieguvēji ir gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmēji. TVNET aptaujātie eksperti nav vienisprātis ar finanšu ministri – tiek iezīmēti būtiski trūkumi, kā arī riski, ar kuriem, iespējams, būs jāsaskaras lielai daļai iedzīvotāju

Gadu pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā ir iespējams gūt secinājumus un izvērtēt, vai reforma ir nesusi amatpersonu solītos augļus. Mājsaimniecības atsevišķus labumus var izbaudīt, piemēram, lielāku ar nodokli neapliekamo summu, taču

kopumā jaunā nodokļu sistēma tiek vērtēta kā ļoti sarežģīta un dārga, kas nepilda savu galveno uzdevumu – nemazina ienākumu nevienlīdzību.

Latvijas Grāmatvežu asociācijas Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja un uzņēmēja Lienīte Caune uzsver - gadu pēc nodokļu reformas īstenošanas uzņēmēji kopumā var būt apmierināti, jo attiecībā pret uzņēmumiem reforma ir izdevusies. Nodokļu reformas īstenošanas procesā piedalījās arī darba grupa, kuras sastāvā bija uzņēmēju organizācijas, pašvaldību, kā arī nozaru ministriju pārstāvji. Tomēr politiķi ir ignorējuši darba grupas ieteikumus attiecībā uz darbaspēka nodokļiem.

Viņa piebilst, ka darba grupas sarunās ar politiķiem nodokļu reformas veidošanas procesā tika norādīts uz dažādām nepilnībām, kas skar strādājošos. Reformas gala variantā darbaspēka nodokļu sadaļā netika ņemti vērā iepriekš izteiktie ieteikumi, jo politiskie spēki nodokļu reformu izstrādājuši pēc saviem ieskatiem.

„Tāpēc mēs tagad redzam, kāda tā [reforma] ir – nepārskatāma, dārga un neizprotama gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Kāpēc pie viena tūkstoša eiro atalgojuma cilvēks zaudē neapliekamo minimumu? Politiķi to sauc par progresivitāti, taču progresīvā nodokļa gadījumā pirmajai likmei būtu jābūt 12% vai 15%, nevis uzreiz 20%! Kopumā - gadu pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā sajūsmas nav,” saka Caune.

Martā iedzīvotāji varēs iesniegt Valsts Ieņēmumu dienestā (VID) nodokļu deklarācijas.

Šogad pastāv risks, ka sarežģītās ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā minimuma sistēmas dēļ, kad pašam jāseko līdzi ienākumu līmenim un prognozētajai ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamajai summai, daudziem var tikt aprēķināts nodokļu parāds.

Darba devēji jau ir labojuši kļūdas, lai darbiniekiem neveidojas nodokļu parādi, piemēram, algai pārsniedzot 1667 eiro.

„Tādos gadījumos darba devēji interesējas, vai darbiniekam nav papildus ienākumu gūšanas vietas, jo tad jāraksta iesniegums VID, lai piemēro 23% nodokļa likmi, pretējā gadījumā veidojas parāds. Uzņēmēji jau tagad kļūdās un sarežģīto sistēmu iznes uz saviem pleciem,” saka Caune.

Biedrības „Latvijas Biznesa savienība” valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs sarunā ar portālu TVNET norādīja, ka biznesa vidē patiesos ieguvumus vai zaudējumus no nodokļu reformas varēs just vien maijā, kad notiks ikgadējo pārskatu iesniegšana. Tomēr viņš atzīst, ka nodokļu reformā galvenais spiediens ir uz darbaspēku.

„Darbaspēka izmaksas – tā ir sadaļa numur viens, kam pievērst uzmanību. It īpaši, ja mazajam uzņēmumam nākas konkurēt ar vidējo vai lielo uzņēmumu, viņiem ir jāiztur liels algu spiediens. Algu prasības tomēr arvien pieaug,” saka Filippovs.

Viņš norāda, ka uzņēmumiem nodokļu reforma liek vairāk rēķināt un adaptēties jaunajiem apstākļiem.

Kopumā, no nodokļu reformas visvairāk varētu iegūt lielie uzņēmumi, kas strādā ar lielu apgrozījumu. Savukārt vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, kuriem nav uzkrājumu – tiem var būt grūtāk.

Nodokļu reforma paredz izmaiņas arī pensionāriem, piemēram, ceļot ar nodokli neapliekamo summu. Pērn šī summa bija 250 eiro mēnesī, bet šogad tā ir par 20 eiro lielāka. Plānots, ka no 2020. gada pensionāra neapliekamais minimums būs 300 eiro. Taču arī seniori par nodokļu reformu sajūsmā nav.

Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš uzsver, ka pensionāriem šī reforma kopumā nav aktuāla, taču no nodokļu reformas pensionāri visvairāk izjūt ar nodokli neapliekamā minimuma summas paaugstināšanu.

„Tas pakāpeniski tiek paaugstināts, taču neapliekamais minimums ir nepietiekams, jo šodien ar iedzīvotāju ienākumu nodokli tiek aplikti pensionāru ienākumi, kas nereti ir mazāki par nabadzības riska robežu. Tas ir nepareizi!”

pauž Siliņš.

Gadu pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā aptaujātie eksperti atzīst, ka tai ir virkne nepilnību, ko pieļāvuši politiķi, neieklausoties profesionāļu viedoklī, tomēr tiek pausta cerība, ka izmaiņas turpināsies, un tās būs vairāk vērstas uz iedzīvotāju labklājības veicināšanu.

Uz augšu