Mārai Katarskai paveicās. Ar balto sievieti arābu pasaulē var labi nopelnīt

FOTO: Facebook

Ja vien meitene nav īpaši iedziļinājusies arābu kultūrā un tradīcijās, pētījusi islāmu, un viņas zināšanas par Tuvajiem Austrumiem aprobežojas ar tūrisma ceļvežos lasīto, viņa pat nenojauš, ar ko var saskarties. Tā, komentējot Ēģiptē gūstā turētās, no partnera vardarbības cietušās latviešu sievietes Māras Katarskas gadījumu, saka biedrības "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina. Lai gan no pieejamās informācijas secināt, kas īsti noticis, nevar, nav izslēgts, ka sieviete saskārusies ar kādu, kas “bordelim piegādā “svaigu gaļu””.

Šādu pieņēmumu ekspertei ļauj izteikt pieredze, 20 gadus strādājot ar cilvēku tirdzniecībā cietušām personām.

Pēdējās dienās mediju uzmanības lokā nonāca Māras Katarskas gadījums. Sākumā informācija bija pretrunīga, pēc tam neskaidrību kļuva vēl vairāk. Māra pazuda Ēģiptē, Hurgadā pagājušajā nedēļā, pēc dažām dienām it kā uzradās, 14.janvārī atkal pazuda. Parādījās informācija, ka gūstā viņu tur un sit bijušais draugs. Tika minēts arī, ka ar vīrieti viņa ir pazīstama divus mēnešus un ir ar viņu precējusies.

Tagad zināms, ka abus saistījusi Orfi laulība, ko parasti slēdz islāmticīgs vīrietis un ārvalstniece. Šai laulībai nav juridiska spēka.

Radinieki domāja, ka Māra sazāļota. Māras mamma Aija Katarska sacīja, ka vīrietis pirms astoņiem mēnešiem bija turējis gūstā meiteni no Baltkrievijas, kuru sitis un sazāļojis. Māras mamma lūdza ziedot naudu, lai viņa var doties pie meitas. Kad Ēģiptes policija Māru atrada, viņa sociālajos tīklos publicēja video, kuros redzama ar zilumiem. 17.janvāra vakarā viņa kopā ar mammu atgriežas Latvijā. Māra savulaik piedalījusies šovā "OKartes skatuve".

Mēs pat iztēloties nevaram...

“Es taču esmu gudra, ar visu tieku galā!” Tā domā jaunās sievietes, paļaujoties uz savu spēju komunicēt un problēmsituācijas risināt rietumu pasaulē, bet šīs shēmas vispār nedarbojas arābu pasaulē ārpus tūristu rajoniem, skaidro “Patvērums “Drošā māja”” juriste. “Tas ir klupšanas akmens, jo meitenēm pat prātā neienāk, ka austrumu un rietumu kultūras var atšķirties tik ļoti. Viņas nezina, cik nopietni tur cilvēki izturas pret tradīcijām, kas sakņojas reliģijā.”

Gita Miruškina atzīst, ka sociālajos tīklos pieejamās Māras fotogrāfijas daļai arābu valstu vīriešu varētu asociēties ar viegli iegūstamu sievieti vēlmju apmierināšanai.

Demonstrēt sevi peldkostīmā, apakšveļā, ar atkailinātu vēderu, kairinošās pozās musulmaņu civilizācijā nav pieņemts. Tādās valstīs kā, piemēram, Ēģipte, Irāka, Saūda Arābija, Jordānija, dodoties prom no tūristu kvartāliem un iesaistoties attiecībās ar vietējiem vīriešiem, ar to jārēķinās.

Informācija, kā uzvesties un no kā izvairīties Tuvajos Austrumos, atrodama Ārlietu ministrijas mājaslapā. Uz kuriem pilsētas kvartāliem labāk nedoties, kā ģērbties un kā izturēties, informē arī tūrisma operators. “Lai spertu kāju ārpus tūristu zonas, jābūt ļoti zinošai un pārliecinātai. Ceļotājus brīdina uzreiz, to darīt neiesakot. Arī šortos, ar atkailinātu vēderu sievietes tur nestaigā," stāsta juriste.

“Ja sieviete nepiekrīt un uzvedas tā, kā to ir darījusi līdz šim...

Nu, ko dara ar nepaklausīgu kamieli? Mums tur notiekošais ir kultūršoks, jo mēs pat iztēloties nevarējām.

Un tomēr tur tā ir,” turpina Miruškina. Tūristiem domātā Ēģipte ir brīva, moderna, krāšņa, atkailināta. Tomēr tas nenozīmē, ka tāds ir arī vietējo dzīvesveids. Ēģiptieši vienkārši pielāgojas klientiem, kas nes naudu; smaida un izdabā, bet viņu vērtības neatzīst.

