"Bijām badā un burtiski ēdām zāli." "Islāma valsts" amerikāņu aģitatore lūdz iespēju atgriezties dzimtenē
Džihādisti zaudē teritoriju Sīrijā

Cīņa par "Islāma valsts" padzīšanu no pēdējā zemes pleķīša Sīrijas austrumos

FOTO: Reuters/ScanPix

24 gadus vecā ASV pilsone Hoda Mutana bija viena no "Islāma valsts" prominentākajām aģitatorēm, sociālajos tīklos aicinot izliet amerikāņu asinis. Turpinoties cīņai pret "Islāma valsti" Sīrijā, viņu notvēra ASV atbalstītie kurdu spēki, un tagad jaunā sieviete atrodas bēgļu nometnē ar 39 000 citu džihādistu sievu un bērnu. Tiek uzskatīts, ka Mutana ir vienīgā amerikāniete nometnē. Tagad viņa apgalvo, ka "dziļi nožēlo" pievienošanos teroristu grupējumam un lūgusi ļaut viņai atgriezties pie ģimenes Alabamas štatā, vēsta izdevums "The Guardian".

Atšķirībā no britu "Islāma valsts" līgavas Šamimas Begumas, kura grib atgriezties dzimtenē, nepaužot sevišķu nožēlu, Mutana stāsta, ka viņai internetā tikušas "izskalotas smadzenes", kā rezultātā viņa pievienojusies džihādistiem.

Sniedzot interviju bēgļu nometnē, kamēr viņai pie kājām spēlējas pusotru gadu vecais dēls, Mutana saka, ka viņa un viņas draugi uzskatījuši, ka seko islāma pamatprincipiem, kad pievienojās "Islāma valstij", taču tā neesot bijusi patiesība.

"Tas bija nezināšanas laiks. Mēs kļuvām par džihādistiem, ja gribat to tā saukt. Es domāju, ka rīkojos pareizi Dieva dēļ," stāsta Mutana.

FOTO: Reuters/ScanPix

Bēgļu nometnē atrodas apmēram 39 000 cilvēku - galvenokārt džihādistu sievas un bērni, kas pēc "Islāma valsts" teritoriju atkarošanas metās bēgt. Lēsts, ka nometnē ir aptuveni 1500 sieviešu un bērnu no ārvalstīm.

Savukārt džihādisti tikuši sagūstīti un atrodas ieslodzījumā. ASV prezidents Donalds Tramps lūdzis Eiropas valstis uzņemt vairāk nekā 800 Sīrijā sagūstītos "Islāma valsts" kaujiniekus, norādot, ka pretējā gadījumā Savienotās Valstis būs spiestas viņus atbrīvot. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss prasību raksturojis kā ļoti grūti izpildāmu.

Kad 2014.gada jūnijā "Islāma valsts" "kalifāts" bija maksimāli izpleties Sīrijā un Irākā, tas platības ziņā aptuveni līdzinājās Lielbritānijas teritorijai. Tagad "Islāma valsts" kontrolē ir mazāk nekā 1% no sākotnējām teritorijām.

Kopš Sīrijas Demokrātiskie spēki - alianse, kurā vadošā loma ir kurdiem - decembrī intensificēja ofensīvu, "Islāma valsts" kontrolēto teritoriju pametuši vairāk nekā 37 000 cilvēku.

GALERIJA: Cīņa par "Islāma valsts" padzīšanu no pēdējā zemes pleķīša Sīrijas austrumos

Mutana 2014.gada novembrī pēc vairākus mēnešus ilgas plānošanas aizlidoja uz Turciju, no kurienes devās uz Sīriju. Ģimene par viņas nodomiem neesot zinājusi. 

Viņa apmetās Rakā - vienā no "Islāma valsts" galvenajiem centriem (otrs bija Mosula Irākā). Jaunā sieviete apprecējās ar austrāliešu džihādistu Suhanu Ramanu - pirmo no viņas trim vīriem.

Ramans 2015.gadā tika nogalināts kaujā, un Mutana pēc tam sociālajos tīklos musināja ASV dzīvojošos džihādisma ideju piekritējus noīrēt automašīnas un ar tām nobraukt tautiešus, īpaši "veterānus un patriotus". 2015.gadā vairāku mēnešu garumā Mutanas tvitera kontā turpinājās aicinājumi uz vardarbību. Viņa apgalvo, ka 2016.gadā esot zaudējusi ticību "Islāma valstij" un viņas kontu pārņēmuši citi.

Vēlāk Mutana apprecējās ar tunisiešu džihādistu un dzemdēja no viņa dēlu. Mutanas otrais vīrs tika nogalināts Mosulā, un viņa kopā ar citām sievietēm pārcēlās dziļāk "Islāma valsts" strauji sarūkošajās teritorijās. Pagājušogad viņa apprecējās ar sīriešu džihādistu.

Kurdu kaujinieki

FOTO: Reuters/ScanPix

Mutana stāsta, ka viņas ģimene esot bijusi ļoti konservatīva un viņu ierobežojusi. "Es pievērsos savai reliģijai, pārāk stipri tai pieslējos. Tolaik domāju, ka viss, ko izlasīju, ir taisnība. Atskatoties uz pagātni, saprotu, ka biju ļoti augstprātīga. Tagad esmu noraizējusies par sava dēla nākotni. Beigās man nebija palicis daudz draugu - jo vairāk runāju par "Islāma valstī" pastāvošo apspiešanu, jo vairāk draugu zaudēju. Man kādreiz bija izskalotas smadzenes, un maniem draugiem tādas ir joprojām."

Bēgļu nometnes iedzīvotāji stāsta, ka tur esot izveidojušās trīs bandām līdzīgas nometnes - krievietes, tunisietes un rietumnieces.

"Viņas [krievietes un tunisietes] padara mūsu dzīvi par elli," stāsta bēgļu nometnē aizturētā zviedriete Lisa Andersone. "Ja izej no telts bez parandžas vai pasaki kaut ko vadībai, viņas piekauj vai nu tevi, vai arī tavus bērnus. Draud nodedzināt tavu telti."

Pagājušogad bēgļu nometnē nomira Andersones gadu vecā meita. Tikmēr dienvidafrikāniete Kadija Suleimana stāsta, ka uzņēmusies rūpes par diviem vāciešu bērniem, kuru tēvs apcietināts, bet māte mirusi. Viņa rūpējas arī par franču bāreni.

Mutana atzīst, ka dzīve ar "Islāma valsti" esot bijusi "prātam neaptverama". "Šī pieredze mani ir traumējusi. Mēs bijām badā un burtiski ēdām zāli," viņa saka.

Jauniete pagaidām nav sazinājusies ar ASV varasiestādēm. "Es viņiem lūgtu piedošanu par savu nezināšanu - es biju jauna un daudz ko nesapratu. Es biju 19 gadus veca, kad nolēmu bēgt. Es ticu, ka Amerika dod otrās iespējas. Es gribu atgriezties, un pēc tam vairs nekad nebraukšu atpakaļ uz Tuvajiem Austrumiem. ASV var konfiscēt manu pasi, es neiebilstu," viņa teica.

Uz augšu