Nepilnu divu gadu laikā, kopš Rīgas ielās parādījies stilīgais “Toyota” hibrīdauto ar sarkani melno zīmējumu uz sāniem un zīmīgo nosaukumu CARGURU, automobiļu koplietošanas pakalpojums (car sharing) kļuvis par mūsdienīga, zaļi domājoša pilsētnieka trendu. Šobrīd pa metropoles (un ne tikai) ielām braukā 90 “gudrie” auto, bet jau šogad to skaits trīskāršosies. Pašmājās radītais CARGURU zīmols plāno startēt ārpus robežām, piedāvājot kopbraukšanu arī Tallinā un Viļņā.

“Man būtu grūti aģitēt, ja es neticētu šai lietai,” iesāk Carguru idejas autors Vladimirs Reskājs, kurš plašākai sabiedrībai savulaik kļuva zināms kā ambīcijām apveltīts viens no jaunākajiem Saeimas deputātiem.

Pirms dažiem gadiem viņš politisko karjeru nomainīja pret izaicinājumu biznesā, kuram nodevās ar sev raksturīgo degsmi un aizrautību.

Vladimirs sāka to, ko līdz šim Latvijā neviens nebija uzdrīkstējies, – izveidoja automobiļu koplietošanas pakalpojumu (car sharing) Carguru.

Videi draudzīgās tehnoloģijas

Tomēr kā tas viss sākās? “Pēc politiķa karjeras beigām domāju, kurā virzienā tālāk attīstīties. Patiesībā viss notika likumsakarīgi, jo var sacīt, ka man ir politbiznesa izglītība, – bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā un maģistra politikas zinātnē. Biznesa priekšrocība ir tā, ka esi saistīts tikai ar savām zināšanām, ambīcijām un iespējām, nevis politisko ciklu,” viņš paskaidro. Tā nu pirms četriem gadiem Vladimirs atradās krustcelēs – kurā virzienā doties? “Sapratu, ka klasiskie biznesa modeļi mani nesaista, bet man interesants ir informācijas tehnoloģiju virziens. Domāju par to, kā biznesā likt lietā viedtālruni - ierīci, bez kuras mūsu ikdiena vairs nav iedomājama.”

Kā jau tas dzīvē mēdz būt, mērķtiecīgiem meklējumiem sekoja dažādu sakritību kopums. 2015. gadā Vladimirs devās uz ASV, kur uzzināja par koplietošanas braukšanas (ride sharing) sistēmu. Ideja viņu aizrāva. Sapratis, ka pie mums jau darbojas “Taxify” mobilā aplikācija, viņš sāka interesēties par līdzīgiem pakalpojumiem un uzzināja, ka eksistē vēl viens trends - automobiļu koplietošanas pakalpojums.

“Sāku pētīt, kādas ir šā biznesa modeļa attīstības prognozes pasaulē. Tas šķita aizraujoši, jo, pirmkārt, neviens pirms manis neko tādu nebija darījis, otrkārt, tas bija saistīts ar mūsdienu tehnoloģijām,” atceras Vladimirs.

Pusotrs gads aizritēja, pētot situāciju un meklējot sadarbības partnerus. “Nācās pārliecināt apdrošināšanas kompānijas, un tas nebija viegli. Sākumā lielākā daļa atteica, bet ar laiku secināju, ka iespēju ir vairāk, nekā šķita sākumā. Apdrošināšanas kompānijas pret jauno biznesa modeli sāka izturēties ar lielāku izpratni.

FOTO: BULTERJERS

Tad bija jāsaprot, kādu auto zīmolu izvēlēties. Izvēle krita uz “Toyota” hibrīdauto, jo man likās simpātiski, ka šīs mašīnas ir videi draudzīgākas par tām, kas darbināmas ar benzīnu vai dīzeļdegvielu.” Hibrīda modeļiem ir divi dzinēji - benzīna un elektriskais, kas darbojas kopā, nomainot viens otru. Videi draudzīgās hibrīda tehnoloģijas lieliski papildināja jaunā biznesa “zaļo” filozofiju. “Citu valstu pieredze rāda, ka katrs sistēmā iesaistītais automobilis no ielām “aizvāc” līdz pat 35 personīgajiem automobiļiem.

Un tas nozīmē mazāk kaitīgo izmešu, mazāk sastrēgumu un vairāk vietas pilsētā.

Rezultātā ieguvēji ir visi pilsētas iedzīvotāji neatkarīgi no tā, vai viņi ir karšeringa lietotāji vai ne! Tieši tāpēc daudzu valstu municipalitātes karšeringam piešķir atvieglojumus. Tuvākais piemērs ir Viļņa,” stāsta videi draudzīgā biznesa autors, būdams pārliecināts, ka šim biznesa modelim ir nākotnes vektors.

FOTO: publicitātes

Carguru attīstās!

Un tomēr mani kā pakalpojuma lietotāju interesē: cik izdevīgs ir brauciens ar Carguru, salīdzinot ar, piemēram, taksometru piedāvāto? “Vidēji esam lētāki par lētāko Rīgas taksometru, bet jāatceras, ka mūsu klients pats ir šoferis un izmaksas ir atkarīgas no izvēlētā maršruta un braukšanas stila. Jebkurā gadījumā, pārstāvot biznesu, kurā visi norēķini notiek bezskaidrā, kur viss ir caurspīdīgs, ir grūti konkurēt ar nozari, kurā ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars,” turpina Vladimirs, paskaidrojot, ka ar Carguru ir izdevīgi veikt gan nelielus attālumus, gan lielus, un, ja automašīnu izmanto divas, trīs un vairāk stundas, koplietošanas sistēma ir daudz ērtāka nekā taksometrs.

