Pasaulei priekšā grūts laiks, mēģinot panākt vienošanos par kodolieroču un raķešu neizplatīšanu

Artis Pabriks

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

ASV un Krievijas izstāšanās no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT) nozīmē, ka pasaules diplomātijai priekšā būs garš un grūts laiks, mēģinot panākt vienošanos par kodolieroču un raķešu neizplatīšanu, aģentūrai LETA pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

ASV piektdien paziņoja, ka izstājas no divpusējā līguma, apsūdzot Krieviju, ka tā ir izstrādājusi bruņojumu, pārkāpjot lūgumā noteiktos ierobežojumus. Savukārt Krievija šos pārmetumus noraida. Sestdien tā paziņoja, ka, atbildot uz ASV izstāšanos no INFT, arī aptur savu dalību tajā un sāk darbu pie jaunu raķešu veidu izstrādes.

"Runājot par šo līgumu - es viņu redzu plašākā kontekstā kopumā ar Krievijas pēdējo gadu vispārējo uzvedību starptautiskajā arēnā. Tas nozīmē, ka Krievijas vadošās aprindas principā iziet uz situāciju, kur viņas izaicina līdz šim pastāvējušās starptautisko tiesību normas un līgumus," skaidroja Pabriks.

Viņš norādīja, ka INFT pārkāpšana ir tikai viens no piemēriem tam, ka Krievija ir gatava starptautiskos līgumus lauzt.

"No šāda viedokļa ir saprotama ASV vadības reakcija, jo kāda jēga ir pieturēties pie līguma, ja otra puse to pārkāpj? Un Krievija pēc mūsu un mūsu rietumu sabiedroto rokās esošās informācijas ar raķešu izvietošanu, izmēģinājumiem un ražošanu patiesībā ir šo līgumu jau diezgan sen pārkāpusi. Tas ir fakts," pauda aizsardzības ministrs.

Pabriks skaidroja, ka ASV un to prezidents Donalds Tramps jau pirms aptuveni pus gada brīdināja - ja Krievija nepārtrauks "šo te uzvedību", tad ASV nāksies izstāties.

"Būtībā tas ir taktikas jautājums, kā rīkoties - neviens nešaubās, ka Krievija ir šo līgumu pārkāpusi, bet taktikas jautājums ir, kā labāk rīkoties. "Maigā taktika" līdz šim bieži nav vedusi pie kaut kāda progresa attiecībās ar Krieviju, jo pieredze rāda, ka Krievija pārāk neciena tos, kas maigi attiecās un piekāpjas - iedod mazo pirkstiņu, viņi paņem pus roku, iedod pus roku, paņems visu roku. No šāda viedokļa ASV reakcija ir saprotama," pauda ministrs.

Viņš stāstīja, ka pasaules diplomātijai priekšā būs garš un grūts laiks, mēģinot atkal nosēsties pie galda un panākt "daudz maz jēdzīgu" vienošanos par kodolieroču un raķešu neizplatīšanu.

Jautāts par šīs situācijas ietekmi uz Latviju, Pabriks pauda, ka šie pārkāpumi kopumā tieši Latviju neapdraud.

"Latvija un Baltija, un šis reģions arī bez šīm raķetēm vienmēr ir bijis pakļauts visu citu Krievijas arsenālā esošo ieroču uzbrukumam. Līdz ar to uz mums tas tieši neattiecas. Drīzāk tā ir "auksta duša" Rietumeiropas valstīm, jo tām ir jāsaprot, ka Krievijai tālāk attīstot šos ieročus bez ierobežojumiem, tās tiek pakļautas lielākam riskam," skaidroja Pabriks.

Viņš uzskata, ka šīs konkrētās raķetes rada lielāku draudu tieši Rietumeiropai, bet līguma neievērošana un jauna līguma nenoslēgšana tālāk ir drauds bruņojumu eskalācijai bez nekādiem ierobežojumiem.

"Jautājums, kas ir labākais veids, kā atkal dabūt pie galda Krieviju un panākt rezultatīvu līgumu? Man personīgi liekas, ka vienkārša pakļaušanās un piekāpšanās, un aicināšana uz dialogu tikai dialoga dēļ līdz šim sarunās ar Krieviju nav bijusi pārāk auglīga. Līdz ar to es saprotu ASV izvēli, jo tas ir veids, kā pateikt Krievijai - nevarēs visu laiku braukt pāri pie sarkanās gaismas un uzskatīt, ka nekas nekad nebūs un mēs visu tāpat turpināsim," pauda aizsardzības ministrs.

Jau ziņots, ka INFT 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.

Saskaņā ar šo līgumu aizliegtas kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem.

ASV uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729.

Uz augšu