Pērn par nelegālu audiovizuālā satura piegādi uzsākti 11 kriminālprocesi, trīs kriminālprocesi nodoti kriminālvajāšanai, bet viena persona sodīta par nelikumīgu TV satura retranslāciju, preses konferencē norādīja Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Mārtiņš Brižs.
Kā liecina Valsts policijas 2018. gada rezultāti cīņā ar TV nelegālajiem izplatītājiem, no pērn uzsāktajiem 11 kriminālprocesiem visvairāk - pieci bijuši Rīgas reģiona pārvaldē, tikmēr ENAP uzsākusi divus kriminālprocesus. Savukārt kriminālvajāšanai nodoti trīs kriminālprocesi, no tiem vienu nodevusi ENAP, bet divus - Kurzemes reģiona pārvalde.
Pērn pirmo reizi Latvijas vēsturē arī ticis piespriests notiesājošs spriedums un sods par nelikumīgu televīzijas satura retranslāciju, kad Ogres tiesa personai piesprieda kriminālsodu un 200 stundas piespiedu darba, kā arī noteica mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu cietušajiem - "TV3" un Latvijas Neatkarīgajai Televīzijai (LNT).
Brižs uzsvēra, ka trīs kriminālvajāšanā nosūtītajos kriminālprocesos bijis ļoti liels izņemto digitālo nesēju skaits, tādēļ šos kriminālprocesus neesot iespējams izmeklēt ātri, proti, tas aizņem no pāris mēnešiem līdz pat gadam, kam nepieciešami lieli VP tehniskie resursi. "Stiprinām VP tehnisko kapacitāti, lai šie procesi tomēr sāktu virzīties uz priekšu ātrāk un veiksmīgāk," piebilda VP pārstāvis.
Viņš minēja, ka kabeļtelevīzijas operatori ir atteikušies no "necaurredzamajiem" trīspusējiem līgumiem, kuri tika slēgti starp kabeļtelevīzijas operatoru - publisko interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēju - abonentu. Uzņēmēji ir sapratuši, ka viņu darbībai jābūt caurspīdīgai un sakārtojuši vidi. "Precedents, ka 2017. gadā saistībā ar nelegālu televīziju persona pat tika turēta apcietinājumā, kas bija nopietns signāls uzņēmējiem," teica Brižs.
VP pārstāvis arī skaidroja, ka kabeļtelevīzijas operatoru un publisko interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju vidē netiek konstatēti nelicencētu televīzijas pakalpojumu sniedzēji ar abonentu skaitu lielāku par 2000, kas uzskatāms par salīdzinoši mazu skaitli un pakalpojumi tiekot sniegti arvien sadrumstalotāk. Tāpat kriminālprocesos esot ieviesta un tiesā nostiprināta prakse par vietņu bloķēšanu sadarbībā ar Elektronisko pakalpojumu sniedzējiem.
Policija norāda, ka izplatītākie audiovizuāla satura nelicencētas izplatīšanas paņēmieni ir televīzijas signāla dekodēšanas karšu koplietošana (Card sharing), nelicencēta IP TV un nelicencēta filmu straumēšana tiešsaistē.
"Viens no kriminālprocesiem pērn bija saistīts ar Card sharing, kur operatīvo un kriminālprocesuālo darbību rezultātā tika pārtraukta nelicencētu televīzijas pakalpojumu sniegšana un aizturētas četras personas. Grupa, kas sastāvēja no četrām atsevišķām, bet noziedzīgajā darbībās saistītām komercsabiedrībām, Rīgas pilsētas apkaimju un ciematu iedzīvotājiem nelicencēti sniedza televīzijas pakalpojumus," norādīja Brižs.
