/nginx/o/2018/12/07/11636710t1h0e8c.jpg)
ASV un Krievijas divpusējais līgums par vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), kurā dalību šomēnes apturējušas abas puses, bija novecojis, jo neietvēra citas kodolvalstis, izteikusies Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, aicinot pasaules lielvalstis izstrādāt jaunus bruņojuma kontroles līgumus, lai nākotnē nepieļautu bruņošanās sacensību.
"Atteikties no līguma, kas bija novecojis un netika ievērots, nav liela bēda. Bēdīgi varētu būt tas, ka pēc šā līguma mums pagaidām palikusi tukša vieta, proti, tā vietā nav nekādu citu drošības garantiju," viņa sacījusi žurnālistiem Jonavas rajona Ruklā, kur pirmdien bija sarīkota ceremonijā par godu otrajai gadskārtai, kopš Lietuvā dislocēts Vācijas vadītais NATO starptautiskais bataljons.
"Pasaule ir mainījusies - šodien mēs runājam ne tikai par Krieviju, nākotnē acīmredzot būs jāiekļauj arī citas lielās valstis, kurām ir atomieroči. Lai pasaule nesāktu bruņošanās sacensības, ir vajadzīgi jauni un pilnīgi citādi soļi nekā tie, par kuriem parakstījāmies pirms 30 gadiem," uzsvērusi Lietuvas prezidente.
Kā ziņots, ASV piektdien paziņoja, ka sāk izstāšanās procedūru no INF līguma, kas tiks pabeigta sešu mēnešu laikā, ja vien Krievija no savas puses neatsāks līgumu ievērot, Vašingtona apsūdz Krieviju, ka tā izstrādājusi bruņojumu, pārkāpjot līgumā noteiktos ierobežojumus.
Krievija, kas šīs apsūdzības noraida, sestdien pavēstīja, ka arī aptur savu dalību līgumā un sāk darbu pie jaunu raķešu veidu izstrādes.
Kā uzsvērusi Lietuvas prezidente, pasaulei ir seši mēneši laika, lai izlemtu, kas mums visiem kopā darāms ar globālajiem drošības izaicinājumiem.
Jautāta, vai Lietuvā drošības dēļ būtu jāizvieto vidēja darbības rādiusa raķetes ar kodolierīcēm, Grībauskaite atbildējusi, ka tas nebūtu mērķtiecīgi.
"Pašreizējās tehnoloģijas un raķešu darbības rādiusi ir tādi, ka izkaisīt raķetes pa atsevišķām valstīm, šķiet, būtu pavisam novecojis drošības risinājums," viņa spriedusi, paužot pārliecību, ka NATO nebūtu jāpiedalās bruņošanās sacensībās.
"Mūsu mērķis ir aizstāvēt un nosargāt savas valstis, nevis radīt uzbrukuma ieročus," izteikusies Grībauskaite.
INFT 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs. Šis līgums aizliedz kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem. ASV uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729.