Ratiņnieks nevar iepirkties Centrāltirgus tikko restaurētajā paviljonā! Letes ir tik augstas, ka laikam domātas “guliveriem”. Šādu ziņu “Facebook” izplatīja Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”. Lai precizētu, kādas ir apvienības pretenzijas, un meklētu risinājumu, trešdien, 23. janvārī, Centrāltirgus administrācija tiksies ar “Apeirona” pārstāvjiem.
“Pēc ilgstoša remonta pagājušajā nedēļā atkal tika atvērts Gastronomijas paviljons. Diemžēl apmeklētājus nepatīkami pārsteidza ļoti augstās letes, kuras laikam domātas “guliveriem”. Cilvēki, kuri lieto ratiņkrēslus, līdz tai aizsniegties nevar. Tāpat problēmas iepirkties varētu būt maza auguma cilvēkiem un bērniem,” raksta “Apeirons”.
Stiklotās vitrīnas, uz kurām saliktas cepumu kārbas un sastutēti maizes kukulīši, patiesi šķiet grūti aizsniedzamas pat vidēja garuma cilvēkam.
TVNET jau rakstīja, ka Gastronomijas paviljons pēc vairāk nekā divu gadu rekonstrukcijas apmeklētājiem durvis vēra 15. janvārī. Tomēr pārkārtošanās vēl turpinās. Tirgus mārketinga un komunikācijas daļas vadītājs Aleksandrs Šuņins pauda, ka paviljonā rit pirmās darba dienas un labākie vides risinājumi, gan pircējiem, gan tirgotājiem vēl tiek pielāgoti. Tiekoties ar “Apeirona” pārstāvjiem, tikšot kopīgi domāts, kā cilvēki ratiņkrēslos varētu ērti iepirkties. Šuņins uzsvēra, ka Centrāltirgus sevi pozicionē kā sociāli atbildīgu uzņēmumu.
Tikmēr Invalīdu un viņu draugu organizācijas pārstāvji pamanījuši, ka “neērtības ir arī pārdevējām, kuras, lai varētu normāli apkalpot pircējus, stāv uz dažādiem improvizētiem paaugstinājumiem, kas varētu būt bīstami”.
“Apeirona” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis informē, ka tirdzniecības vietās un klientu apkalpošanas centros letes augstumam nevajadzētu pārsniegt 80 cm, bet Gastronomijas paviljonā letes virsma ir vismaz 120 cm augsta.
Šuņins skaidro, ka pārdevēju atrašanās uz paaugstinājuma saistīta ar tehniskajām un sanitārajām prasībām un tam nav saistības ar to, ka pārdevēji nevarētu aizsniegt leti.
“Lai arī paviljonā ir ēdināšanas zona, tuvumā esošās tualetes ratiņkrēslos nav pieejamas. Problēmas joprojām sagādā arī uzbraukšana uz tilta pāri kanālam. Slīpums tur ir par stāvu,” raksta apeironieši.
Centrāltirgus pārstāvis saka, ka problēmas jāapzina visiem kopā un jāizvērtē plusi un mīnusi.
Gastronomijas paviljona rekonstrukcija izmaksāja ap 1, 7 miljoniem eiro, bet, ņemot vērā, ka darbi turpinās, rezultātā izmaksas varētu sasniegt divus miljonus eiro. Gastronomijas paviljona tirdzniecības zāles atjaunošanu, tirdzniecības mēbeļu un aukstuma apgādes vitrīnu iegādi, kā arī montāžu un apkopi veica sabiedrība "IMG&Buildimpeks".
Patlaban sākta demontāža Piena paviljonā, kas uz Zivju paviljona rekonstrukcijas laiku tiks pielāgots zivju tirgošanai. Šobrīd piena produktu tirgotāji pārcēlušies uz atjaunoto Gastronomijas paviljonu.
Komunikācijas nodaļas vadītājs atgādina, ka tirgus tik plašu rekonstrukciju, kāda norit šobrīd, nav piedzīvojis 80 gadus.
Kopš 20. gadsimta 30. gadiem līdz pat mūsdienām Rīgas Centrāltirgus tiek uzskatīts par lielāko Eiropā.
Tā platība ir septiņi hektāri, bet pazemes pilsētiņas labirinti izpletušies zem tirgus. Centrālā eja vien ir 350 metru gara.
Tirgu sāka būvēt 20. gadsimta sākumā, un tas pārdzīvojis divus pasaules karus. 1998. gadā Rīgas Centrāltirgus teritorija iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.