Saeima apstiprina Kariņa valdību

FOTO: LETA

Saeimā trešdien deputāti apstiprināja Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība) jauno valdību.  Pirmajās 100 dienās pēc Saeimas vēlēšanām 6. oktobrī jaunievēlētie politiķi nekautrējās izrādīt savu nespēju un nevēlēšanos vienoties par jaunās valdības vadītāju un ministru amatiem, dodot priekšroku personiskajām un partiju sponsoru iegribām. Nupat Krišjānis Kariņš ir ieguvis Saeimas vairākuma atbalstu un ir apņēmības pilns beidzot ķerties pie valsts pārvaldīšanas grožiem. Būsim vērīgi un nenogurstoši sekosim procesiem, jo tie esam mēs paši, kuru labā strādā visi ievēlētie politiķi!

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - "Jaunās Vienotības" (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Par Kariņa valdību balsoja 61 deputāts, pret - 39.

Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot "KPV LV". No "KPV LV" deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Saskaņa".

Partiju apvienība "Jaunā Vienotība", politiskā partija "KPV LV", Jaunā konservatīvā partija, partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ir vienojušās kopīgi strādāt valdībā, kuras mērķi, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju labklājību, būs eiroatlantiskā kursa stiprināšana, fiskālā disciplīna, bezkompromisu tiesiskums, nevienlīdzības samazināšana un tautas ataudze, teikts jaunās valdības deklarācijā.

Kariņa veidotās valdības galvenās prioritātes – finanšu sistēmas sakārtošana, tiesiskuma stiprināšana, OIK atcelšana un demogrāfiskās situācijas uzlabošana

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būs finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā.

“Valdībai ir jāliek stingrs pamats un jānosprauž skaidri mērķi Latvijas attīstībai līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu noteiktos mērķus, nepieciešams dialogs starp dažādām sabiedrības grupām un vienošanās par valsts attīstības prioritātēm un līdzekļiem to sasniegšanai, kā arī vispusīgs apstiprināts Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam,” teikts “Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”.

Koalīcijas partiju ministru amatu sadalījums

"Jaunajai Vienotībai" valdībā bez premjera būs finanšu un ārlietu ministra amati. Par finanšu ministru kļuvis Jānis Reirs, kurš līdz šim jau pildījis gan finanšu, gan labklājības ministra pienākumus. Ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt Edgars Rinkēvičs.

No jaunās konservatīvās partijas par tieslietu ministru izvēlēts Jānis Bordāns, kurš būs arī premjera biedrs, kurš šo amatu ieņēmis pirms pieciem gadiem. Satiksmes ministra amatam virzīts transporta nozares eksperts Tālis Linkaits, bet izglītības un zinātnes ministra amatam - pedagoģijas profesore Ilga Šuplinska. Ne Linkaitam, ne Šuplinskai nav pieredzes politiskos amatos, savulaik vēstījuši mediji.

"Attīstībai/Par!" uzņemsies aizsardzības ministra amatu. Partija tam virzījusi Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs un ir bijis aizsardzības un ārlietu ministrs. Veselības ministra amatam virzīta bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele. Juris Pūce - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Pūce iepriekš bijis valsts sekretārs Ekonomikas ministrijā.

"KPV LV" iedalīto Iekšlietu ministrijas ministrs būs advokāts Sandis Ģirģens. Ekonomikas ministriju vadīs Ralfs Nemiro, bet Labklājības ministriju – Ramona Petraviča.

Nacionālā apvienībai iedalītajās ministrijās - kultūras ministe Dace Melbārde, bet Zemkopības ministra krēslā – šā brīža VARAM ministru, bijušo satiksmes un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu.

Nemiro parādsaistības - 47 320 eiro

Nemiro deklarācijā pie informācijas, kuras mērķis ir paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai citus apstākļus, kuri var izraisīt mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas deklarācijas iesniedzēja amata pienākumos ietilpstošas darbības veikšanā, norādījis, ka viņam ir parādsaistības pret parādu atgūšanas uzņēmumu SIA "Gelvora", bet tās ir solidāras ar Edgaru Martinsonu.

