/nginx/o/2019/03/20/11880254t1hb875.jpg)
Ja kāds no valdības ministriem saņemtu atteikumu pielaidei valsts noslēpumam, viņa vietā, iespējams, būtu jāmeklē cits ministrs, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni atzina premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Kariņš: Ministram nesaņemot pielaidi valsts noslēpumam, viņa vietā būtu jāmeklē cits (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Premjers skaidroja, - ja kāds no ministriem saņemtu atteikumu pielaidei valsts noslēpumam, tad situācija būtu jāvērtē. Kariņš pieļāva, - ja ministrs nespētu pilnvērtīgi pildīt savus amata pienākumus, tad vietā būtu jāmeklē cits ministrs.
Taujāts, kā un vai valdības darbu līdz šim ir ietekmējis tas, ka visiem ministriem vēl nav izsniegtas pielaides darbam ar valsts noslēumu saturošu informāciju, Kariņš minēja, ka valdības darbību tas neietekmē un "viss notiek tā, kā tam jānotiek".
Zināms, ka pielaidi valsts noslēpumam saņēmuši veselības ministre Ilze Viņķele (AP) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Janvāra beigās vēl tika vērtēta sešu ministru atbilstība pielaides saņemšanai. Aģentūra LETA noskaidroja, ka patlaban pielaide vēl nav piešķirta iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV). Satversmes aizsardzības birojā (SAB) aģentūrai LETA nekomentēja, cik ministru atbilstība pielaides saņemšanai vēl tiek vērtēta.
SAB direktors Jānis Maizītis janvāra beigās norādīja, ka SAB veiktās personu pārbaudes parasti tiek pabeigtas aptuveni divu mēnešu laikā.
Likums paredz, ka pārbaudes maksimālais termiņš ir trīs mēneši, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Negatīvu SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un pēc tam arī tiesā, līdz ar to kopējais termiņš, kurā izskata šādus jautājumus, pēc Satversmes tiesas sprieduma pielaižu jautājumā ir pieaudzis.
Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un ES esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.