“Piemēram, ja cilvēkam jāaizved mantas uz dažādām vietām, esam ārpus konkurences gan no izdevīguma, gan no ērtuma viedokļa.”

Cilvēki ir “uzķēruši”, ka braukt ar Carguru ir forši, tāpēc nav brīnums, ka lietotāju skaits strauji pieaug - jauni reģistrējas kopš pirmās dienas. 2019. gada martā Carguru lietotāju skaits jau mērāms tūkstošos. “Sākumā braucēju bija maz, bet man bija svarīgi pierādīt, ka rīdziniekiem šis pakalpojums ir interesants,” atceras Vladimirs.

Pirmā vasara pagāja šaubās par projekta dzīvotspēju, brīžam šķita, ka neizdosies. Par laimi, Vladimirs bija “rūdīts” politikā, kas ļāva negatīvos komentārus sociālajos tīklos uztvert mierīgi, bez fatāla noskaņojuma.

“Nevienā biznesā nav tāda negatīvisma plūsma, kāda ir politikā,” smejas Vladimirs. “Nav tā, ka iet ļoti viegli, tomēr es redzu, ka šai lietai ir pieprasījums un cilvēkiem patīk. Mūsu klientu pozitīvās atsauksmes ir tas, kas dod optimismu tad, kad tā pietrūkst.”

Pērnā gada rudenī Vladimirs saprata, ka jāsper solis nākotnē, un uzņēmums sāka strādāt pie Carguru sistēmas modernizācijas. Jaunais, lietotājiem ērtākais modelis “ies gaisā” vēlā pavasarī, sola Vladimirs. “Šobrīd aktīvi komunicējam ar cilvēkiem – prasām viņu viedokli, kas jāuzlabo. Lielākā daļa saka, ka vajag vairāk “zaļo zonu” - vietu, kur drīkst pabeigt braucienu.”

Tuvākajā nākotnē “zaļo saliņu” skaits vairosies ne vien Rīgā, bet arī ārpus – plānots, ka Carguru varēs atstāt arī Jūrmalā. “Plānojam palielināt autoparku līdz 300 spēkratiem un paplašināt ģeogrāfiju, virzoties uz Tallinu un Viļņu,” stāsta Carguru izveidotājs. Lai palielinātu biznesa jaudu, aktīvi tiek piesaistīti investori.

Nākotnes pārvietošanās līdzeklis

Nav tā, ka auto koplietošanas ideja būtu superjauna - tā ir jau 70 gadus veca.

1948. gadā daži šveicieši prātoja: “Man ir automašīna, bet es ar to braucu dažas stundas nedēļā – no mājām līdz darbam, no darba līdz veikalam un viss – pārējā laikā tā stāv dīkā. Kāpēc gan to nevarētu izmantot kāds cits?”

Šveicieši komūnā sāka optimizēt automašīnu lietošanu.

Pasaulē karšerings (car sharing) izrāvienu attīstībā piedzīvoja 2012. gadā līdz ar moderno tehnoloģiju attīstību. Arī pirms tam automašīnu varēja paņemt lietošanā, bet, lai to izdarītu, vajadzēja pa telefonu reģistrēties, paņemt atslēgas utt., respektīvi, lai tiktu pie mašīnas, bija jātērē laiks un jāveic virkne darbību. Mūsdienās ar mobilās aplikācijas palīdzību, viss notiek zibenīgi.

Karšeringa idejas pamatā ir skaitļi 95/5, kas nozīmē, ka 95% laika automašīna ir noparkota pie mājām, ofisa vai lielveikala, un tikai 5% laika tā tiek izmantota.

"Ņemot vērā pieaugošo interesi par efektīvu resursu izmantošanu un ilgstpējīgu saimniekošanu, interese par karšeringu pēdējos gados strauji pieaug visā pasaulē. Ir vīzija, ka auto koplietošana nākotnē kļūs par dominējošo privātā transporta izmantošanas veidu lielpilsētās.”

Un patiesi, automašīnu koplietošana – tas ir kas vairāk kā tikai ērtības, tā ir principiāli jauna pārvietošanās filozofija. Mūsdienu cilvēks, kurš daudz ceļo, veido aizraujošu karjeru, dzīvo radoši un interesanti, vairs nevēlas iepriekšējo paaudžu “svara bumbas” pie kājām - grūti apsaimniekojamu īpašumu, kura sakopšanai aiziet viss brīvais laiks, un automašīnu, kas rada vairāk ķibeļu nekā prieka.

21. gadsimta cilvēka vērtību skalas augšgalā ir brīvība un pašrealizācija. Tieši tāpēc cilvēki novērtē jaunā pārvietošanās modeļa priekšrocības - nav jāuztraucas par saistībām pret banku, dārgām stāvvietām, degvielu, apdrošināšanu, rindām autoservisā un vienmēr augošajiem nodokļiem.

Tu lieto automobili tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams, un maksā tikai par izmantoto laiku. Ak, jā - auto ir pieejams 7 dienas nedēļā 24 stundas diennaktī.

Sarunas noslēgumā uz galda pamanu zīmīgu grāmatu par neordināro un leģendāro Kubas revolucionāru, “Če Gevara”. Vai sakritība? Vladimirs smejas: “Jā, sagadīšanās - grāmatu man atgrieza draugs. Če Gevara bija pretrunīga personība, tomēr no viņa var mācīties mērķtiecību un ticību idejai, kas man šaubu brīžos palīdzēja virzīties uz priekšu.”

Raksts tapis sadarbībā ar CARGURU.