No Nemiro deklarācijas izriet, ka viņam 2017.gada beigās nebija uzkrājumu, kas pārsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Ekonomikas ministra amata kandidātam kopīpašumā piederēja zeme Valgundes pagastā. Tāpat viņa valdījumā bija 2007.gada izlaiduma motocikls "Kawasaki ER-6N", 2003.gadā ražota automašīna "SAAB 9-5" un 2006.gadā ražota automašīna "SAAB 9-5".

Nemiro deklarācijā norādījis, ka viņš ir valdes loceklis SIA "ECB Assets". Tāpat publiska informācija liecina, ka Nemiro ir sadarbības partneris zvērinātu advokātu birojā "Rebenoks&Vilders". Advokātu biroja partneris Pāvels Rebenoks patlaban ir zāļu ražotāja "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs.

Tāpat Nemiro bijis advokāts zvērinātu advokātu birojā "Ludis Sakne", ieņēmis jurista amatu uzņēmumā "Darts Gard", kā arī 2000.gadu sākumā bijis jurists Ekonomikas ministrijā un jurista palīgs Nodarbinātības valsts aģentūrā.

VID anonīmi informēts par pārkāpumiem labklājības ministres kandidātes Petravičas vīra uzņēmumā

"Jebkurā šādā gadījumā VID izvērtē saņemto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un lemj (veic) par nepieciešamo, normatīvajos aktos noteikto, kontroles pasākumu īstenošanu," nesen pauda VID.

Kompānijas "Monēta" pamatdarbība ir mazumtirdzniecība ar pārtikas un primārās nepieciešamības precēm un transporta pakalpojumi. Uzņēmumam ir pieci veikali Saldus novadā.

Kompānija "Monēta" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2956 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Petravičs.

Valdības prioritātes

Jaunās valdības darba prioritātes – finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā.

Valdībai ir jāliek stingrs pamats un jānosprauž skaidri mērķi Latvijas attīstībai līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu noteiktos mērķus, nepieciešams dialogs starp dažādām sabiedrības grupām un vienošanās par valsts attīstības prioritātēm un līdzekļiem to sasniegšanai, kā arī vispusīgs apstiprināts Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam, minēts deklarācijā.

Valdības kopīgais mērķis ir radīt apstākļus, lai tautsaimniecība turpinātu pāreju uz inovatīvu, augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu, ieguldot cilvēkkapitālā, kāpinot produktivitāti, palielinot investīciju apjomu un valsts konkurētspēju pasaules tirgū. Ilgtermiņā veidosim Latviju kā talantu valsti ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, vienojusies valdība.

Paredzēts stiprināt Latvijas konkurētspēju transporta nozarē, veidojot Rīgu kā vienu no Ziemeļeiropas centriem, un turpināt Rail Baltica projektu. Veicināt videi draudzīgu politiku un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

“Palielināsim atjaunojamo energoresursu izmantošanu un paaugstināsim energoefektivitāti, lai samazinātu atkarību no importētajiem energoresursiem. Veidosim saprotamu un taisnīgu nodokļu politiku, lai sekmētu visu šo mērķu sasniegšanu. Par prioritāti izvirzām finanšu sektora sakārtošanu un starptautiskās reputācijas atgūšanu kā pamatu turpmākajai nozares attīstībai, kas ir neatņemama globāli integrētas tautsaimniecības izaugsmes sastāvdaļa, minēts deklarācijā.

Pret valdību balsojoši deputāti netikšot uzskatīti par koalīcijas sastāvdaļu

Tie deputāti, kas Saeimas balsojumā balsos pret Kariņa (JV) valdību, netiks uzskatīti par koalīcijas sastāvdaļu, iepriekš paziņojis Kariņš.