Tāpat pērn tika pabeigta pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā par televīzijas pakalpojumu nelicencētu sniegšanu izmantojot IP TV tehnisko risinājumu. Grupa, kas sastāvēja no 54 mikrouzņēmumiem Rīgas mikrorajonu iedzīvotājiem nelicencēti sniedza televīzijas pakalpojumus. Šo pakalpojumu abonentu skaits bija aptuveni 8000 mājsaimniecības. Prokuratūrā ir celta apsūdzība trīs personām un kompensēts kaitējums cietušajiem 90 000 eiro apmērā.
Savukārt realizējot virkni speciālo un neatliekamo izmeklēšanas darbību tika pārtraukta divu lielāko Latvijā nelicencēti veidoto filmu straumēšanas tiešsaistē servisu darbība. Šie servisi nelicencēti no divām interneta vietnēm bija publiskojuši filmas kopš 2012. gada. Katrā no servisiem tika nelicencēti publiskotas aptuveni 2000 filmas, bet kopskaitā servisos bija reģistrēti aptuveni 42 000 pastāvīgie lietotāji. Viena no tīmekļa vietnēm mēneša laikā bija saņēmusi vairāk nekā 1 miljonu domēnu pieprasījumus. "Pelnīšanas veidi ir dažādi. Lielākoties tie ir interneta apmeklējumi, proti, finansējums tiek saņemts no reklāmas devējiem," piebilda Brižs.
Par lielu panākumu VP uzskata vietņu bloķēšanu, kas notiek sadarbībā ar elektronisko sakaru komersantiem. "Ja kriminālprocesā konstatējam noziedzīga nodarījuma sastāvu un pazīmes, mēs elektronisko sakaru komersantiem paziņojumam, ka konkrētā vietne šādus pakalpojumus sniedz nelikumīgi un šie komersanti vietnes bloķē," sacīja Brižs.
Administratīvajā jomā pērn veiktas 135 pārbaudes, no kurām visvairāk Rīgas reģionā - 58 un Latgales reģionā - 40. Tāpat uzsāktas 48 administratīvo pārkāpumu lietas, no tām visvairāk Rīgā - 28, kā arī sastādīti 43 protokoli, visvairāk - Rīgā - 30.
Brižs norādīja, ka nostiprinājusies administratīvā tiesu prakse attiecībā uz nelegālu sistēmu izmantošanu komercdarbībā, kā rezultātā ārvalstu raidorganizāciju, piemēram, "Tricolor", "NTV+" un "Sky" televīzijas pakalpojumu publiskošana kafejnīcās, bāros un citās publiskās vietās ir sodāma.
Tāpat novērota publisko vietu aktivitāte iegādāties licences sporta pasākumu publiskošanai, kas esot liels panākums. Policija arī norāda, ka tās veiktā administratīvā prakse, sagatavojoties un veicot audiovizuāla satura legalitātes pārbaudes ir kļuvusi efektīvāka, spējot mērķtiecīgāk identificēt negodprātīgos komersantus un vērsties pret to veikto negodīgo komercpraksi.
VP priekšnieks Ints Ķuzis norādīja, ka pamatvirziens pērn šajā jomā ir bijis izveidot metodiku un taktiku darbam, kā arī sekot līdzi jauniem fenomeniem šajā jomā. "Darbu šajā jomā attīstām un virzām. Internets faktiski ir kā iela, un, ja tur nav policijas patruļa, tad agri vai vēlu tur sākas sabiedriskās kārtības traucēšana," piebilda Ķuzis.
Policija šogad plāno turpināt veikt negodprātīgo publisko interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vērsties pret audiovizuāla satura nelicencētas izplatīšanas tiešsaistē servisiem, kuros tiek nelicencēti publiskotas Latvijā producētas filmas vai arī Latvijā pārstāvētu filmu producentu grupas, kā arī turpināt audiovizuāla satura legalitātes pārbaudes, pastiprinātu uzmanību pievēršot publiskajām vietām pasaules mēroga sporta un kultūras pasākumu norises laikā un veikt citus nepieciešamos pasākumus.