“Patvērums “Drošā māja”” pārstāve saka, ka arī tad, ja vietējais vīrietis ar savu izskatu un izturēšanos pauž rietumu vērtības un ārēji maz ar ko atšķiras no vienaudžiem rietumos, tas nebūt nenozīmē, ka viņa attieksme pret rietumu sievieti ir tikpat brīva un toleranta.

Ne tetovējumi uz ķermeņa, ne rietumu zīmolu apģērbs, ne fotogrāfijas kabrioletā ar saulrietu fonā nav garantija tam, ka viņa nolūki ir gaiši un tīri. Nolūks var būt iebaidīt, sazāļot, bet galvenais – pakļaut.

Juriste zina teikt, ka austrumu vīriešiem mēdz būt spējas pārliecināt sievieti. “Ir gadījumi, kad vīrietis saka: “Tev uzlikts lāsts. Mēs tevi atbrīvosim no tā” vai “Tu esi slima. Mēs tevi izārstēsim”, “Mēs palīdzēsim tev attīrīties”. Sievietes “mīl ar ausīm” un notic. Sievietei iedod zāļu novārījumu, no kura viņai zūd realitātes izjūta.

"Vīraka metode"

Miruškina stāsta, ka bieži minēti gadījumi par vīraku, kas izraisa apziņas traucējumus. “Meitene atradās telpā, kurā visu laiku tika kūpināts vīraks. Viņai šķita, ka tur bijusi divas dienas, lai gan patiesībā bija pagājusi jau nedēļa. Mēs neatpazīstam šīs smaržas un garšas un nevaram noteikt, vai tējai kaut kas piemaisīts.”  “Vīraku metode” raksturīga arī Nigērijai.

Mērķis ir sievietes nodarbināšana seksuālo pakalpojumu sniegšanas jomā, bet pirms tam ir jāsalauž viņas griba.

“Bordeļiem ir jāpiegādā “svaiga gaļa”. Ar skaistu balto sievieti var labi nopelnīt.”

Pēdējo gadu laikā bijuši vairāki gadījumi, kad mūsu meitenes noslēgušas fiktīvus laulību līgumus ar Ēģiptes pilsoņiem, kuru mērķis bijis iegūt iespēju brīvi pārvietoties pa Eiropas Savienības valstīm.

Juriste atzīst, ka gadījumā ar Māru Katarsku no pieejamās informācijas grūti spriest par viņas iespējamā pāridarītāja mērķiem un motīviem, jo Ofri laulības, kas it kā bija noslēgtas starp Māru un viņas pāridarītāju, nav juridiski saistošas.

Tās izmanto, jo Ēģiptē sabiedrība nepieļauj kopdzīvi pirms laulībām. Tieši tāpēc tiek sarīkota laulību ceremonija, ko vada musulmaņu garīdznieks liecinieku klātbūtnē. Pāris uzņemas saistības Dieva priekšā. Lai gan līgums parasti tiek parakstīts, tas mūsdienās nav saistošs.

Neviens nebrauc nomirt

Lai gan fiktīvo laulību slazdā iekritušo sieviešu skaits pēdējo divu gadu laikā nedaudz samazinājies, periodiski organizācijai nākas saskarties ar jauniem gadījumiem, turpina Miruškina. Nesen pēc palīdzības centrā vērušās divas klientes. Bieži vien palīgā sauciens atskan e-pastā, jo meitenēm ir vieglāk uzrakstīt savu bēdu stāstu nekā izstāstīt. Ja atskan telefona zvans, saruna parasti sākas: Vienai manai draudzenei...” Drīz vien atklājas, ka runa nav par draudzeni. Zvana norūpējušies radi un draugi. Ja vecāki uztraucas, ka meita pazudusi, un tiek iesaistīta attiecīgās valsts policija, kas atrod sievieti, nav garantijas, ka atklāsies reālā aina.

Ja sieviete policistam, kurš viņu uzrunā, atbild, ka viņai klājas labi, tas nenozīmē, ka tā ir taisnība. Ja sieviete tiek turēta gūstā un ir iebaidīta, viņa neko neatklāj.

"Mēs darām visu, lai sazinātos ar viņu, un uzdodam uzvedinošus jautājumus, piemēram: “Kur tu esi? Ko tu redzi pa logu?”” - par darba metodēm stāsta organizācijas pārstāve. Ja cilvēks dodas uz kādu nedrošu valsti, viņa iesaka ar tuviniekiem norunāt kādu neitrālu frāzi, kas liecinātu par nopietnām briesmām.

“Neviens nebrauc skaistā ceļojumā nomirt, bet gadījumi var būt tādi, ka tos grūti iztēloties, tāpēc labāk nodrošināties.”

View this post on Instagram

Sleeplessness

A post shared by Māra Katarska (@marakatarska) on

View this post on Instagram

✌🏼 & ❤️

A post shared by Māra Katarska (@marakatarska) on

View this post on Instagram

Hope you are as happy as me right now 😁☺️✨

A post shared by Māra Katarska (@marakatarska) on

Uz augšu