/nginx/o/2019/02/27/11827749t1h4330.jpg)
Tiesībsargs aicina valdību un Valsts kontroli vērtēt, cik lietderīgi un pamatoti tikuši izlietoti valsts budžeta līdzekļi Finanšu ministrijas pagājušajā gadā īstenotajai komunikācijas kampaņai par jauno nodokļu reformu, tai paredzot tērēt līdz 80 000 eiro.
Tiesībsarga birojā aģentūru LETA informēja, ka, ņemot vērā tiesībsarga un Latvijas Universitātes pētnieku konstatētos secinājumus par nodokļu reformas ietekmi uz nodokļu maksātājiem, tiesībsargs pauž bažas, vai kampaņas īstenošanas laikā sabiedrībai sniegta pilnīga un korekta informācija.
Tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra, ka valsts pārvaldei jāstrādā tā, lai viestu sabiedrības uzticību. Attiecīgi arī tās sniegtajai informācijai jābūt skaidrai, viegli saprotamai un korektai. "Patlaban sanāk, ka liela daļa sabiedrības ir akli ticējusi un uzticējusies tam, ka tā iegūs no nodokļu reformas, taču veiktais pētījums parāda citu ainu," pauda Jansons.
Labas pārvaldības un sociāli atbildīgas valsts principi noteic, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana, atgādināja Jansons. Labas pārvaldības princips savukārt ietver atklātību pret sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā. Valsts pārvaldei pastāvīgi jāpārbauda un jāuzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāte, kā arī jāvienkāršo un jāuzlabo procedūras. Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību.
Minētajā pētījumā secināts, ka nav ievērots neviens no nodokļu tiesībās lietotajiem pamatprincipiem attiecībā uz vienlīdzību, neitralitāti, stabilitāti, vienkāršību un efektivitāti. Jauno nodokļu reformu valdība solīja kā dāvanu Latvijas simtgadē, apgalvojot, ka ieguvēji būs gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Tiesībsarga birojā uzsvēra, ka solījumi nav bijuši nepatiesi, tikai līdz galam nepateikti, proti, valdība noklusēja to, cik liels būs patiesais ieguvums un kādi administratīvie šķēršļi sagaidāmi.
