El Čapo: ietekmīgākais narkobarons pasaulē, kurš zaudēja visu (1)

Lielbritānijas raidorganizācija BBC un ASV medijs CNN apkopojuši informāciju par bēdīgi slaveno narkobaronu.

Kas viņš ir?

Hoakins Gusmans dzimis Meksikas Sinaloas štatā lauksaimnieku ģimenē.

Meksikas amatpersonas publiskojušas pretrunīgu informāciju par Gusmana dzimšanas datiem. Saskaņā ar vienu no versijām Gusmans dzimis 1957.gada 4.aprīlī, bet saskaņā ar otru – 1954.gada 25.decembrī.

Gusmans bijis precējies vismaz trīs reizes. Gusmana pašreizējā sieva ir Emma Koronela Aispuro, kuru viņš apprecēja 2007.gadā.

Tiek uzskatīts, ka Gusmanam ir 12 vai 13 bērni.

El Čapo nozīmē “Īsais”. Šādi viņš iesaukts sava nelielā auguma dēļ. Gusmans ir 1,64 metrus garš.

Pirmā saskare ar narkotiku biznesu Gusmanam bijusi pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad viņš kopā ar saviem brālēniem audzējis marihuānu un strādājis magoņu laukos.

Kopš tā laika viņš pakāpeniski, bet pārliecinoši veidojis savu karjeru Meksikas narkotiku noziedzīgajos grupējumos.

Gusmana karjeras straujā izaugsme aizsākās septiņdesmito gadu beigās, kad viņš darbojās toreiz varenajā Gvadalaharas kartelī, ko izveidoja Migels Anhels Fēlikss Galjardo, kas pazīstams ar iesauku “Krusttēvs”.

Pēc Galjardo aresta astoņdesmitajos gados Gvadalaharas kartelis sadalās vairākos grupējumos, un Gusmans kļūst par Meksikas ziemeļrietumos bāzētā Sinaloas karteļa vadoni.

Laika gaitā El Čapo kļuva par vienu no lielākajiem narkotiku kontrabandistiem pasaulē.

2009.gadā viņš arī tika iekļauts biznesa žurnāla “Forbes” veidotajā miljardieru sarakstā. “Forbes” viņa īpašumus novērtēja vismaz viena miljarda ASV dolāru vērtībā, tomēr Gusmana patieso īpašumu vērtību diez vai jebkad izdosies noskaidrot.

Gusmans ticis iekļauts arī pasaules ietekmīgā cilvēku sarakstā.

Saskaņā ar ASV Tieslietu ministrijas paziņojumiem, Gusmans bija uzskatāms par ietekmīgāko narkotiku kontrabandistu pasaulē.

Tikmēr Meksikas ģenerālprokuratūra Gusmanu raksturojusi kā egocentrisku un narcistisku, vērīgu un neatlaidīgu, stingru un sīkumainu, kā arī diskriminējošu cilvēku.

Sinaloas kartelis uzskatāms par vienu no pasaulē ienesīgākajiem, vardarbīgākajiem un ietekmīgākajiem narkotiku karteļiem pasaulē. Kartelis nodarbojas ar marihuānas, kokaīna, heroīna un metamfetamīna izgatavošanu un piegādēm, un tā apgrozījums mērāms miljardos dolāru.

Sinaloas kartelis kontrolē 40-60% visas narkotiku plūsmas caur Meksikas teritoriju un tā ieņēmumi gadā veido aptuveni 3 miljardus ASV dolāru.

Gusmana ietekme bija tik liela, ka karteli viņš turpināja vadīt pat pēc nonākšanas cietumā.

El Čapo ir zināms kā sarežģītas tuneļu sistēmas izmantotājs, kas viņam ir palīdzējis ilgstoši veiksmīgi izvairīties no notveršanas.

Tuneļus plaši izmantoti arī Sinaloas kartelī, lai pa tiem transportētu lielus apjomus narkotiku.

Lielā mērā patiecoties tuneļiem, gan Gusmans, gan viņa vadītais kartelis ieguva tik lielu varu.

2014.gadā El Čapo esot dižojies, ka viņš ir nogalinājis 2000 līdz 3000 cilvēku.

Par pasaules ietekmīgāko narkobaronu kļuvušajam vīram ir minimāla izglītība – viņš skolu apmeklējis vien trīs gadus.

Kā viņam izdevās divreiz izbēgt no cietuma?

Pirmo reizi Gusmans tikai aizturēts 1993.gadā Gvatemalā, bet vēlāk izdots Meksikai. Tur viņam par narkotiku kontrabandu, kukuļdošanu un dalību noziedzīgā grupējumā tika piespriests 20 gadu cietumsods.