Atbildot uz jautājumu par to, kādas sekas būs tiem deputātiem, kas Saeimas balsojumā balsos pret Kariņa valdību, premjera amata kandidāts minēja, ka par sekām būs jālemj deputātu pārstāvētajai frakcijai, savukārt no koalīcijas puses viņi netiks uzskatīti par koalīcijas sastāvdaļu. "Vēl nav runāts par Saeimas atbildības jautājumiem, tādēļ nevarētu vēl teikt, vai šādi cilvēki zaudētu vadošus amatus Saeimas komisijās," piebilda politiķis.

Partijas "KPV LV" deputāte Linda Liepiņa, kura vada arī Saeimas Pieprasījumu komisiju, iepriekš ir paziņojusi, ka viņa neatbalstīs Kariņa valdību. Taujāts, vai Saeimas komisijas vadītāja amatā varētu būt cilvēks, kurš neatbalsta valdību, Kariņš sacīja, ka šādas prakses nav. Viņš arī norādīja, ka nebūtu pārsteigts, ja saistībā ar šo komisijas vadītāju "notiktu kāda maiņa".

"Tas topošās koalīcijas ietvaros nav apspriests un līdz šim nav runāts par Saeimas amatiem. Pēc balsojuma Saeimas deputāti lems, kā vislabāk savu darbību organizēt un kārtot," uzsvēra premjera amata kandidāts.

SAB sācis vērtēt Kariņa topošās valdības locekļu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai

Birojs apliecinājis, ka ministru kandidātu izvērtēšana tiks veikta maksimāli īsā laikā. Maura gan piebilda, ka pieeja valsts noslēpumam joprojām ir spēkā tiem Kariņa topošās valdības ministru amata kandidātiem, kuri ieņem amatus jau pašreizējā valdībā.

SAB direktors Jānis Maizītis iepriekš publiski skaidroja, ka SAB veiktās personu pārbaudes parasti tiek pabeigtas aptuveni divu mēnešu laikā. Likums paredz, ka pārbaudes maksimālais termiņš ir trīs mēneši, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Negatīvu SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un pēc tam arī tiesā, līdz ar to kopējais termiņš, kurā izskata šādus jautājumus, pēc Satversmes tiesas sprieduma pielaižu jautājumā ir pieaudzis.

SAB pārstāve arī apliecināja, ka patlaban spēkā esošas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir astoņiem Saeimas deputātiem. 34 deputāti ir iesnieguši nepieciešamo dokumentāciju un patlaban SAB notiek viņu pārbaude.

Pieciem deputātiem speciālā atļauja ir atteikta iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā. 40 Saeimas deputātiem speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu nav nepieciešama un šāds pieprasījums SAB nav saņemts.

Parādnieks premjera padomnieka amatā varētu saņemt 2000 eiro mēnesī

13. Saeimā neievēlētais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvis Imants Parādnieks kā Kariņa padomnieks demogrāfijas politikas jautājumos mēnesī varētu saņemt 2000 eiro.

No noteikumiem izriet, ka Ministru prezidenta padomnieks mēnesī vidēji saņem atalgojumu 2000 eiro bruto jeb pirms nodokļu nomaksas.

Tajā pašā laikā minētie noteikumi paredz arī iespēju saņemt piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Piemēram, piemaksa līdz 20% no mēnešalgas pienākas, ja amatpersona papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu vai pilda vakanta amata pienākumus.

Piemaksu līdz 30% no mēnešalgas var saņemt, ja amatpersona papildus saviem tiešajiem pienākumiem pilda vēl citus amata pienākumus. Piemaksa līdz 40% no mēnešalgas pienākas kompetentāko amatpersonu motivēšanai, bet vienreiz gadā iespējams saņemt prēmiju 75% vai 65%, vai 55% apmērā no mēnešalgas, atkarībā no darba izpildes novērtējuma.

Uz augšu