Satraukumu izraisījuši Eiropas Savienības (ES) mēģinājumi sakārtot autortiesību jautājumus internetā. Vietām tiek celta trauksme par to, ka jaunas direktīvas dēļ eiropieši vairs nevarēs skatīties klipus vietnē "YouTube" vai ka tā aizliegšot "mēmes" - humoristiskos attēlus, kolāžas un komiksus, kas kādreiz uzjautrinājušas ikvienu interneta lietotāju. TVNET pēta, kas ir strīdīgi vērtētā direktīva un kādas pārmaiņas tā varētu nest.
Direktīva par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū uzliek lielajām vietnēm - tādām kā "YouTube", "Facebook" un "Twitter" - lielāku atbildību par to, lai to platformās netiktu nelikumīgi publicēti ar autortiesībām aizsargāti materiāli. Līdz šim atbildība galvenokārt gūlās uz autortiesību turētājiem, piemēram, pamanot savus materiālus kādā no šīm vietnēm, aizsargāto audio, video un rakstīto materiālu īpašnieki varēja pieprasīt to izņemšanu. Taču direktīvas mērķis ir likt pašām platformām kontrolēt savu saturu, norāda tehnoloģiju portāls "Wired".
Vislielāko satraukumu izraisījis direktīvas 13.pants, kas paredz, ka pakalpojumu sniedzēji (proti, interneta platformas), kas lielā apjomā glabā lietotāju augšupielādētos materiālus, nodrošina to atbilstību autortiesību likumiem. Uzmanību izpelnījies arī 11.pants, kas varētu ierobežot interneta agregatoru (piemēram, "Google News") iespējas izmantot mediju saturu, - tas izpelnījies neoficiālu palamu "hipersaišu nodoklis".
Kā pagājušā gada septembrī norādīja Eiropas Parlamenta (EP) preses birojs Latvijā, EP nostāja paredz, ka lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem būs jāmaksā māksliniekiem un žurnālistiem par to darbu izmantošanu (direktīva neattiecas uz mazajām un mikroplatformām). Tas darīts, lai nodrošinātu satura ražotājiem - dziesmu autoriem, žurnālistiem - godīgāku atlīdzības sistēmu. Digitālā enciklopēdija "Wikipedia" ir izņēmums.
Līdz šim tādām interneta platformām kā "YouTube" un "Facebook" dota brīva vaļa, jo tās būtībā neatbild par saturu, ko lietotāji augšupielādējuši. Ja autortiesību turētājs pamana bez savas piekrišanas publicētus aizsargātos materiālus, platformām ir pienākums tos izņemt, bet tas arī viss. Direktīvas aizstāvji argumentē, ka līdzšinējā sistēma ir negodīga, jo ar autortiesībām aizsargātie materiāli - dziesmas, videoklipi, teksti u.tml. - tiek patērēti, autoriem par to nesaņemot pienācīgu atalgojumu.
Direktīva paredz, ka lielajām platformām nāksies efektīvāk uzmanīt, lai tajās neparādās ar autortiesībām aizsargāti materiāli. Taču to īstenot praksē būtu sarežģīti, jo tādā gadījumā vietnēm vajadzētu pārbaudīt katru lietotāja augšupielādēto satura vienību - vai nu ar algoritmu, vai arī reālu darbinieku palīdzību. 13.pants par "mēmju aizliegumu" iesaukts tāpēc, ka teorētiski par jaunās direktīvas upuriem varētu krist humoristiskās "mēmes", kurām pamatā nereti ir ar autortiesībām aizsargāti attēli. Direktīvas aizstāvji skaidro, ka "mēmes" ir parodijas un līdz ar to direktīva uz tām neattiecas. Bet kā algoritms varētu šīs kategorijas nošķirt?
Nav brīnums, ka diskusijās par autortiesību direktīvu izveidojušās divas konfliktējošas nometnes - intelektuālā īpašuma autortiesību turētāji pret lielajām interneta platformām. "YouTube" izmanto banerus ar mirkļbirku #saveyourinternet ("izglāb savu internetu"), kas aizved lietotājus uz vietni, kurā izskaidroti uzņēmuma iebildumi pret 13.pantu.
"Iedomājieties, ka jūs nevarētu noskatīties savus iemīļotos video," norāda "YouTube". Kompānija draud, ka direktīva varētu ietekmēt 35 miljonus "YouTube" kanālu - ja autortiesību statuss nav zināms, tad tos vienkārši varētu bloķēt ES teritorijā. Pagaidām gan tās ir tikai spekulācijas un iebaidīšanas taktika, jo direktīvas galīgais teksts vēl nav pieņemts. Maz ticams, ka "YouTube" patiešām spers šādu soli, jo tādā veidā platforma zaudētu miljoniem lietotāju, kuru skatījumi uzņēmumam ģenerē peļņu no reklāmām.
"Google" kampaņa ar saukli "Together for Copyright" ("Kopā par autortiesībām") argumentē, ka no informācijas un radošo materiālu pieejamības internetā ieguvēji esot visi, un mudina atrast "labāku veidu", kā uzlabot autortiesību likumus Eiropā.
"Facebook" pārstāvošās organizācijas brīdina, ka Eiropai draudot vēl nepieredzēta cenzūra.
Tik asa reakcija nav pārsteidzoša, jo direktīva apdraud lielo interneta platformu biznesa modeli, paaugstinot to izdevumus.
Lai arī direktīva septembrī guva EP deputātu atbalstu ar 438 balsīm pret 226, 39 deputātiem atturoties, vēl tāls ceļš ejams, lai tās idejas tiktu iestrādātas dalībvalstu likumdošanā. Eiropas institūcijām vēl jāvienojas par galīgo direktīvas tekstu, kas neizdevās šā gada janvārī. Tā kā jau maijā gaidāmas EP vēlēšanas, iespējams, ka sarunas turpinās nākamais deputātu sasaukums. Tikai pēc direktīvas galīgās versijas pieņemšanas to sāks iestrādāt dalībvalstu likumdošanā.
Ņemot vērā, ka joprojām pastāv daudz neskaidrību par to, kā interpretēt un praktiski ieviest direktīvā iekļautās idejas, grūti teikt, kādā veidā tā iespaidos lietotājus. Taču skaidrs, ka tā uzliks papildu pienākumus un radīs lielākus izdevumus interneta agregatoriem un platformām.
Pašreizējā situācijā, kad "YouTube" vai "Facebook" lietotājs platformā var ielādēt teju jebko un vietne par to neatbild, visvairāk cieš tieši autortiesību īpašnieki - viņu darba augļi tiek izplatīti, bet atlīdzība netiek maksāta. Nav šaubu, ka šī situācija jārisina. Bet jautājums, kādā veidā, joprojām līdz galam nav atbildēts.
/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)