Cietumsodu El Čapo izcieta Puente Grandes stinga režīma cietumā, no kura viņš 2001.gada janvārī izbēga.

Tiek uzskatīts, ka no cietuma viņš izkļuva, paslēpies veļas grozā, un viņa plāna īstenošanā piedalījās arī cietuma apsargi, kurus El Čapo iepriekš bija uzpircis. Bēgšanas plāna īstenošana Gusmanam esot izmaksājusi vismaz 2,5 miljonus ASV dolāru.

Nākamos 13 gadus El Čapo pavadīja bēguļojot, tajā pašā laikā konsolidējot savu noziedzīgo impēriju.

Otro reizi Gusmans tika noķerts 2014.gada februārī Meksikas Sinaloa štatā, un vēlāk nogādāts Altiplano cietumā Meksikas centrālajā daļā.

2015.gada jūlijā Gusmans izbēga atkal - šoreiz izmantojot 1,5 kilometrus garu tuneli, kas tika izraksts tieši zem viņa kameras.

Arī šī bēgšana bija ļoti rūpīgi izplānota, un arī šajā reizē Gusmans varēja paļauties uz korumpētiem cietuma darbiniekiem, piemēram, cietumā neviens nepievērsa uzmanību tam, ka no Gusmana kameras bija dzirdams skaļš troksnis, kas varēja liecināt par tuneļa rakšanu.

Šoreiz gan brīvībā Gusmans pavadīja krietni mazāku laiku nekā pirmajā reizē – viņš tika notverts 2016.gada janvārī Sinaloa štatā.

Narkobarona aizturēšanas laikā tika nogalināti pieci viņa miesassargi.

Savukārt gadu vēlāk Gusmans tika izdots ASV.

Pagājušā gada novembrī Ņujorkā sākās Gusmana tiesāšana.

Zvērināto tiesa Gusmanu šonedēļ atzina par vainīgu dažādos noziegumos, tostarp narkotiku kontrabandā, naudas atmazgāšanā un ieroču glabāšanā.

Par šiem noziegumiem El Čapo draud mūža ieslodzījums.

Trīs mēnešus ilgajā prāvā liecības sniedza gan Gusmana bijusī sieva, gan vairākas viņa mīļākās, gan bijušie Sinaloas karteļa locekļi.

Kāda ir viņa reputācija?

Meksikā ir bijuši daudzi rūdīti narkobaroni, tomēr pat viņu vidū Gusmans ieguva brutāla un bezbailīga noziedznieka statusu, kura vadītā karteļa asiņainie narkotiku kari gan ar Meksikas varas iestādēm, gan citiem grupējumiem aiz sevis atstāja tūkstošiem mirušu cilvēku.

Neskatoties uz vardarbīgo dabu, daudzi Meksikas iedzīvotāji, it īpaši Sinaloa štatā, uzskata El Čapo par varoni, kuram veltītas neskaitāmas narkobaronu slavinošas balādes jeb “narcocorridos”.

Simpātijas Gusmans ieguva, izrādot rūpes par parastajiem cilvēkiem.

Par Gusmana reputāciju liecina arī tas, ka 2015.gada oktobrī, laikā, kad viņš bēguļoja, Gusmans sniedza interviju slavenajam Holivudas aktierim Šonam Pennam.

Šī intervija vēlāk tika publicēta slavenajā žurnālā “Rolling Stone” un tajā El Čapo uzsver: “Es piegādāju vairāk heroīna, metamfetamīna, kokaīna un marihuānas nekā kāds cits jebkur pasaulē. Man ir vesela zemūdeņu, lidmašīnu, kravas automašīnu un laivu flote.”

Savu darbošanos narkotiku kontrabandas pasaulē Gusmans skaidrojis ar to, ka Meksikas ekonomikā neesot citu iespēju pienācīgi nopelnīt iztiku.

Par El Čapo brutalitāti liecina tas, ka vienā no viņa rezidencēm esot bijusi pat īpaša “slepkavību istaba”. Saskaņā ar Ņujorkas tiesā uzklausītajām liecībām, šī istaba esot bijusi aprīkota ar visu nepieciešamo, lai to pēc tam varētu ātri iztīrīt.

Savukārt kāds cits liecinieks stāstījis, ka Gusmans savus upurus pirms nogalināšanas mēdzis vispirms piekaut. Vienā gadījumā upuris nemaz nav ticis nogalināts, bet vienkārši apraksts dzīvs.

Reiz El Čapo bija ietekmīgākais narkobarons pasaulē, bet tagad viņam nav vairs nekā, un maz ticams, ka neticama izbēgšana no cietuma viņam varētu izdoties arī ASV.