Starptautiskais nosodījums un iespējamā reputācijas sabojāšana Krieviju neuztrauc. Taču tā bija lieliska iespēja parādīt, kurš ir situācijas noteicējs.
Krievija nodemonstrēja, ka var nesodīti apdraudēt visus starptautiskās kuģošanas likumus - pamatvērtības, uz kurām balstās jūras tirdzniecība pasaulē.
Kerčas incidents, starp citu, nodemonstrēja, ka Krimas tiltam bez transporta funkcijas ir arī citas - noenkurojot starp tā balstiem vienu tankkuģi, iespējams pilnībā bloķēt kuģu satiksmi šaurumā.
Jā, turklāt būs ļoti interesanti pavērot, vai Krievijai izdosies īstenot iecerēto dzelzceļa līnijas izbūvi pāri šim tiltam. Pastāv aizdomas, ka tilta konstrukcijas un šauruma grunts dēļ tas nav iespējams. Šāds iznākums būtu vēl viens fakts par labu pieminētajai placdarma paplašināšanai līdz Dņepras kreisajam krastam.
Turklāt Krimā ir ļoti lielas problēmas ar ūdensapgādi. Ūdens trūkums vēsturiski ir bijis viens no būtiskākajiem ieganstiem karu sākšanai, gluži tāpat kā jūras šaurumi tradicionāli vienmēr ir bijuši konflikta zonas.
Tādējādi situācija ir visai kritiska - okupēta teritorija (Krima), kas ir piebāzta ar ieročiem, izjūt elektrības un ūdens trūkumu, tilts, jūras šaurums - kā gan tādā vietā kaut kas varētu nosacīti nesprāgt?
Taču šis gadījums uzskatāmi pierādīja - pat ja tie divi ukraiņu kuteri būtu nogremdēti, starptautiskā sabiedrība neko nevarētu ietekmēt.
Kas, tavuprāt, sagaidāms Ukrainā tuvākajā nākotnē?
Nevienam nav kristāla bumba, lai ieskatītos nākotnē, taču ir apstākļi, kas nosaka lietu virzību. Kara vai lielas militāras operācijas sākšanai ziema un pavasaris neder. It īpaši Ukrainas stepē - šķīdonis apgrūtina tehnikas pārvietošanos. Tāpēc, manuprāt, līdz pavasara beigām, ņemot vērā arī gaidāmās vēlēšanas, ir iespējamas provokācijas vai lokāli saasinājumi, bet liela militāra operācija ir mazticama.